Gružu kaudzes teritorijā un mežā tai blakus, ar dēļiem un zariem atstutētas sētas ar dzeloņstieplēm pa virsu, žogi no vecām durvīm, finiera gabaliem un salasītiem dēļu galiem. Šķības un greizas būdiņas, dažviet gluži vai ieraktas visdažādāko plastmasas, metāla, nolietotas santehnikas un citu ierīču grēdās. Nē, tās nav trūcīgo brazīliešu apdzīvotās Rio favelas, tā izskatās Liepājas nomalēs ierīkotie mazdārziņi.

Sava pasaule

Lai arī dārziņu kooperatīvi atrodas uz pašvaldībai piederošas zemes, Liepājas domes Nekustamā īpašuma pārvaldes speciāliste zemes nomas jautājumos Iveta Gulbe stāsta, ka vienīgais, ko esot panākuši, – tur saimnieko biedrības, ar kurām noslēgti līgumi par zemes nomu, un tās uzturot kārtību, “cik nu ir spējīgas”.

Dārziņos Tosmarē ir gan ilgtermiņā, gan īstermiņā iznomātas teritorijas, kurās darbojas daudzas biedrības. Norādes par apsaimniekotājiem tur neatrast. “Tur ir sava pasaule, kurā grūti orientēties,” mazdārziņus kopumā vērtē I. Gulbe. Tā kā dārziņi šādā veidolā ir padomju laika mantojums, esot neiespējami izveidot ielas un iedalīt katram vienādu platību. Vēsturiski izveidotas ielas esot vienīgi Latgales ielā 4.

“Situācija, kāda tur ir, ir no tiem laikiem, tur neko nevar mainīt,” zemes nomas speciāliste saka par biedrību “Gangutskijs” Karostā, Lībiešu ielā. “Prasība bija uzbūvēt žogu Lībiešu ielas pusē, jo ārējam žogam gar īpašumu jābūt. Par visu pārējo viņi pasaka, ka neesot naudas un tāds mazdārziņš esot sociālā palīdzība.” Taču biedrība esot izgājusi līdz ielas sarkanajai līnijai, un žogu nākšoties pārcelt, ja sāks ielas sakārtošanu. Šo dārziņu teritorijā un apkārtnē ir briesmīgas gružu kaudzes.

Biedrības “Gangutskijs” vadītāja Ludmila Jeroščenko saka, ka tikai aprīlī Lielajā talkā organizēšot gružu aizvākšanu: “Ik pa laikam atkritumus vācam. Kaut arī aizliegts izgāzt zemi un zaurus, cilvēki to dara. Ļoti grūti mums ar to iet”.

Vadītāja apgalvo, ka galvenie vainīgie esot cilvēki, kas piebrauc un izmet gružus. Tiekot saukta Pašvaldības policija, bet nevienu jau nevarot noķert. “Mums te nav elektrības, videonovērošanu nevaram ierīkot,” viņa saka.

“Labākais, ko esam panākuši, ka viņi vispār ir noslēguši līgumus un mēs varam prasīt konteineru novietošanu, teritorijas sakopšanu. Tomēr notiek gružu izgāšana mežā. Beidzamajos gados talku laikā biedrības ņēmušas pašvaldības piedāvātos konteinerus, bet turpmāk tas vairs nebūs iespējams. Jo pašvaldība uzskata, ka konteineram ir jābūt pastāvīgi, nevar uz pilsētas rēķina kopt savas teritorijas,” norāda I. Gulbe.

Kad jāvāc gruži, neviena nav

Vienīgā no mazdārziņu biedrībām, kuru varot pozitīvi izcelt, ir Sila iela 7 Tosmarē, kur cilvēki savāca naudu un paši nomainīja žogu gar ielu. I. Gulbe nosauc “Viršu silu” par paraugkooperatīvu. Tas bijis darbs trīs gadu garumā līdz draudiem atņemt dārziņu, pastāsta biedrības vadītāja Ieva Jurkovska. Visvairāk pretojušies tie, kuriem dārziņi atrodas teritorijas iekšienē. “Ar cilvēkiem ir jārunā. Ļoti daudz ir atkarīgs no kooperatīva priekšsēdētāja. Ja tas negrib, tad nenotiek nekas. “Viršu silā” ir 41 dārziņš, katrs žoga tapšanā ieguldījis 108 eiro,” viņa atklāj. Cilvēki varbūt baidījušies, ka savāktā nauda aizies citiem mērķiem, bet, tiklīdz uzslieti pirmie vārti un žoga posmi, attieksme mainījusies.

