Konkursā skolēni bija aicināti radīt oriģinālus video ar veiksmes vēlējumiem basketbolistiem.

No vairāk nekā 40 darbiņiem tieši liepājnieku iesūtītais izpelnījās žūrijas atzinību un nodrošināja lielo balvu – tikšanos ar komandu “Xiaomi” arēnā Rīgā.

Piedalīties konkursā rosinājuši bērnu vecāki, un kopā ar bērniem un klases audzinātāju Aigu Grinieci tas arī realizēts.

Video uzsvērts, ka klasē sporto visi – vienalga, kādu sporta veidu katrs izvēlas.

Kāds spēlē florbolu, cits peld, vēl kāds dejo tautiskās dejas vai nodarbojas ar baletu. Katrs dara ko atšķirīgu, bet visus vieno kustību prieks un kopā būšana. Un, iespējams, tas arī uzrunājis žūriju.

Bērnus uz galvaspilsētu pavadīja skolotājas Arianda Grundmane un Inta Ķergalve. Diena bijusi tiešām īpaša, jutušies gaidīti un loloti – liepājnieki uzreiz sajutuši, ka ir notikuma centrā.

“Kad bijām atstājuši somas ģērbtuvē, kopā ar konkursa organizatoru AAS “BALTA” pārstāvi izstaigājām arēnu. Bērni apskatīja trenažieru zāli, sportistu ģērbtuves, kur pārsteidzis, cik liela izmēra apavus basketbolisti nēsā, un filmēšanas telpu.

Bijām tādās vietās, kur ikviens nemaz netiek ielaists. Satikām arī basketbola talismanu ar garo asti – ar to visi varēja sasveicināties. Pēc tam vērojām treniņa fragmentus. Un tad daudziem pats gaidītākais brīdis – satikām Kristapu Porziņģi!

Viņš pievienojās tik klusi, ka bērni pat sākumā nepamanīja. Reakcija bija neviltota – pārsteigums, prieks un apbrīna vienlaikus.”

Skolotāja piebilst, ka īpašu prieku sagādājusi arī stafetes spēle kopā ar četriem izlases basketbolistiem: “Puiši bija aizrāvušies, meitenēm gāja grūtāk, bet visi centās.”

Ar lielu aizkustinājumu par piedzīvoto stāsta vecāki, kuriem laimējās pavadīt mazos veiksminiekus.

Emīla mamma Krista: “Ierodoties galamērķī, autobuss mūs pieveda pie pašām arēnas durvīm, un, izkāpjot no autobusa, bērni, manuprāt, sajutās kā mazas zvaigznītes. Viņus sagaidīja ar kamerām, fotografēšanu un smaidiem.

Porziņģa parādīšanās bija lielākais pārsteigums – viņš veltīja bērniem laiku, parakstījās uz keponiem, bumbām – kas nu kuram bija līdzi – un fotografējās.

Vēlāk katru bērnu izsauca uz laukuma un basketbolisti apbalvoja ar dāvaniņām. Bērni pretī pasniedza savas koka medaļas ar īpašiem zīmējumiem – tas bija mans dienas mīļākais brīdis.

Sportisti aplaudēja un no sirds atbalstīja mūsu pirmklasniekus.

Man atmiņā visvairāk paliks Emīlijas teiktais, ka sākumā esot bijusi satraukusies, bet pēc brīža teica, ka šī esot labākā diena.”

Amēlijas mamma Dace vērtēja, ka bērni jutušies kā K. Porziņģis – ievēroti un nozīmīgi.

“Par visu bija padomāts – sākot ar autobusu Liepājā un beidzot ar saldējumu Rīgā. Acis mirdzēja aiz prieka. Milzīgs paldies par šo iespēju! Bērni bija pabaroti, izklaidēti un iedvesmoti.”

Kad skolēniem dienas noslēgumā jautāts, ko mājās viņi pastāstīs no pieredzētā, daudzi teica, ka tikšanos ar K. Porziņģi. Vēl, ka ēduši saldējumu, un vispār, ka tā bijusi labākā diena viņu dzīvē.

“Domāju, ka viņi šo dienu īsti novērtēs tad, kad būs lielāki,”

spriež skolotāja Arianda.

“Bet jau tagad var redzēt – tā viņiem būs atmiņā uz mūžu.”

Par to atgādinās vēl kas – uzdāvinātā basketbola bumba ar spēlētāju parakstiem. “Tā pagaidām ir pie Emīla mammas. Septembrī, atsākoties mācību gadam, to atgādās uz skolu. Manuprāt, būtu skaisti, ja to novietotu skolā pie kausiem, ko esam izcīnījuši sacensībās. Tā ir vēsturiska piemiņa.

Protams, mums ir arī sporta laukums – ja bērni un klases audzinātāja nolems, varbūt ar šo bumbu tiks arī spēlēts.”

Noslēgumā skolotāja atzina, ka pati nav liela sporta fane, parasti skatās pārraides vien tad, ja spēlē mūsējie.

“Taču tagad, kad esam satikuši komandu un izdzīvojuši šo brīdi, man šķiet, ka visi ar īpašu aizrautību sekosim līdzi čempionātam.”

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par sagatavoto saturu atbild portāls liepajniekiem.lv.