Pasakot savu sakāmo, sieviete dodas prom, taču stafeti pārņem kāda cita krievvalodīga kundze. Liepājā bija pieci kinoteātri! Rūpnīcas, kurās strādāja liels skaits cilvēku, utt.

Dzirdu visu to, kas atsevišķā sabiedrības daļā tiek skandēts jau sen un kas tik ļoti tīkams Krievijas medijiem propagandā par “neizdevušos Eiropu” jeb cik slikti klājas baltiešiem pēc pievienošanās Eiropas valstu saimei.

To visu uzklausu un prātā sevi paslavēju par pacietību. Kad tieku pie vārda, cenšos saprātīgi paskaidrot, ka nevar salīdzināt ”toreiz” un ”tagad”.

Kam mums pieci kinoteātri, ja teju katram mājās ir viens vai vairāki televizori, kā arī dažādas viedierīces, kas ļauj skatīties filmas, kādas nu vien sirds kāro?

Jūs taču neskumstat pēc melnbaltā, plaukstas lieluma ekrāna televizora, kas gādīgi apsegts ar tamborētu vai paša rokām izšūtu sedziņu? Kāpēc gan ražotnēm algot simtiem strādājošo, ja modernās tehnoloģijas ļauj aizstāt darbarokas?

Tomēr kundze šos argumentus laiž gar ausīm un turpina jūsmot par padomiju, kam seko spriedelējumi par karu Ukrainā, benderoviešiem un citu valstu vēlmi iznīcināt slāvus. “Un jūs arī esat slāviete!” viņa paziņo.

“Nē, esmu latviete. Latvieši ir baltu pēcteči,” atbildu. “Jūs esat slāviete! Tikai pēc tam mūsu tautas sadalīja!” uzstājīgi skandē kundze un pēkšņi sāk stāstīt par ukraiņu gatavoto ”netīro bumbu”.

Saprotu, ka nu gan mans mērs ir pilns. Tiešām rodas vēlme kundzi, tā teikt, ”pasūtīt slāviskā garā”, taču savaldos un atturīgi pieklājīgi nosaku: ”Beidziet izplatīt Kremļa muļķības! Man vairs nav spēka jūsos klausīties!”

Dodos prom, taču sieviete neatkāpjas, iesaucoties: ”Bet tā ir taisnība! Šoigu telefonsarunā…” Paātrinu soli, teju vai metos skriešus, lai tālāko vairs nedzirdētu, jo zinu, kas gaidāms – vēl taču nav izstāstīts par kaujas odiem!

Lai arī Latvijā Krievijas propagandas kanāli jau sen kā aizliegti, tas, kurš šo informāciju meklē, arī atrod – internets, nelegālā televīzija, sociālās vietnes.

Arī viens otrs Latvijas portāls, šķiet, nu nekādi nevar iztikt bez Solovjova un Skabejevas.

Lielai sabiedrības daļai, protams, interesē, kādu smirdoņu propagandisti atkal palaiduši ēterā, jo tas uzkurina emocijas. Vieni par to spēj pasmieties, citi izjūt dusmas, bet ne mazums tajā visā klausās pavērtām mutēm.

Līdzīgi ir ar jaunievēlēto Saeimas deputāti Gloriju Grevcovu. Vieni pauž neizpratni, ka parlamentā var darboties cilvēks, kurš pieķerts melojam par savu izglītību un darbavietu. Ko saka citi? ”Mēs tev ticam, meitenīt!” raksta viņas atbalstītāji tiktokā.

Projektu finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par publikāciju saturu atbild portāls liepajniekiem.lv.