Biedrības “Baringtons K2” sesto reizi sarīkotais pasākums šogad bija veltīts Karostas 135 gadu jubilejai.

Liepājas stāsts sākas ar Līvas ciemu, kas tapa lielāks, līdz vienā brīdī dokumentos nostiprinājās pilsētas statusā.

Karostas stāsts sākas tieši ar dokumentiem, ko Krievijas imperators Aleksandrs III parakstīja 1890. gada 15. aprīlī, apstiprinot, ka Libavas ciema ziemeļos tiks būvēts jūras cietoksnis vai Kara osta.

Parkā bija ļoti daudz nodarbju bērniem un ģimenēm – gan spēles, gan radošās darbnīcas, gan ceļojošā leļļu teātra “Maska” izrāde un laimes spiedzienu pavadīta putu ballīte.

Bija ko turēt gan ugunsdzēsējiem, gan zemessargiem, jo par viņu darbu bija milzīga jaunās paaudzes interese.

Tradīcija svētkos ir Literātu telts, kur šogad nāca klāt jauns uzdevums – pieņemt tekstus Karostas himnas konkursam, un viens arī tika atnests, kuru uzrakstīja tētis, kamēr bērni spēlējās, pastāstīja rakstniece Gunita Lagzdiņa-Skroderēna.

Vēl vairāki jau iesūtīti e-pastā.

“Ļoti liels pieprasījums pēc grāmatām, kuras aicinājām ziedot soctīklos. Viena kaste jau tukša. Jaunieši atsaucīgi kā vienmēr – zīmēt, krāsot, vārdus darināt,” viņa teica.

Karostas stāstu video studijā svētku laikā krājās iedzīvotāju stāsti.

“Pie mums atnāca Tamāra un Nadežda, kuras dzīvo Karostā jau 40 un 50 gadus. Bija brīnišķīgi dzirdēt, kā viņas cenšas un runā ar mums latviski,”

priecājās stāstu uzklausītāja Rasa Zālīte.

Nāca arī bērni, kuriem patīk bērnu laukumiņš un mūzikas skola, tāpat iebraucēji, un visu teiktā kopsaucējs – Karosta ir ne tikai Liepājas daļa, bet tās labākā daļa un miera osta.

“Sāpe ir par namiem, kas ir zuduši. Tamāra, kas strādāja par namu pārvaldes vadītāju, teica, ka tūkstoš dzīvesvietas aizgājušas zudībā, nojaucot namus,”

pastāstīja R. Zālīte.

Viņa secinājusi, ka ir laiks jaunai grāmatai par Karostu, jo stāsti ir, tikai jāpaspēj noķert tos, kuri te dzimuši, auguši un iebraukuši.

Samontētos videostāstus nodos biedrībai “Baringtons K2”, tos varēs noskatīties interneta vietnēs.  

Projekts “Future DiverCities” jeb ”Nākotnes DažādPilsētas” Karostas dabas pakalpojumu punktā piedāvāja iepazīties ar neapzinātām dabas bagātībām, ko piedāvā šī apkaime.

Projekta kuratore Anna Priedola pastāstīja, ka vasaras sākumā rezidenti pētīja Karostu, uzrunāja cilvēkus.

“Uztaisījām mākslas darbus no ekomateriāliem, bet tos superātri cilvēki aiznesa prom nedēļas laikā,

tāpēc nākamie plāni ir radīt darbus papildinātajā realitātē, kas ir tverami tikai ierīcēs,” viņa teica.  

Ar dabas dažādību varēja iepazīties pat ēdot. 250 šķīvīši bija, un viss apēsts. Izrādās, delikateses gatavotas pēc Vairas Kārkliņas “Savvaļas augu virtuves” pavārgrāmatas.

Piemēram, maizīte ar pelašķu, nātru un kaņepju sēklām, pīlādžu čatnijs un skuju cepumi, kā arī dabīgi raudzēti augu dzērieni.

“Tas taču viss ir veselīgi un arī garšīgi,” teica Velta Audere, kura gardumus cēla galdā.  

Līga dzīvo Karostā un nākusi uz svētkiem ik gadu. “Tas ir ļoti vērtīgi, ka var pavadīt laiku kopā ar bērniem, ar ģimeni. Prieks, ka šeit kaut kas notiek.

Pirms 15 gadiem, kad atnācu šeit dzīvot, nekas te nenotika. Tagad ir prieks, ka notiek un ir, cilvēku ir diezgan daudz,”

viņa stāstīja.

Karostas mūzikas skolas audzēknis Mikus piedalījās vienā no koncertiem. “Es spēlēju trompeti,” viņš lepojas, tāpat piedalījies Karostas stāstu video studijā.

Juris atceras Karostu 90. gados.

“Ja te pa gaismu iegāja, pa tumsu labāk bija neiet ārā,”

viņš teica.

