“Labāk padarboties šādi un parādīt plašsaziņas līdzekļiem, nekā patiešām celt ārā bojāgājušos,” sprieda vīri.

Šogad ūdens vāks sasalis daudz biezāks nekā ierasti siltajās ziemās, to varēja redzēt pēc ledus klučiem, kurus glābēji bija izzāģējuši, veidojot āliņģi. “Šitik – līdz elkonim,” viņi rādīja.

Un tieši šāds iespaids daudziem cilvēkiem rada mānīgu drošības izjūtu, ka uz ledus var kāpt jebkur un vēl ņemt līdzi bērnus.

“Pat visbiezākais ledus nekad un nekur nav pilnīgi drošs,”

uzsvēra VUGD Kurzemes reģiona pārvaldes Liepājas pirmās daļas komandieris Jānis Pošeiko, kurš lēca āliņģī četras reizes, lai parādītu, kā rīkoties, ja esi ielūzis.

Pagājušajā gadā ziemas periodā Latvijā VUGD no ūdens izcēla 15 bojāgājušos, no tiem divus – Kurzemē, bet septiņus cilvēkus izglāba.

Šajā ziemā ledainajā ūdenī dzīvību zaudējuši jau divi cilvēki, viens laimīgi izglābts.

“Ar bažām gaidām atkušanas laiku, tas parasti rāda visdrūmāko statistiku,”

teica Sabiedrības izglītošanas un informēšanas nodaļas vecākā inspektore Anete Strazdiņa.

“Drošība uz ledus sākas, pirms esam uz tā uzgājuši,” uzsvēra J. Pošeiko.

Pirms došanās slidot, makšķerēt, pastaigāties ir jāpastāsta ģimenes locekļiem par saviem plāniem un jāpasaka vismaz aptuvens laiks, kad domāts atgriezties. Līdzi jābūt uzlādētam telefonam. Vislabāk doties ar kādu kopā, nevis vienatnē.

Tad jānovērtē ledus biezums.

Tas noteikti būs plānāks zem tiltiem, upju sašaurinājumos, pie krastiem, vietās, kur aug niedres un ieplūst tekošs ūdens.

Zemledus makšķerniekiem ieteikums vilkt “peldošu” apģērbu un papildināt ekipējumu ar speciāliem irbulīšiem. Tādi iegādājami aktīvās atpūtas, mednieku un makšķernieku preču veikalos.

Irbulīšus apliek ap kaklu, vislabāk izlaist cauri piedurknēm, jo tad tie nenokritīs. Ja gadās ielūzt, iecērt ledū irbulīšus un velkas ar tiem uz priekšu prom no āliņģa.

Ja ielūzušais ir kopā ar kādu, tad biedram pirmais noteikums – neej klāt āliņģim un nesniedz roku!

Ielūzušajam no attāluma jāpadod jebkāds priekšmets, pie kā pieķerties, – apģērba gabals, virve, koka zars. Arī tad, kad cietušais izkļuvis no ūdens, ceļā uz krastu jāietur distance vienam no otra.

Pat profesionāli glābēji neskrien pie āliņģa. Viens pietuvojas uz virvē piesieta speciālā glābšanas dēļa, palīdz cietušajam tikt uz tā un padod zīmi kolēģiem, lai velk uz malu.

Vecākiem pārrunājot ledus bīstamību ar bērniem, svarīgi pateikt, lai bērni paši nedodas palīgā, ja pamana, ka kāds ir ielūzis, norādīja J. Pošeiko.

“Bērnam ir jāpiezvana uz 112 un jāgaida palīdzība,”

viņš teica.

Tāpat vecākiem vajadzētu apdomāt, vai doties uz ledus kopā ar atvasēm, tā radot viņiem maldīgu priekšstatu par šādas rīcības drošumu. Jo bērni pēc tam var kāpt uz ledus bez pieaugušo uzraudzības un nokļūt neapskaužamā situācijā.

Pamatīgi stabils ledus jau dažus metrus tālāk var būt gaužām plāns un neizturīgs, bet vizuāli to nevar noteikt – virsa gluda visur.

Rīcība, ja esi ielūzis ledū

1) Izstiep rokas uz sāniem, lai nenonāktu zem ledus un nepabāztu galvu zem ūdens;

2) nomierini elpošanu, vismaz 10 sekundes elpo dziļi;

3) sauc palīgā;

4) uzliec rokas uz ledus, vislabāk tajā virzienā, no kurienes nāci, jo tur visdrīzāk ledus bija izturīgāks;

5) ar kājām centies uzkult ķermeni ūdens virspusē un uzvilkties uz ledus;

6) necelies kājās, pagriezies un ripinies prom no ūdens;

7) drošā attālumā piecelies rāpus un tādā veidā dodies uz krastu;

8) obligāti izsauc neatliekamo medicīnisko palīdzību, zvanot uz 112, jo nokļūšana aukstā ūdenī var radīt sirdsdarbības traucējumus;

9) ja nav iespējams pārģērbties sausās drēbēs vai ieiet siltās telpās, automašīnā, tad centies vismaz turēties aizvējā;

10) nelieto alkoholu! Tas tikai paplašinās asinsvadus, veicinot pēdējā siltuma aizplūšanu no ķermeņa. Tiklīdz iespējams, padzeries siltu un saldu tēju.