Šonedēļ aktualizējies sasāpējušais bērnudārzu rindu jautājums, – ir sagatavota vēstule, kas tiks izsūtīta tai skaitā Ministru prezidentam Krišjānim Kariņam, tiek vākti vecāku paraksti. Pašvaldībā šo iniciatīvu vērtē pozitīvi, cerot, ka “liepājnieku atbalstu pašvaldība beidzot tiks sadzirdēta valdībā”.

Paraksts, kas var mainīt bērna nākotni

Sociālajā tīklā “Facebook” liepājniece Jana Gercāne trešdien, 2.oktobrī, gan savā profilā, gan vecāku interešu grupās aicināja: “Lūdzu, palīdzēsim savākt 100 parakstus, lai Liepājā būtu vairāk bērnudārzu.” J.Gercāne atgādināja, ka pērn kopā ar citām māmiņām devusies uz Liepājas domi, lai izrunātu sasāpējušo jautājumu par bērniem, kas joprojām gaida rindā uz pašvaldības bērnudārzu, taču tas nav devis rezultātus.

J.Gercāne raksta, ka šobrīd “ar zinoša cilvēka palīdzību” ir tapusi vēstule Ministru prezidentam Krišjānim Kariņam, taču “vēstulei ir savi trūkumi – nepieciešami 100 paraksti”. Tā tiks nosūtīta arī Vides aizsardzības un reģionālas attīstības ministrijai, Izglītības un zinātnes ministrijai, Liepājas domei.

J.Gercāne portālam liepajniekiem.lv skaidroja, ka uz aktīvu rīcību mudinājusi pozitīvā vēsts, ka pašvaldība veidos divus jaunus bērnudārzus, – viens atradīsies jau esošā ēkā, Koku ielā, otrs tiks veidots no jauna. Taču, uzzinot, ka pašvaldībai trūkst finansējuma Koku ielā esošas ēkai rekonstrukcijai, un diemžēl tam nav pieejamas ne Eiropas naudas, ne valsts finansējuma, māmiņa nolēmusi atkārtoti rakstīt vēstuli Kariņa kungam, lai pievērstu uzmanību šai samilzušajai problēmai.

J.Gercāne priecājas par cilvēku atsaucību, jau dienas laikā ir savākti vairāk nekā 100 parakstu,

taču viņa turpinās tos vākt līdz šīs nedēļas beigām un tad arī sūtīšot vēstuli iepriekš minētajiem adresātiem. “Daudzi no satiktajiem vecākiem ir spiesti būt mājās ar saviem bērniem, kuru vecums ir trīs, četri un pieci gadi. Skumji,” secinājusi J.Gercāne. Viņa zina teikt, ka ne visiem vecākiem ir iespēja laist bērnus privātajā bērnudārzā, kas kopumā izmaksā ap 300 eiro mēnesī. Tādēļ vecāki ir spiesti aiziet no darbiem, lai būtu kopā ar savām atvasēm.

Nav līdzekļu, lai bērnudārza atjaunošanu varētu realizēt bez aizņēmuma

Liepājas pašvaldībā jautājām, vai šī māmiņas iniciatīva patiešām varētu “nostrādāt”. Liepājas domes priekšsēdētājs Jānis Vilnītis portālam liepajniekiem.lv atzina, ka šo aktivitāti ir pamanījis.

“Manuprāt, jauno vecāku un sabiedrības iesaiste šī, nenoliedzami svarīgā un valstiskā, jautājuma risināšanā ir milzīgs spēks un viedoklis, kurā nedrīkst neieklausīties.

Ceru, ka ar liepājnieku atbalstu pašvaldība beidzot tiks sadzirdēta valdībā, un ne tikai sadzirdēta, bet tiks rasts reāls un īsā termiņā realizējams risinājums,” sacīja J.Vilnītis, un bilst, ka patiesībā pašvaldībai risinājums jau ir.

Domes priekšsēdētājs atgādina, ka no uzņēmuma SIA “V.O.V.A.” par summu 600 000 eiro ir iegādāts nekustamais īpašums Koku ielā 10, kas sastāv no zemesgabala 7 379 m2 platībā un divām ēkām. Savulaik šī ēka jau ir pildījusi pirmsskolas izglītības iestādes funkcijas, un, veicot atjaunošanas un pielāgošanas darbus, tajā būtu iespējams izvietot 10-12 grupiņas, nodrošinātu vietu līdz 200 Liepājas bērniem.

J.Vilnītis zināja teikt, ka šobrīd Liepājā bērnudārzos akūti trūkst vietu aptuveni 400 – 450 bērniem. “Jaunu vietu nodrošināšanu un rindu mazināšanu pirmsskolas izglītības iestādēs esmu izvirzījis kā vienu no prioritāri virzāmajiem jautājumiem pilsētā,” uzsver domes priekšsēdētājs.

Koku ielas projektu bijis plānots realizēt līdz 2020./2021. mācību gadam, tomēr šobrīd ir spiesti apturēt projekta virzību, jo pašvaldībām vairs nav iespēju Valsts kasē aizņemties finanšu līdzekļus.

“Diemžēl pašvaldības budžetā nav tādu līdzekļu, lai bērnudārza atjaunošanu varētu realizēt bez aizņēmuma – provizoriski ēkas remontam un labiekārtošanai, bez minētajiem 600 000 nekustamā īpašuma iegādei, nepieciešami vēl aptuveni 900 000 eiro. Lai arī vairākkārt esmu aktualizējis akūto situāciju un pašvaldības risinājumu kā valdības, tā ministriju atbildīgajiem pārstāvjiem, pagaidām neesam saņēmuši pozitīvo ziņu par iespēju aizņemties Valsts kasē.”

Paralēli tiekot meklētas vēl citas iespējas, lai uzlabotu situāciju ar bērnudārzu pieejamību. J.Vilnītis min, ka šajā gadā ir rasti vairāki desmiti vietu jau esošajās pilsētas pirmsskolas izglītības iestādēs, kā arī šobrīd izstrādāts projekts ēkai Liedaga ielā 6, kur, piesaistot Eiropas fondu līdzfinansējumu, būtu iespējams izveidot vēl vienu bērnudārzu – šis gan būtu privātais bērnudārzs, jo attiecīgā Eiropas fondu programma paredz, ka pašvaldība ēkā nedrīkst veikt saimniecisko darbību, līdz ar to īpašums tiktu iznomāts juridiskai personai, kas tajā nodrošinātu pirmsskolas izglītības funkciju. Par šādu iespēju, veidot privāto bērnudārzu, jau interesi izrādījis uzņēmums, kuram pieder jau vairāki privātie bērnudārzi citviet Latvijā.