Tagad te ir mierīgi, Karosta gan kļuvusi dzīvāka, un svētkus gaidot katru gadu, jo patīk te dienu pavadīt. “Patīk, ka te nav tik daudz cilvēku, kā pilsētas centrā, te ir mājīgāk,” uzsvēra Juris.

Svētku kulminācija kā allaž bija titula “Karostas spēka cilvēks” pasniegšanas ceremonija un Jūras spēku orķestra koncerts, kurā solisti bija aktieri Agnese Jēkabsone un Viktors Ellers.

Liepājas domes priekšsēdētāja vietnieks Jānis Džeriņš uzsvēra, ka Lāčplēša dārza svētki ir patiešām skaista tradīcija, kurā var godināt Karostu ar tās bagāto vēsturi, kas atšķirīga no Liepājas.

“Mēs varam godināt cilvēkus, kas ir komūnas sastāvdaļa, kas veido īpašo Karostas kopienu,”

viņš teica.

Ik gadu svētkos sveic īpašus cilvēkus, kuriem Karosta patiesi sirdī, kuri ieguldījuši tās attīstībā un citi to novērtē.

“Karostas spēka cilvēks 2025” ir Karostas mūzikas skolas skolotāja Irina Jakovļeva, kuras vadībā jaunie akordeonisti guva pavisam jaunu pieredzi, pirmo reizi piedaloties Dziesmu svētkos.

“Man ir liels gods iegūt tādu titulu,” teica akordeona spēles skolotāja.

“Paldies karostniekiem, es esmu priecīga un laimīga. Prieks par to, ka es dzīvoju un strādāju Karostā.”

I. Jakovļeva Karostas mūzikas skolā strādā jau 40. gadu un atzīst, ka apkaime ļoti ātri mainās, par ko viņai prieks.

Balvu vēlāk saņems vēl divi titula ieguvēji, kuri nevarēja būt klāt svētkos.

Biedrības “VeloRonis” vadītāja Inga Krivcova, kura izveidojusi Beberliņos atklāto ūdeņu peldēšanas centru Liepājā gan ziemā, gan vasarā, sestdien pārstāvēja Liepāju atklāto ūdeņu peldēšanas sacensībās Jēkabpilī.

Savukārt SIA “RT Metāls” vadītājs Anderss Hansens, kurš regulāri atbalsta Karostas organizācijas, uzņēmumus, biedrības un iegulda bērnu sporta attīstībā, kopā ar savu uzņēmumu bija saliedēšanās spēlēs.

“Kamēr notiek organizatoriskais process un viss top, ir forši. Bet, kad izskan pēdējās notis, tad ir – kā, vai tad jau vācam nost, viss ir beidzies?!”

tā svētku izskaņā jutās viena no rīkotājām Kristīna Lieģeniece.

“Liekas, tik īss bija tas brīdim, kam visu gadu gatavojies un gaidi. Jāvāc nost un jāsāk gatavot nākamais.”

Viņas kolēģei Baibai Vigulei daudzas lietas šogad bija īpašas.

“Pie mums bija atbalstītāji no Britu padomes, viņiem ļoti daudz stāstīju par Karostu – kas te notiek, kas izveidots.

Svētku koncertā gribēju izstāstīt stāstu no Karostas rašanās līdz mūsdienām. Sarmīte Stepane rakstīja tekstus, vajadzēja dziesmas sakārtot, un stāsts tapa bagāts un pilnīgs, ar skatu nākotnē. Izdevās noslēguma dziesmā profesionālajam orķestrim blakus pielikt Karostas mūzikas skolas orķestri.

Tas ir ļoti īpaši, jo bērniem dod pilnīgi citu motivāciju un skatu uz to, ko viņi skolā ikdienā dara,”

viņa teica.

Iespējas pacelt nākamā gada svētkus vēl augstākā punktā atkarīgas no finansējuma, pauda K. Lieģeniece: “Ir lielāks finansējums – lielāks pasākums, pilnāks parks, vēl citas aktivitātes klāt. Idejas jau ir.”

“Jau pagājušajā gadā prasīja balli un šogad arī prasa,” piebilda B. Vigule.

“Tam vajadzīgs liels pašvaldības atbalsts. Pirmkārt, projektu konkursos ballei naudu nedod, otrkārt, vajadzīga apsardze drošībai. Tomēr tieši šis laukums ir vieta, kur Karostā notika zaļumballes, un tās ļoti piestāvētu.”

Pasākuma rīkotāji aicina iesniegt savas idejas septītajiem Lāčplēša dārza svētkiem 2026. gadā.

Priekšlikumus var iesniegt vietnē Ej.uz/iesakiKarostai.

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par sagatavoto saturu atbild portāls liepajniekiem.lv.