Piektdiena, 29. marts Agija, Aldonis
Abonēt

Lasi vairāk ar
liepajniekiem.lv abonementu

Gatavas receptes nav – bioloģisko atkritumu šķirošanai jāgatavojas laikus

Paies tikai gads, un tad reizē ar Ziemassvētku vecīti gaidīsim savās gružu sētiņās un atkritumu laukumos brūnus konteinerus, kuros izšķirot gandrīz pusi mūsu mājsaimniecībās saražoto atkritumu – bioloģiskos. Tik daudz zinām no Eiropas direktīvas, bet Latvijā bioloģijas šķirošanas sistēma vēl tikai top.

Gatavas receptes nav – bioloģisko atkritumu šķirošanai jāgatavojas laikus
Saprotams, ka cilvēkus uztrauc smakas, jo virtuves atkritumi ātri bojājas.Bioloģijai paredzēts elpojošs konteiners, lai samazinātu smaku apjomu un ļautu saturam iztvaikot, jo tad samazinās atkritumu masa. Konteinerā ievieto bioplastmasas maisiņu, kurš arī ir elpojošs. Šādu konteineru ar maisiņu katrs novieto savā virtuvē, pēc tam maisiņu izmet brūnajos dalītās vākšanas konteineros. (Foto: no SIA “CleanLiving Trade”)
13.12.2022 06:00

liepajniekiem.lv

Maisiņš nonāk kompostā

Pilnvērtīgai bioloģisko atkritumu šķirošanas sistēmai jābūt ieviestai līdz 2023. gada beigām. ”Latvijai ir vēl daudz darāmā. Mums nepieciešams ņemt vērā citu valstu pieredzi, kurā veiksmīga pārtikas atkritumu vākšana notiek jau gadiem, lai arī mēs savā valstī spētu izveidot sekmīgu un funkcionālu bioatkritumu savākšanas sistēmu.

Ja mēs ieklausīsimies tādu valstu kā Itālijas, Norvēģijas un nu jau arī Dānijas pieredzēs un atkritumu vākšanā iekļausim arī bionoārdāmos maisiņus, mēs daudz sekmīgāk sasniegsim Eiropas Savienības direktīvu noteiktās normas par apglabāto atkritumu apjoma samazināšanu,” uzskata SIA ”CleanLiving Trade” vadītāja Zanda Briķe.

Viņa kopā ar AS ”BioBag International” līdzīpašnieku Jornu Johansenu un ”BioBag Baltic” ražotnes direktoru Madi Tafenau viesojās vairākās Latvijas pašvaldībās un pārrunāja šķirošanas risinājumus.

Bioloģisko atkritumu šķirošanā kā instruments tiek izmantoti biopolimēru maisiņi. Valstīs, kur jau aizliegta vieglās un ļoti vieglās plastmasas maisiņu lietošana, sasniegti ļoti labi rezultāti bioloģisko atkritumu apjoma ziņā uz vienu iedzīvotāju, atzīmē Z. Briķe.

Tā ir biocirkulārā ekonomika – atbilstošu maisiņu nopērk veikalā kopā ar precēm, pēc tam mājās to izmanto bioloģijas šķirošanai. Tad maisiņš ar visu saturu nonāk kompostā vai pārstrādes rūpnīcā, kur sadalās kopā ar atkritumiem par kvalitatīvu kompostu, kuru izmanto augsnes bagātināšanai.

Pāri nepaliek un kalnā nav jāaprok itin nekas.

Biopolimēru maisiņus lieto lielākajā daļā Dienvideiropas, Skandināvijā, Vācijā, Francijā, Austrālijā, daudzos ASV štatos, Kanādā, vairākās Dienvidamerikas valstīs. Arvien vairāk tos ievieš Austrumeiropā, īpaši Polijā, arī Igaunijā soli pa solim.

