Ligita Kupčus-Apēna
"Kurzemes Vārds"
Bez šāviena un liela trokšņa
Speciāliste iesaka par pirmajiem auskariem domāt ap laiku, kad bērns sāk skolas gaitas – aptuveni septiņu, astoņu gadu vecumā. Ivonna teic, ka praksē gadījušies arī pavisam mazi bērniņi. Jaunākajam bijuši vien trīs mēnesīši.
”Doma ir ļoti vienkārša – man bērnībā bija auskari, tātad arī manam bērnam jābūt,” I. Dambrehte stāsta, kāda bijusi motivācija. Viņa novērojusi, ka šādos gadījumos ausu caurduršana ir ģimenē pieņemta lieta.
”Vecākiem šķiet, ka, ja ausis izdurs zīdaiņa vecumā, bērnam mazāk sāpēs un pieredze būs mazāk traumatiska.
Bet mēs cenšamies ieteikt tieši pretējo – lai bērns nāk tad, kad pats ir nobriedis un pats to grib. Lai tas viņam ir skaists notikums, pat svētki,” mudina speciāliste.
Runājot par pašu procedūru, I. Dambrehte stāsta, ka ”AUCH Liepāja” neizmanto klasisko ausu caurduršanas pistoli, ko daudzi vecāki vēl atceras no savas bērnības.
Tā vietā tiek izmantota ”Dolphin Mishu” ausu caurduršanas sistēma, un process gandrīz ir bez skaņas.
Viņasprāt, bērnam tas var būt mazāk traumatiski. Turklāt bērniem abas ausis tiek caurdurtas vienlaikus, jo piedalās divas meistares.
”Lai nav tā, ka pēc vienas austiņas bērnu vairs nevar pierunāt izdurt otru,” piebilst Ivonna.
Pēc mēneša auskari jāmaina
Uzmanīgiem jābūt tad, ja ausis caurdurtas bērnudārza vecuma bērnam.
Mazi bērni ir ļoti aktīvi, tāpēc ir piedzīvotas situācijas, ka auskars izkrīt jau nākamajā dienā. Speciāliste uzsver – šādā gadījumā vecākiem nevajadzētu mēģināt ielikt atpakaļ to pašu rotu.
”Tā kā tas ir caurduršanas auskariņš, tas principā ir ass kā adatiņa. Ja mēs tādu mēģinām bakstīt atpakaļ, varam izraisīt stipru asiņošanu, jo, meklējot izejas caurumu, sabakstām auss ļipiņas vidu.
Tādēļ, ja auskariņš izkrīt, līdz tiekat pie jauna auskara, labāk ielikt kaut ko citu, kas mammai mājās ir krājumos,” skaidro I. Dambrehte.
Vēl kāda lieta, ar ko vecākiem jārēķinās, – pirmie caurduršanas auskari nav paredzēti ilgstošai nēsāšanai.
Pēc aptuveni mēneša tie būtu jāmaina. Speciāliste skaidro, ka auskaru aizmugurītēs jeb tā sauktajās ”muciņās”, kas ir ērtas un drošas, var sakrāties putekļi, sviedri, mazgāšanās līdzekļi.
”Ja tā ”muciņa” ir pilna, tas viss sāk lēnām iet atpakaļ austiņā. Ir bērni, kuriem vecāki cītīgi tīra un viss ir kārtībā, var nostaigāt pat gadu un nekas slikts nenotiek.
Bet bieži vien gadās, ka tā ”muciņa” jeb aizdarīte ir pilna, netīrais saturs sāk spiest uz ausi, un rezultātā var tikt pie infekcijas,” skaidro speciāliste.
Viena no biežākajām kļūdām, ko speciāliste redz vecāku rīcībā, ir ausu tīrīšana ar spirtu vai ūdeņraža pārskābi.
Daudzi vecāki to dara pēc ieraduma, jo tā savulaik darīts pašiem. ”Spirts sausina. Un sausums var radīt mikroplaisiņas, kas savukārt traucē dzīšanas procesu.
