liepajniekiem.lv
Dzīvnieku ķērāji vairāk nekā mēnesi cenšas kādu no tām notvert, taču pagaidām neviens gardums viltnieces nespējot pievilināt speciāli darinātam būrim.
Vai atgriezušās izraidītās?
Lielu popularitāti sociālajos tīklos šovasar izpelnījās video, kurā redzams, ka lapsa sēž mūsu pludmales kāpās un mierīgi aiz žoga vēro festivālu “Summer Sound”.
Divas lapsas nesen nofilmētas arī zem tiltiņa līdzās koncertdārzam “Pūt, vējiņi!”, bet septembra sākumā kāds liepājnieku pāris rudo dzīvnieku sastapa uz pludmales celiņa pie pieminekļa bojā gājušajiem zvejniekiem un jūrniekiem.
“Mierīgi izgūlās, visi staigāja garām. Atpūtās un nelikās traucēta,”
pastāsta Antra, piebilstot, ka vasaras sākumā Austrumu fortos arī dzīvojusies lapsu ģimenīte ar maziem rudastīšiem. Dzīvnieki nākuši pie atpūtniekiem diedelēt un zagt ēdienu.
Tikmēr tenisa halles apmeklētāji stāsta, ka bieži viena vai divas lapsas guļot zālītē līdzās kortiem un nolūkojas, kā cilvēki spēlē tenisu.
Tenisa skolas direktors Gints Siliņš to apliecina, norādot, ka arī pats lapsas tur manījis. Par tām ziņots gan policijai, gan dzīvnieku ķērājiem.
“Domāju, ka tas tomēr apdraud bērnus, jo dzīvnieks ir dzīvnieks un mēs nevaram paredzēt, ko tas izdarīs.
Pagaidām nekādi incidenti nav bijuši, bet, manuprāt, nevajadzētu arī gaidīt, kad kaut kas atgadīsies. Lapsām tomēr jādzīvo mežā,” viņš saka.
“Es nezinu, ar ko lapsas barojas, jo viņas nevēlas ne gaļu, ne vistas fileju, ne arī desu,” neizpratni pauž dzīvnieku ķērājs Andris Tols, atklājot, ka Liedaga ielā izlikti speciāli būri, taču vairāk nekā mēneša laikā nevienu rudasti tajā ievilināt tā arī nav izdevies. Mainījuši ēsmu, bet rezultāta nekāda.
Tikmēr cilvēki satraucas, jo rudaste manīta arī līdzās esošajā bērnudārzā.
“Pagājušogad būros likām vistas kājiņas un lapsas ķērās labi. Kāpēc tagad tā nenotiek, grūti izskaidrot,”
viņš atzīst.
A. Tols norāda, ka noķertās lapsas netiek likvidētas, bet gan palaistas vaļā mežā aiz Karostas.
“Varbūt tās ir tās pašas lapsas, ko noķērām pagājušogad un palaidām brīvībā pie pilsētas robežas. Ja viņas atgriezušās atpakaļ, tad kļuvušas vēl gudrākas un ar vistu tās vairs neiekārdināt,” spriež dzīvnieku ķērājs.
Pagājušogad Jūrmalas parkā pie stadiona “Daugava” un liedagā mitinājušās divas lapsu ģimenes – vienai bijuši četri lapsēni, otrai trīs. Vēl vairākas manītas Pakaviņa apkaimē.
Noķert izdevies trīs zvēriņus, kas palaisti vaļā pie Ziemeļu fortiem.
“Man ir tādas klusas aizdomas, ka nu viņi atgriezušies atpakaļ.
Lapsām ir ļoti attīstītas maņas, un šie dzīvnieki nebūt nav tādi muļķīši, kā izskatās no malas.”
A. Tols saka: “Lapsas Liepājā sāk kļūt par invāziju, un pašvaldībai agrāk vai vēlāk tam būs jāmeklē risinājums.”
Eiropas tendence
Kāpēc lapsas nebaidās no cilvēkiem? “Jo tās ir gudri dzīvnieki! Būtībā lapsa ir tāds sunītis, un arī prāts viņai ir līdzīgs kā sunītim – dzīvnieks ātri saprot, kur ir un kur nav jābaidās,” skaidro zoologs Vilnis Skuja.
Dabas pētnieks pauž, ka visā Eiropā vērojama tendence, ka lapsas nāk iekšā pilsētās un veido savas populācijas.
“Viņām pilsētas patīk, un tur neko nevar izdarīt!”
Zināmā mērā tas parādot mūsu kultūras līmenī, respektīvi, ka cilvēki nesteidz saukt policiju un katru lapsu nenošauj, uzskatot, ka tā ir traka.
Cilvēki šo dzīvnieku parādīšanos pilsētā uztverot normāli, vien iedzīvotājiem vairāk jāpieskata kaķēni, kurus lapsa var nokost. Citādu sliktumu šie dzīvnieki nedarot.
“No otras puses, ir dažas infekcijas, ko šie dzīvnieki var ievazāt, piemēram, kaut kādus parazītus ar savām kakām. Taču tur neko daudz nevar izdarīt, jo tie parazīti var būt arī jebkurā lielā zemeņu laukā, kur pa nakti staigā lapsas un atstāj savas kakas.”
Arī par trakumsērgu neesot jābažījas, jo šī bīstamā vīrusu infekcijas slimība Latvijā faktiski esot izskausta.
Savukārt no Krievijas un Baltkrievijas, kur konstatēta trakumsērgas vīrusa izplatība, Liepāja esot pietiekami tālu.
V. Skuja gan atzīmē, ka cilvēkiem tomēr nevajadzētu iet klāt lapsām un mēģināt “nodibināt ciešāku kontaktu”.
Uzziņai
Ziņot par savvaļas dzīvniekiem pilsētā
> Redzot pilsētā ieklīdušu savvaļas dzīvnieku, kas var apdraudēt cilvēkus, dzīvniekus vai traucēt satiksmi, kā arī gadījumos, ja meža dzīvnieks ir ievainots, aicinām ziņot pašvaldības policijai, zvanot pa tālruni 63420269.
> Par bojā gājušu dzīvnieku jāziņo Liepājas pašvaldības dzīvnieku patversmei, kas organizēs dzīvnieka savākšanu.
Patversmes darba laikā zvanīt pa tālruni 63443909 vai 26660552. Pēc patversmes darba laika, brīvdienās vai svētku dienās zvanīt uz mobilo tālruni 26660552.
Tas ir sertificēts dzīvnieku ķērājs, kurš dežurē 24 stundas diennaktī.
> Ja pilsētā atrasts bojā gājis savvaļas dzīvnieks un ir aizdomas, ka tas nobeidzies kādas slimības dēļ (par ko var liecināt izspūris apmatojums vai vāja ķermeņa kondīcija), par to ir jāziņo Pārtikas un veterinārajam dienestam, zvanot pa tālruni 63401900 vai 63401902.
Lai izslēgtu iespēju, ka dzīvnieks pārnēsājis infekcijas slimību, no mirušā dzīvnieka tiks noņemts paraugs un nosūtīts laboratoriskai izmeklēšanai.
Tāpat dienestam jāziņo, ja vienkopus tiek atrasti vairāk nekā pieci nobeigušies savvaļas putni.
Avots: Liepājas dome
Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par sagatavoto saturu atbild portāls liepajniekiem.lv.