Bionoārdāmajam maisiņam ir sertifikācija – ”OK Industrial” vai ”OK Home Compostable” sertifikāts. Tas atšķir no zaļmaldināšanas piemēriem, kad kaut ko nosauc par dabai draudzīgu, taču tas neatbilst patiesībai. Foto: Egons Zīverts

”Izmantot šīs tehnoloģijas kavē nezināšana,” saka uzņēmuma vadītāja. ”Latvija saskaras ar stereotipiem par bioplastmasas maisiņiem, ne visi atkritumu apsaimniekotāji tos pieņem, vismaz Rīgā. Galvaspilsētā ir trīs mēnešu pilotprojekts, kurā bez maksas izdalīti konteineri kopā ar maisiņiem.

Mērķis ir skatīties, kā tie ietekmēs iedzīvotāju šķirošanas paradumus. Savākto bioatkritumu daudzumam ir jāpalielinās un arī jābūt tīrākam, bez piejaukumiem. Maisiņi pagaidām pieejami mazajos zero iepakojuma veikaliņos Rīgā. Pēc pilotprojekta noslēguma ceram veidot sadarbību ar lielveikaliem.”

Negaidīt pēdējo brīdi

”Kā apsaimniekotāji varam darīt maz,” atzīst ”Liepājas RAS” vides inženiere Liene Jākobsone. ”Ideālais līmenis nozīmētu, ka valstiskā līmenī parastā plastmasa ir aizliegta, kompostējamā iepakojuma lietošanu veicina un to var iegādāties veikalos.”

Talkā nāks ES direktīva, jo no 2025. gada lielveikalos būs aizliegti vieglās plastmasas maisiņi, atgādina Z. Briķe. ”Ļoti ceru, ka nesagaidīsim pēdējo brīdi, ka tirgotāji ieklausīsies un laikus pāries uz tiem.

Kamēr tirgū būs pašreizējie maisiņi, piejaukumi bioatkritumiem būs milzīga problēma,” viņa uzsver.

No 2024. gada ”Liepājs RAS” poligonā sāks darbu bioloģijas pārstrādes rūpnīca. Tāda jau darbojas Getliņos, bet Latvijā kopumā būs vēl vismaz četras industriālās kompostēšanas sistēmas.

”Liepājas reģionā mēs nekaitinām cilvēkus, liekot dalīti vākt bioloģiskos atkritumus un pēc tam parādot, ka tie aiziet kalnā,” norāda L. Jākobsone. ”Vispirms ieviešam pārstrādi un tad liekam šķirot. Tas neizslēdz, ka pa šo laiku, kamēr būvē rūpnīcu, varam izglītot un mācīt šķirot.”

Apsaimniekotāji gaidot Ministru kabineta noteikumus ar skaidrām prasībām, vai dalītā bioloģijas savākšana jāievieš tikai lielajās pilsētās, cik liela pilsēta skaitās liela, vai prasība attiecināma uz lauku reģioniem.

”Nākamā gada vidus ir termiņš, kad jābūt izstrādātiem reģionālajiem atkritumu apsaimniekošanas plāniem.

Ir bažas, kā paspēt, jo Liepājā iepirkumu termiņi jaunajiem līgumiem beidzas jau septembrī. Plānu gribējām dabūt gatavu decembrī, bet tas nav iespējams, jo nav noteikumu, uz kuriem būvēt,” atzīst L. Jākobsone.

Pašvaldība varot izstrādāt savas prasības jaunajiem atkritumu operatoriem, bet esot jautājums, kas notiks pēc tam, ja valsts prasības būs vājākas vai stingrākas.

Ja nešķiros, tad maksās vairāk

Bioloģijas atšķirošana uzsākta pakāpeniski, sākot ar Pierīgas reģionu, jo atkarīga no pārstrādes iespējām, skaidro VARAM Vides aizsardzības departamenta direktore Rudīte Vesere.

Viņa atgādina, ka daudzās pašvaldībās ir izveidoti kompostēšanas laukumi, kur jau tagad var nodot bioloģisko atkritumu ”tīrāko daļu” – zāli, lapas. Nekādas izmaiņas neskaršot mājkompostēšanu, iedzīvotāji varēs to turpināt, un viņiem nebūs prasības uzstādīt atsevišķu bioloģisko atkritumu konteineru.