Interese par dārziņiem esot, un tos vēlas arī gados jaunāki cilvēki. “Mums vēl ir, ko piedāvāt Grīzupes ielā 74, pietiekami daudz zemes ir arī Skrundas ielā 16. Tās ir teritorijas, kas ilgtermiņā paredzētas mazdārziņiem,” atzīmē I. Gulbe.

Viens no beidzamajiem līgumiem par zemes gabalu Grīzupes ielā 74 noslēgts ar biedrību “Asais dadzis”, kas nāca talkā un attīrīja teritoriju no krūmājiem. Mārtiņš Vilciņš biedrību izveidoja 2019. gada pavasarī, bet nu vairs nav tik entuziasma pilns un apsver iespēju nodot pilnvaras kādam citam. “Nebijām apzinājušies, ka tur ir izgāztuve. Atvedu divus konteinerus, aicināju savākt visas plastmasas pudeles, kuras nekaunīgi cilvēki gāzuši ārā. Kā jūs domājat, vai tajā dienā kāds cilvēks bija dārziņos no tiem simts, kas sarakstā?” viņš saka. Cilvēkiem, kuri interesējas par dārziņa ierīkošanu, M. Vilciņš sakot, lai izvēlas un iekārto. Bēdīgāk esot ar līdzšinējiem nomniekiem, kuri visi bijuši par kārtību kooperatīvā, bet tagad negribot iesaistīties. “Pērn samaksāju domei nomu. Tagad atkal jāsamaksā 1300 eiro. Viss ir piedrazots, jauno nomnieku ir maz. Divas trešdaļas zemes nav izmantojamas, tur viss ir niedrēs. Rakstīšu domei iesniegumu atteikties no tās, tad arī būs mazāk jāmaksā,” viņš pastāsta.

Jāliek rāmjos

Joprojām Liepājā ir nelikumīgie dārzi, par kuru lietošanu nav noslēgti līgumi. “Mēs mērķtiecīgi līmējam virsū ziņojumus, ka zemes gabali ir jāatbrīvo. Dūņu un Meldru ielā ir SEZ teritorija, kur iet uz priekšu apbūve, un nelegālie dārzi nomirs dabīgā nāvē. Arī Brīvības ielā būvniecība gāja virsū, un cilvēki bija spiesti zemes gabalus atbrīvot. Atmodas bulvārī jūras pusē bija nelikumīgi dārzi, bet esam panākuši, ka teritorija ir attīrīta,” atzīmē I. Gulbe.

Mazdārziņus liekot rāmjos, lai neizplešas. “Bija viens brīdis, kad pašvaldība pārstāja iekasēt naudu no katra mazdārziņa lietotāja, gaidījām, kad pieņems teritorijas plānojumu, un nebija nekāda nolikuma, kas noteiktu, ka esam tiesīgi iekasēt naudu. Kamēr sākām ar jaunu sparu, mazdārziņos jau bija parakušies uz priekšu, kur nu kuram gribējies. Šobrīd atbildīgi par visu ir kooperatīvu priekšsēdētāji,” norāda speciāliste.

Uzziņai

Mazdārziņiem ilgtermiņā iznomājamie zemes gabali:

• Lībiešu ielā 3,
• Lībiešu ielā 14A ar kopējo platību ~6 ha,
• Spīdolas ielā 16 ar kopējo platību ~6,3 ha,
• Sila ielā 7 ar kopējo platību ~5,5 ha,
• Skrundas ielā 16 kopējā platība ~9,5 ha,
• Grīzupes ielā 74 ar kopējo platību ~14,7 ha.
• Liepājā ir 20 mazdārziņu biedrības.

13Skatīt galeriju