Tirgotāji pastāsta, ka apmeklētāji, ierasts, kā citus tirdziņus šajā vietā, sāka ierasties un sapirkt vēderam, sirdij un dvēselei patīkamo jau pirms tirdziņa noteiktā sākuma laika.

Sestdien Jūras svētku tirdziņš norisināsies Jūrmalas parka teritorijā.

“Kā tad Jūras svētkos bez zivīm!?” saka Rožu laukuma tirdziņu pastāvīgā apmeklētāja pircēja Maruta.

Noskatījusi, izpētījusi jau, ka tirdziņā ir vismaz trīs stendi ar zivīm, tiesa, kūpinātām. Novērtējusi, ka cenas pietiekami augstas – no aptuveni desmit eiro uz augšu par kilogramu.

“Taču ne jau ēd zivis katru dienu un ne jau kilogramiem!” noteic kundze.

Par pirkumu – skumbriju, laša gabaliņu samaksājusi pāri 15 eiro.

“Jūras svētki, Zvejnieksvētki… Neteiktu, ka šobrīd ir kādas tradīcijas, bet simboliski kaut kā gribas atzīmēt. Agrāk, kad bērni bija mazi, laukos bija dīķis. Tad sabrauca radi, draugi, dīķī makšķerēja, zvejoja ar tīkliem. Cepa uz pannas zivis, arī kartupeļu pankūkas, vārīja zupu. Kurinājām ugunskuru, palika teltīs. Tie bija 90. gadi, šķiet, ka tad tos svētkus kaut kā tieši vairāk tematiskāk svinēja,” atminas Maruta.

Tos dažos stendos, kur ir zivis, tiešām interesentu un reālu pircēju netrūkst. Pie tiem veidojas rindas, var just, ka cilvēki tās grib nobaudīt.  

Pārdevēji teic, ka meklē gan tradicionālo, gan arī pavisam ko jaunu grib izmēģināt nogaršot.

“Zivis nāk no Ragaciema, tur zvejotas un gatavotas. Lielākā darīšana būs rītdien, šodien lēnām iekustamies.

Bišķi vairāk zivis grib tieši šajā vasaras laikā, bet nevarētu teikt, ka arī ikdienā nebūtu interese par zivīm,”

saka “Limbažu dūmiņš” pārdevējs Matīss Kursulis.

Kā ar zivju ražu jūrā un saldūdenī – vai zivis nav deficīts? “Reņģes ir pašvakāk, butes tā mazāk, pārējais jau viss ir.”

Tirgotāja piedāvājumā skumbrijas, jūras asaris, lasītis, zutis, karpa un breksis no saldūdens.

Stendā pieejama arī kūpināta gaļa. “Tā vienmēr iet. Ēst taču gribas vienmēr!” ar smaidu noteic tirgotājs.

Neatkarīgi svētki vai ikdiena, tirdziņā liels pieprasījums arī pēc “Skrīveru saldumiem”, interesenti meklē arī kādus oriģinālus dzērienus – cik dzirdams, pārsvarā meklē vīnus, izskan arī vēlmes pēc karstvīna, kā arī interesenti vēlas sameklēt lietas, kas šajā vēsajā vasarā var pasargāt no vīrusiem.

Šāda piedāvājuma te netrūkst.

“Iesakiet, ar ko varētu sasildīties, nesteidzīgi pasēžot kopā ar vīru?” pie viena no vīnu stendiem pārdevējam jautā kāda pircēja.

Savukārt kāda cita tirdziņa apmeklētāja savai draudzenei izteica vēlmi nopirkt kādu siltu šalli vai džemperi ar kapuci. Arī tādas lietas tirdziņā var nopirkt.

Sandra Puķjāne atbraukusi no Rīgas ar saviem rokdarbiem – rotām un mīkstām mantiņām. Starp tām ne tikai lācīši, kaķi un lapsiņas, bet arī dzīvnieciņi par jūras tematiku – astoņkāji, zivtiņas, bruņurupuči.

“Vēl ir pārāk agrs, lielāko pieplūdumu un interesi gaidu rīt, kad būšu Jūrmalas parkā.”

Ingars Pogodins uz tirdziņu atbraucis kopā ar savu tēti amatnieku Igoru Pogodinu. Viņu piedāvājumā dažādas cepures, tostarp jūrnieku, kuģu kapteiņu un citu ar jūru un ūdeni saistītām profesijām tematiskie galvas aksesuāri.

“Braucot uz Liepāju un Ventspili, tieši kapteiņu cepures uzšujam pa kādai vairāk. Taču novērojam, ka šogad slikti pērk lina lietas! Ja parasti līdz Jāņiem izpērk un uzņem apgriezienus, tad šogad jau meklē kaut ko siltāku. Nekas, paliks nākamgadam,” teic Ingars.

“Ja parasti cilvēkiem patīk tādas brīvas cepures, tad Liepājā patīk tādas cepures, kura stingri turas uz galvas – lai braucot ar riteni vai ejot vējainā laikā nepazūd,” secinājis tirgotājs.

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par sagatavoto saturu atbild portāls liepajniekiem.lv.