Ausis vajag tieši pretēji – mitrināt,” skaidro I. Dambrehte. Ausu kopšanai viņa iesaka izmantot speciālus kopšanas līdzekļus vai fizioloģisko šķīdumu.
Speciāliste uzsver, ka ausu caurduršana nebeidzas brīdī, kad bērns pieceļas no krēsla ar jauno rotu. Pēc tam vecākiem ausu ļipiņas regulāri jāuzmana. Tieši ikdienas pārbaudēs var laikus pamanīt situācijas, kas vēlāk var radīt lielākas problēmas.
Piemēram, bērnudārzā vai skolā var gadīties, ka auskars izkrīt, un kāds pieaugušais, labu gribot, to ievietojis atpakaļ. Taču ar bērnu auskariem jābūt ļoti uzmanīgiem.
”Aizmugurējām aizdarītes var tikt aizspiestas pārāk cieši, un auss ļipiņa līdz ar to paliek saspiesta starp auskaru un aizdarīti. Ja vecāks to laikus nepamana, aizdarīte var pakāpeniski ieaugt ādā,” brīdina speciāliste.
Ar zeltu labāk nogaidīt
Pirmais auskars, ar kuru bērnam tiek caurdurta auss, ir no medicīniskā tērauda.
Kad pēc aptuveni mēneša pirmos auskarus nepieciešams mainīt, vecākiem parasti iesaka atnākt uz studiju un izvēlēties piemērotu materiālu. Sākumā speciāliste iesaka medicīnisko zeltu vai sudrabu, bet ar parasto zeltu nesteigties.
”Zelts pats par sevi ir ļoti aktīvs metāls.
Lai izvairītos no tā, ka sākas kādas reakcijas, īpaši mazām austiņām, kuras vēl aug, aicinām nogaidīt,” stāsta I. Dambrehte. Viņa gan uzsver, ka katrs organisms reaģē citādi – vienam bērnam zelts var derēt uzreiz, bet citam tas var radīt kairinājumu.
Ja ausis caurdurtas nesen, jāņem vērā, ka caurumiņš var ļoti ātri sākt aizvērties. Tāpēc I. Dambrehte iesaka pirmajā gadā auskarus ausīs turēt pastāvīgi un neatstāt ausu ļipiņas bez rotas uz ilgāku laiku.
”Svaigi caurdurts caurumiņš var aizaugt ļoti ātri.
Ir bijis gadījums, kad meitenei auskars bija izkritis tikai pirms aptuveni desmit minūtēm, bet vieta jau bija sākusi aizvilkties ar plānu kārtiņu,” stāsta meistare.
Viņa arī norāda, ka ļoti svarīgi ir pareizi izveidot jau pirmos ausu caurumus. Tie vēlāk ietekmē to, vai un kā būs iespējams veidot otro vai trešo auskaru kompozīciju.
”Pie mums reizēm atnāk meitenes, kurām pirmie auskari durti neprofesionāli vai arī viņas to darījušas pašas. Ja pirmie caurumi nav vienādi un pēc tam ir vēlme pēc otrā vai trešā auskara, izveidot skaistu kompozīciju ir ļoti sarežģīti,” skaidro I. Dambrehte.
Reizēm speciālistei nākas ieteikt otro caurumu neveidot tieši blakus pirmajam, bet izvēlēties citu vietu, lai rezultāts neizskatītos šķībs vai nesamērīgs.
Pīrsingu labāk likt ziemā
Runājot par pīrsingiem, I. Dambrehte stāsta, ka interese par tiem šobrīd ir liela un tos izvēlas dažāda vecuma cilvēki. Viens no pieprasītākajiem ir helikss – pīrsings auss augšdaļā, skrimslī. Tāpat klienti izvēlas pīrsingus degunā, nabā, lūpā, uzacī un mēlē.
