Kuģa karoga pacelšanas brīdis nozīmē, ka kuģis sāk godam pildīt dienestu Latvijas valsts labā neatkarīgi ne no kādiem ārējiem apstākļiem.

Robežsardzes klātbūtne uz ūdens vienmēr bijusi valsts drošības neatņemama sastāvdaļa.

Starpkaru periodā mūsu robežsargu brigādei bija spirta kontrabandistiem konfiscēta motorlaiva “Sams” un bijusī ķeizariskās Vācijas kara flotes ātrgaitas motorlaiva “Bulta”.

Mūsdienās VRS izmanto plašu un modernu kuģošanas līdzekļu klāstu – patruļkuģus, kuterus un motorlaivas un sargā ne tikai Latvijas robežu, bet arī piedalās Eiropas Robežu un krasta apsardzes aģentūras (Frontex) misijās.

Patruļkuģi piedalās meklēšanas un glābšanas operācijas jūrā un iesaistās kultūrvēsturiskā mantojuma un dabas resursu saglabāšanā.

VRS priekšnieks ģenerālis Guntis Pujāts teica, ka vairāk nekā sešus gadus realizēta iecere uzlabot un nostiprināt robežsardzes jūras kapacitāti un šobrīd pasākums noslēdzies ar ļoti labu rezultātu.

“Robežsardze ir ieguvusi pašreiz ātrāko kuģi ne tikai Latvijas dienesta rīcībā, bet starp kuģiem, kuri kuģo Latvijas teritoriālajos ūdeņos,”

viņš uzsvēra.

Iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis teica paldies mūsu robežsargiem par Latvijas robežas sargāšanu un ES ārējās robežas stiprināšanu.

“No sirds novēlu, lai kuģis “Bārta” vienmēr klausa kapteinim un lai komandai vienmēr droša kuģošana!” viņš pauda.

Kuģa karogu iesvētīja Liepājas diecēzes bīskaps Viktors Stulpins.

Kuģa kristīšana ir sena tradīcija, un to saista ar svētību un aizsardzību kuģim un apkalpei.

Simboliska vieta kā kuģa un apkalpes aizbildnei šajā tradīcijā ir arī kuģa krustmātei, un par “Bārtas” krustmāti izraudzīta Ilze Zute – bijušā VRS Ventspils pārvaldes priekšnieka pulkveža Oleva Zuša atraitne.

Viņa uzrunā atgādināja, ka Bārta nav tikai vietas vai upes ģeogrāfisks nosaukums, bet seno baltu tautu kuršu un prūšu valodās tam bija plašāka nozīme.

“Tas apzīmē upi jeb ūdens straumi, kas plūst un nes dzīvību. Vēl tā esot ticis saukts kaujas cirvis – ierocis, kas sargā un novelk robežas,”

uzsvēra “Bārtas” krustmāte.

Šie jēdzienu raksturo robežsardzes dienestu, kurš ikdienā nodrošina kārtību uz ūdens, bet krīzes brīdī būs ass un operatīvs rīks rūpēs par drošību.

Kuģa “Bārta” mājas būs Liepāja, un pilsētas domes priekšsēdētāja vietnieks Jānis Džeriņš pastāstīja, ka vecais VRS patruļkuģis “Tiire”, kuru vienu no pirmajiem Latvijas jūras robežsargiem nodeva Somija, turpmāk kalpos RTU Liepājas jūrniecības koledžai.

“Bārtas” kapteinis majors Raivis Karņickis portālam liepajniekiem.lv pastāstīja, ka šis ir ātrākais, labākais un superīgākais kuģis Latvijā un tam ir ideāla komanda, kas iepriekš strādājusi Vidusjūrā Frontex operācijās.

“Kuģis jau ir kustināts. Sasniedza 33 mezglus, un tas bija vēl ne līdz galam,”

kapteinis lepojās ar kuģa ātrumu, kas sauszemes mērvienībās ir ap 56 – 58 kilometriem stundā.

R. Karņickis atzina, ka jūras robeža vēl esot puslīdz mierīga, salīdzinot ar problēmām uz zaļās robežas.

Kuģis VRS vajadzībām sagatavots Igaunijā.

Tā iegādes kopējās izmaksas ir 6 360 370 eiro, tajā skaitā Eiropas Savienības Finansiāla atbalsta instrumenta robežu pārvaldībai un vīzu politikai 2021. – 2027. gadam finansējums – 4 770 277 eiro, savukārt valsts budžeta līdzfinansējums ir 1 590 093 eiro.