Piektdiena, 11. septembris Signe, Signija
Abonēt

Lasi vairāk ar
liepajniekiem.lv abonementu

Ihtiologs: Jūras grunduļu izķeršana jāveicina valstiskā līmenī

Ihtiologs: Jūras grunduļu izķeršana jāveicina valstiskā līmenī
Foto: copeslietas.lv
10.06.2013 13:38

LETA

Atslēgvārdi

Ir nepieciešams izstrādāt likumdošanas bāzi, lai valstiskā līmenī veicinātu apaļo jūras grunduļu izķeršanu, kas pēdējos gados ir savairojušies dramatiskos apmēros un ir reāls drauds citām zivju sugām, “Rietumu Radio” atzina biedrības “Liepājas ezeri” izpilddirektors, ihtiologs Ēvalds Urtāns, prognozējot, ka par grunduļiem Latvijā vēl tiks runāts bieži.

Kā atzina Urtāns, aktīva šīs sugas zivju daudzuma uzskaite jūras piekrastē nav veikta, taču visas pazīmes liecinot, ka grunduļu daudzums ir rēķināms tūkstošiem tonnu. “Zvejnieku stāvvados ir nevis reņģes, bet grunduļi,” atzina Urtāns, norādot, ka tie apēdot gliemežus un citu barību, un tāpēc ir reāls drauds citām zivju sugām – butēm, vimbām u.c. Turklāt jūras grunduļi varot apdraudēt arī vairāku zivju sugu – reņģu, vēja zivju u.c. nārsta efektivitāti. “Jūras grunduļi ir milzīga masa, un aiz viņiem paliek tuksnesis,” atzina Urtāns, norādot, ka arī pašiem grunduļiem sāk pietrūkt barības, un tāpēc viņu tālākā vairošanās nevarot būt bezgalīga.

“Ir nepieciešami valstiski risinājumi, lai atrastu pareizos veidus un metodes, kā šīs sugas zivis izķert un veicināt to lietošanu uzturā,” uzskata ihtiologs. Pašlaik pārtikā izmato tikai daļu nozvejoto grunduļu un lielākoties tos pārstrādājot zivju miltos. Kā uzskata Urtāns, grunduļu izķeršanā varētu piedalīties gan zvejnieki, gan makšķernieki, piemēram, veidojot savu kooperatīvu.

“Jūras grundulis nav slikta, mazvērtīga zivs – tā garšo drusku pēc mencas. Makšķernieki, kuri grunduļus ķer, no tiem gatavo kotletes,” stāsta Urtāns, pieļaujot, ka, piemēram, zivju pārstādes uzņēmums “Kolumbija” šīs sugas zivis varētu pārstrādāt konservos. Paši grunduļi pārtikas ziņā neesot izvēlīgi – kāda eksemplāra vēderā atrasta Rēzeknes gaļas kombināta desas āda.

Kā atzina Urtāns, nesen jūrā noķerts līdz šim lielākais – 280 gramu smags un 26 centimetru garš – šīs sugas eksemplārs. Jūras grunduļi jau esot sastopami arī Carnikavā un Salacgrīvā.

Pagājušā gadsimta deviņdesmito gadu sākumā Polijā jūras grunduļi pirmoreiz konstatēti Baltijas jūrā, bet Latvijas ūdeņos – 2004.gadā.

Šobrīd aktuāli

Autorizēties

Reģistrēties

Klikšķini šeit, lai izvēlētos attēlu vai arī velc attēla failus un novieto tos šeit.

Spied šeit, lai izvēlētos attēlu.

Attēlam jābūt JPG formātā, max 10MB.

Reģistrēties

Lai pabeigtu reģistrēšanos, doties uz savu e-pastu un apstiprini savu e-pasta adresi!

Aizmirsu paroli

PALĪDZĒT IR VIEGLI!

Atslēdz reklāmu bloķētāju

Portāls liepajniekiem.lv jums piedāvā svarīgāko informāciju bez maksas. Taču žurnālistu darbam nepieciešami līdzekļi, ko spēj nodrošināt reklāma. Priecāsimies, ja atslēgsi savu reklāmu bloķēšanas programmu.

Kā atslēgt reklāmu bloķētāju

Pārlūka labajā pusē blakus adreses laukam ir bloķētāja ikoniņa.

Tā var būt kāda no šīm:

Uzklikšķini uz tās un atkarībā no bloķētāja veida spied uz:
- "Don`t run on pages on this site"
vai
- "Enabled on this site"
vai
spied uz