Pīrsingus I. Dambrehte biežāk iesaka veikt gada aukstajā laikā.
Īpaši tas attiecas uz nabas pīrsingu, jo vasarā šo vietu vairāk ietekmē karstums, svīšana un apģērba berze.
”Piemēram, naba ir vietā, kur āda vairāk svīst, turklāt tai piespiežas apģērbs, tāpēc šī vieta īsti neelpo,” viņa skaidro. ”Skrimslī durta vieta dzīst līdz pat gadam – tie var būt deviņi līdz 12 mēneši. Tā ir jākopj un jāpieskata daudz vairāk nekā ausu ļipiņa,” norāda speciāliste.
Dzīšanas laikā jāpievērš uzmanība arī rotai.
Reizēm pēc sākotnējā pietūkuma mazināšanās pīrsinga kājiņa ir jāsaīsina.
Ja tas netiek izdarīts laikus, pārāk garā kājiņa var sākt spiest, liekties un traumēt apkārtējo ādu. Rezultātā arī pati rota var mainīt novietojumu un vairs neatrasties tā, kā sākotnēji paredzēts.
Pīrsinga dzīšanas laikā galvenais ir to pareizi kopt, nespiežot un netraumējot caurdurto vietu, saka Ivonna. Īpaši svarīgi ir negulēt uz svaiga pīrsinga, jo spiediens var mainīt rotas novietojumu, veicināt pietūkumu vai kairinājumu. ”Ja ir kaut kas aizdomīgs, labāk drošības pēc atnākt un aprunāties.
Varbūt vajag nomainīt rotu, saīsināt kājiņu vai, tieši otrādi, pagarināt, ja pietūkums ir pārāk liels. Galvenais – nedarīt kaut ko uz savu galvu, bet pakonsultēties,” skaidro speciāliste.
Viena no biežākajām kļūdām ir rotas izņemšana brīdī, kad pīrsings iekaisis vai no tā ir izdalījumi. Vispirms problēma ir jānovērš, un tikai pēc tam var lemt, vai rotu izņemt. ”Ja iekaisuma vai izdalījumu laikā rota tiek izņemta, caurdurtā vieta var aizvērties, pirms iekaisuma saturs ir izvadījies. Tad tas var palikt audos un vēlāk radīt sabiezējumu vai veidojumu,” skaidro I. Dambrehte.
Uzziņai
Kas jāzina par ausu caurduršanu?
- Pirms procedūras ieteicams izmazgāt matus, jo pēc ausu caurduršanas pirmās trīs dienas ausis vēlams pēc iespējas turēt sausas. Tas palīdz dzīšanas procesam.
- Speciālisti iesaka ausu caurduršanu no aptuveni sešu gadu vecuma, lai bērnam tas būtu apzināts un gaidīts notikums.
- Pēc procedūras divas nedēļas vēlams izvairīties no aktīvas peldēšanās, baseina, saunas un pirts. Ausis jātīra divas reizes dienā ar speciālu ausu kopšanas līdzekli.
- Pirmos auskarus ieteicams mainīt pēc 30 – 40 dienām. Nākamajiem auskariem iesaka izvēlēties medicīnisko zeltu vai 925. proves sudrabu.
- Ja caurduršanas auskars izkrīt, to pašu auskaru nevajadzētu likt atpakaļ pašiem, jo tā asais galiņš var traumēt auss ļipiņu.
- Ja ausis caurdurtas nesen, caurumiņš var ļoti ātri aizaugt. Pirmajā gadā auskarus ieteicams turēt ausīs pastāvīgi.
- Ja bērns sporto, dejo vai piedalās nodarbībās, kur auskari jāņem ārā, var izmantot caurspīdīgas bioplastikas rotas, lai svaigi caurdurtais caurumiņš neaizaugtu.
Avots: Pīrsinga un ausu caurduršanas speciāliste Ivonna Dambrehte un mājas lapa www.auchkids.lv.
