liepajniekiem.lv
Daudzfunkcionāli kvartāli
No bijušajām rūpnīcām un strādnieku rajoniem līdz mūsdienīgiem augstceltņu centriem un radošajiem kompleksiem – pilsētā veidojas vietas, kur vēsture, kultūra un modernā dzīve saplūst vienuviet.
Kopli, Noblesners, Telliskivi, Rotermans, kā arī centrālie augstceltņu rajoni un kultūras centri kļuvuši par šolaiku simboliem un apliecina, kā
Tallina saglabā savu industriālo mantojumu, vienlaikus piesaistot jaunus iedzīvotājus, tūristus un radošās kopienas.
Šie kvartāli piedāvā gan dzīvošanas un darba vidi, gan kultūras un izklaides iespējas, veidojot daudzveidīgu un mūsdienīgu pilsētas seju.
Es guvu priekšstatu par dažiem rajoniem, kurus izstaigāju laikā, kad pilsētas pļavās vasaras augi bija jau nokaltuši, bet rudens puķes vēl šur tur iekrāsoja vidi.
Šie dekoratīvie stādījumi bija daudzveidīgi, taču man to šķita par daudz un apnika. Kaut gan smilgas liesajā, smilšainajā augsnē pie jūras ir īstās.
Modernās augstceltnes ir kosmoss, salīdzinot ar Rīgu, taču starp tām man bija vēsi; es nedomāju gaisa temperatūru.
Ēkas, kurās iekārtojušies biroji, viesnīcas, apakšējos stāvos – fitnesa zāles, skaistumkopšanas saloni, zīmolu veikali, ir arhitektoniski interesantas, bet tādas kā atsvešinātas.
Bija sestdiena, bet cilvēku – tikpat kā nemaz. Neliela drūzma vien “Kalev” veikalā, kur pirka šokolādes konfektes.
Tukšs bija arī Noblesnera dzīvojamo namu kvartāls, ja neskaita divus jaunus vīriešus, kuri, laiski tīrot zobus ar elektrisko zobu suku, vēroja latviešu grupu staigājam pa iekšpagalmu.
Skaista, moderna ārtelpa, bet – kur bērnu rotaļu laukums? Es to nemanīju.
Tajās dienās norisinājās Tallinas maratons, bet visi iedzīvotāji taču nebija skrējējos un vērotājos.
Toties sportotājus gan nevarēja nepamanīt – viņi skrēja daudzviet, izmeta apli arī Rātslaukumā, stundu vai ilgāk skrienot gar augstajām dobēm un cilvēku pilnajiem koka zviļņiem.
Vecpilsētā man bija silti, arī vēlā vakarā un naktī.
Atšķirībā no saķemmētajiem dzīvojamajiem rajoniem pie Tallinas līča senie nami, šaurās ielas un cilvēku čalas, kas turpat vien palika, radīja mājīguma izjūtu.
Kad Rātslaukuma kafejnīcās iedegās gaismas, tās piepildījās ar vakariņotājiem, un viņi nesteidzās prom, taču augstāk, kur no skatu laukumiem var skatīties uz viduslaiku torņu ainavu, – arī bija tukšs.
Nemainīgi vecpilsētā varēja nopirkt karamelizētas mandeles. Meitene viduslaiku apģērbā tās iebēra tūtiņā tik daudz, ka pietika, ko grauzt, kamēr izstaigāju šķērsielas un atgriezos viesnīcā.
O, es nakšņoju 17. gadsimta namā, kurā ir stāvi un pusstāvi, īsas un garas kāpnes, gaiteņu labirints, kas aizved visur, tikai ne uz vajadzīgo numuriņu.
Pārdzimst dzīvojamie un rūpnīcu rajoni
Tallinas radošā osta starp vecpilsētu un jūru ir Kalamaja, viens no visstraujāk augošajiem rajoniem.
Agrāk – klusa, nedaudz nolaista koka apbūves strādnieku apkaime, bet šodien kļuvusi par vienu no modernās Tallinas vizītkartēm – kafejnīcu un galeriju pilnu pilsētas daļu ar bohēmisku atmosfēru.
Vēsturiski bija zvejnieku un ostas strādnieku dzīvesvieta.
Rajona identitāti joprojām veido unikālā koka arhitektūra – garas, šauras divstāvu ēkas ar košām fasādēm, to dēļ Kalamaju mēdz dēvēt par lielāko koka apbūves rajonu Ziemeļeiropā.
Daudzas mājas restaurētas, saglabājot vēsturisko šarmu.
Kalamajas centrālais punkts ir Telliskivi Radošais kvartāls – kādreizējā rūpnīcu teritorija, kas pārtapusi kafejnīcu, alternatīvo teātru, darbnīcu un dizaina veikalu pilsētā.
Populāra dzīvesvieta jaunajām ģimenēm un cilvēkiem, kuri novērtē klusu pilsētas dzīvi ar iespēju ātri nokļūt centrā.
Rajons saglabā mierīgu, nedaudz hipsterīgu noskaņu, atšķiras no spīdīgajām biznesa augstceltnēm un viduslaiku mūriem – dzīvs, krāsains un cilvēcisks.
Piekrastes ainavā pēdējos gados arvien spilgtāk iezīmējas Noblesnera ostas kvartāls, kur atradās slēgta rūpniecības zona, taču tagad tā kļuvusi par vienu no pievilcīgākajām Tallinas pastaigu un brīvā laika vietām.
Noblesnera saknes meklējamas 20. gadsimta sākumā, kad tur darbojās Cariskās Krievijas hidroplānu rūpnīca.
Teritorijā ražoja lidaparātus un apkalpoja militāro tehniku, bet vēsturiskajās angāru ēkās vēl joprojām saglabājies industriālā laikmeta īpašais raksturs.
Jaunajā kvartāla attīstībā šie vēsturiskie korpusi integrēti modernās ēkās, radot unikālu Tallinas arhitektūras zīmi.
Bijušās rūpnīcu teritorijas vietā, atrodas Telliskivi – vieta, kur vēsture satiekas ar mūsdienu mākslu, kultūru un uzņēmējdarbību. Rūpnieciska zona, kur darbojās tekstila un citu rūpniecības nozaru uzņēmumi.
Pēdējās desmitgadēs teritorija pamazām kļuva pamesta un degradēta, taču ap 2009. gadu sākās plaša atjaunošana.
Saglabājot industriālo arhitektūru, ēkas pārbūvētas, ar plašām un daudzfunkcionālām telpām radošiem uzņēmumiem, kafejnīcām, studijām un pasākumiem.
Gadsimtu mijas industriālais šarms ir apvienots ar mūsdienīgu dizainu.
Telliskivi pilsētiņa ir spilgts piemērs, kā bijušas rūpniecības zonas var pārtapt par dinamisku pilsētvidi, kur māksla, kultūra un uzņēmējdarbība mijas ar ikdienas dzīvi.
Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par sagatavoto saturu atbild portāls liepajniekiem.lv.
