Protams, viņa jautājums vērtējams kā asprātīgs joks, iesaistoties debatēs par Helovīna padarīšanu, taču tajā pašā laikā Ivars trāpījis kā naglai uz galvas, ņemot vērā, cik strauju popularitāti pasaulē iegūst tā dēvētie “kvadroberi”.

Kas tie par mošķiem vispār ir? Skaidrojumā izklāstīts, ka “kvadroberi” ir jauna subkultūras tendence, kas apvieno fiziskās aktivitātes ar dažādu dzīvnieku – gan mājdzīvnieku, gan savvaļas – kustību un skaņu atdarināšanu.

Šī trenda īpatnība ir pārvietošanās uz četrām ekstremitātēm un dažādu triku veikšana: lēkšana pāri šķēršļiem, ātra skriešana.

Īsāk sakot, cilvēki, visbiežāk bērni un pusaudži, izliekas par kaķiem vai suņiem. 

Liepājā pagaidām nevienu rāpotāju dzīvnieka maskā vēl neesmu manījusi, bet Latvijā viņi esot sastopami gan. Taču, domājams, tas ir tikai laika jautājums, un šis modes kliedziens sasniegs arī mūspusi.  

Attiecīgi uz šo tirgus tendenci zibenīgi būtu jāreaģē amatniekiem, proti, jāsāk darināt ausis, astes, pūkainas “ķepas” un citus atribūtus.

Tikmēr sabiedrība joko, ka “kvadroberi” nav nekas jauns, jo teju katrs bērnībā vismaz reizi mūžā bijis ietērpts zaķa, kaķa, lapsas vai lāča maskā, piemēram, bērnudārza uzvedumā.

Un, ja tā padomā, kurš gan nav redzējis kādu, kas svētkos aizsvinējies tiktāl, ka līdz gultai spējis nokļūt tikai četrrāpus.

Līdz šim gan viņus tautā dēvēja, piemēram, par folliķiem, nevis “kvadroberiem”.

Ļoti iespējams, ka pirmais šodienas trenda “kvadrobers” ārzemēs fiksēts jau pirms 20 gadiem. Portāls “Delfi” tolaik vēstīja, ka kāds piedzēries beļģu autovadītājs aizturēts, rāpojam pa pļavu un košļājam zāli.

Aculiecinieki izsaukuši policiju, jo ieraudzījuši, ka vīrietis izrāpo no savas automašīnas un sāk ar muti plūkt zāli pļaviņā ceļa malā. Ierodoties policijai, viņš joprojām tupējis četrrāpus un mēģinājis rukšķēt kā cūka.

Tiesā vīrietis paziņojis: “Man patīk ēst zāli, īpaši, kad esmu piedzēries. Tā garšo kā spināti.”

Dažās valstīs par šo subkultūras tendenci nobažījušies ne pa jokam.

Uzbekistānā “kvadroberu” vecākiem piedraudēts ar naudas sodu, jo bērni, rāpojot un atdarinot, piemēram, suņa rejas, varot raisīt agresiju dzīvniekos, traumēt sevi un apkārtējos.

Vai arī mūsu valstī par to būtu jāsāk uztraukties? Pagaidām par šīs rotaļas kaitīgumu vai nekaitīgumu grūti spriest.

Vēl samērā nesen traki populāri bija spineri, kam bija izdomāts latvisks nosaukums grozāmgrābslis, tad visiem vajadzēja japāņu koka rotaļlietu kendamu, pēcāk sekoja gumijas popitu drudzis.

Tas viss šodien faktiski jau ir nogājis posms, un, visticamāk, tas pats sagaidāms arī ar “kvadroberu” modi – paries, paņaudēs, un pāries.