Tā nu vēlā vakarā Briseles vecpilsētā pētu vien kādu pusmetru augsto skulptūru-strūklaku un prātoju, kā šis sīkaļa spējis kļūt par tik plaši atpazīstamu simbolu, turklāt tik īpašu, ka vēsturē bijuši vairāki mēģinājumi to nozagt.

Nočiept šo bronzas skulptūriņu 18. gadsimta sākumā mēģinājusi gan franču, gan vēlāk arī angļu armija.

Briselē ir arī čurājošas meitenītes strūklaka, un izrādās, arī suns, kas pacēlis kāju pret stabu. Lai arī neviena no šīm skulptūrām nav vērtējama kā iespaidīga, ceļotāji tās tik un tā iekļauj objektu sarakstā, kuri noteikti jāredz, jo bieži vien svarīgāks ir tieši objekta stāsts jeb tas, ko skulptūra simbolizē, arī tradīcijas un leģendas, kas tos apvij.

Latvija arī ir pieminekļiem un skulptūrām bagāta valsts. Vienā no lielākajiem pasaules tūrisma informācijas portāliem Tripadvisor atrodams saraksts ar mūsu monumentiem un statujām, kas sarindoti pēc ceļotāju vērtējuma.

Interesanti, ka pirmo vietu ieņēmusi tēlnieka Jāņa Bārdas veidotā bronzas skulptūra “Bruņurupucis” Jūrmalā, kas simbolizē mūža ilgumu, otrs populārākais ir vides objekts “Bruņinieku parāde” Siguldā, kas tapis no metāllūžņiem, granīta akmeņiem un koka detaļām.

12. vietā – mūsu pašu vēja māte jeb piemineklis bojā gājušiem zvejniekiem un jūrniekiem.

Liepājas granātmetēja, ko, iespējams, no krastmalas drīz būs jāaizvāc, šajā sarakstā nav. Tūristi nav balsojuši arī par citiem objektiem, kas glorificē padomju okupācijas režīma karaspēku.

Postpadomju valstīs tādu objektu ir pārpārēm, un tie cits no cita būtiski neatšķiras – kareivis, šinelis, ķivere, automāts, tanks, lielgabals.

Liepājas aizstāvjiem veltītais piemineklis interesants varētu šķist vienīgi tādēļ, ka granāta pavērsta uz nepareizo pusi, proti, nacistiskās Vācijas karaspēks Liepājai uzbruka nevis no Vecliepājas, bet Grobiņas puses, un vienīgais šī monumenta stāsts ir tāds, ka tas kļuvis par Krievijā plaši atzīmētās Uzvaras dienas svinētāju svētvietu.

Tūristi to savā maršrutā, visticamāk, neiekļauj, ja nu vienīgi tie, kas joprojām sēro pēc padomju laikiem.

Es noteikti šajā vietā redzētu ko citu – daudz pievilcīgāku un arī pilsētas viesiem interesantāku.

Esam raduši sliet pieminekļus varoņiem, izcilām personībām, monumentus veltīt skaudriem vēstures notikumiem, taču kas liedz mums būt arī nedaudz vieglprātīgiem. Piemēram, kāpēc lai tā nebūtu skulptūra pērn pazudušajam ķenguram Sidnejam, ko aizrautīgi meklēja daudzi liepājnieki. Sidneja liktenis tā arī palicis nezināms, un tas jau ir iedīglis leģendām un noslēpumiem, ko nodot no paaudzes paaudzē.

Projektu finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par publikāciju saturu atbild portāls liepajniekiem.lv.