”Vēl nav noteikti kritēriji, lai novērtētu, vai var uzskatīt, ka pašvaldībā pilnā apmērā ir ieviests šis pakalpojums. Līdz gada beigām taps novērtējums pēc ministrijas pasūtījuma. Kad kritēriji būs gatavi, virzīsim tos kā MK noteikumus. Tas nav pamats, lai teiktu, ka pašlaik nav skaidras izpratnes, ko un kā darīt,” norāda R. Vesere.

”Pašvaldība vislabāk zina, cik tādu atkritumu konkrētā teritorijā var rasties, un, vēl ņemot vērā apsaimniekotāju sniegtos datus, var izdarīt secinājumus par konteineru skaitu un izvietojumu.”

Šīs prasības tad arī var iekļaut iepirkumos un pēc tam – atkritumu apsaimniekošanas līgumos, paredzot vākšanu ar vai bez maisiņiem, nosakot tilpumu, izvešanas biežumu utt.

”Laikus jādomā par tarifu, jo par sadzīves atkritumu nešķirotās masas savākšanu un bioloģisko atkritumu dalītu savākšanu tas nebūs viens un tas pats. Likumā noteikts, ka bioloģijas savākšanas maksai jābūt zemākai, lai cilvēkiem būtu motivācija mājās tos šķirot,” viņa atzīmē.

Tāpat pašvaldības neviens nekavējot informēt un izglītot cilvēkus vai uzdot to darīt atkritumu apsaimniekotājam.

Vienādu prasību visām pilsētām neesot jau esošajos noteikumos par atkritumu dalītu vākšanu, tās atkarīgas no iedzīvotāju blīvuma, pauž R. Vesere.

Blīvākas apdzīvotības vietā un ar mazākām iespējām veikt mājkompostēšanu, protams, vajag izvietot vairāk konteineru vai arī biežāk izvest. ”Noteikumi iedos to, kas minimāli jāizdara. Nav gatavas receptes – pašvaldībai jāskatās, vai tas ir pietiekami, varbūt labāku rezultātu var sasniegt, ja uzliek vairāk,” viņa saka.

Bioloģisko atkritumu šķirošanu iedzīvotājiem likums uzliek par pienākumu. Pie visām daudzdzīvokļu mājām, kur notiek šķirošana, liks klāt bioloģijas konteinerus. Taču vienmēr ir cilvēki, kas likumus neievēro.

Līdz ar to problemātiskāk samazināt nešķiroto gružu daudzumu ir daudzdzīvokļu mājās lielajās pilsētās, taču jāsaprot, ka tad maksa visiem būs lielāka. Šis esot mājas apsaimniekotāja risināms jautājums, uzskata R. Vesere. Mājas teritorijā noteikumi atļauj arī veidot komposta kasti.

Daži veikalu tīkli jau izmantojot bionoārdāmos maisiņus, kuriem arī ir zemākas dabas resursu nodokļa likmes. Lai tos mestu bioloģijas konteineros, atkarīgs no pārstrādes iekārtas rūpnīcā, jo maisiņi nenoārdās vienlaikus ar pārējo, norāda R. Vesere.

Projektu finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par publikāciju saturu atbild portāls liepajniekiem.lv.

Šobrīd aktuāli

Autorizēties

Reģistrēties

Klikšķini šeit, lai izvēlētos attēlu vai arī velc attēla failus un novieto tos šeit.

Spied šeit, lai izvēlētos attēlu.

Attēlam jābūt JPG formātā, max 10MB.

Reģistrēties

Lai pabeigtu reģistrēšanos, doties uz savu e-pastu un apstiprini savu e-pasta adresi!

Aizmirsu paroli

PALĪDZĒT IR VIEGLI!

Atslēdz reklāmu bloķētāju

Portāls liepajniekiem.lv jums piedāvā svarīgāko informāciju bez maksas. Taču žurnālistu darbam nepieciešami līdzekļi, ko spēj nodrošināt reklāma. Priecāsimies, ja atslēgsi savu reklāmu bloķēšanas programmu.

Kā atslēgt reklāmu bloķētāju

Pārlūka labajā pusē blakus adreses laukam ir bloķētāja ikoniņa.

Tā var būt kāda no šīm:

Uzklikšķini uz tās un atkarībā no bloķētāja veida spied uz:
- "Don`t run on pages on this site"
vai
- "Enabled on this site"
vai
spied uz