Tā noris kā pneimonija un tiek raksturota kā bīstama infekcijas slimība.

“Ik pa laikam pie mums ir šādi gadījumi,” piebilst Liepājas domes Vides, veselības un sabiedrības līdzdalības daļas vadītāja Elīna Tolmačova.

“Šobrīd par vienu ziņotu gadījumu notiek epidemioloģiskā izmeklēšana, kas vēl nav pabeigta,”

norāda SPKC pārstāve Ilze Ūdre, piebilstot, ka leģioneloze ir viena no tām bīstamajām infekcijas slimībām, kurām ir īpaša uzraudzība un izmeklēšanas kārtība: tiek ņemti ūdens paraugi, izsūtītas rekomendācijas gan mājas apsaimniekotājam, gan pašvaldībai par veicamajiem darbiem.

Ja mediķi pārbaudēs apstiprina leģionelozi, notiek arī pacienta iztaujāšana par visām iespējamām darbībām, kur un kādā veidā bijis iespējams saslimt, piemēram, viens no jautājumiem ir par ceļošanu.

Liepājas Reģionālajā slimnīcā šobrīd neviens pacients ar leģionelozi neārstējas.

“2024. gadā slimnīcā ar šo diagnozei bijuši četri cilvēki – aprīlī, maijā, jūnijā un novembrī,”

stāsta slimnīcas pārstāve Indra Grase.

“Ja slimnīcā nonāk pacients ar diagnozi pneimonija (plaušu karsonis – aut.), īpaši, ja gadījums tiek vērtēts kā smags, tad veic urīna analīzes jeb leģionellu testu. Atbilde ir gatava jau tajā pašā dienā,” viņa skaidro.

Slimībai raksturīgs straujš sākums, ķermeņa temperatūras paaugstināšanās līdz 39–40,5 grādiem, sauss klepus, sāpes krūtīs, elpošanas traucējumi, caureja un citi simptomi – tādā gadījumā jāvēršas pie ģimenes ārsta.

Ja slimība netiek ārstēta, letālo gadījumu skaits var sasniegt pat 39 procentus, brīdina SPKC.

Infekcijas avots ir leģionellas baktēriju saturošs ūdens.

Tās var ievērojami savairoties ūdens apgādes sistēmās temperatūras robežās no +20 līdz +45 grādiem un organisko vielu (bioloģiskā aplikuma, nosēdumu) klātbūtnē.

Cilvēki inficējas, ieelpojot baktērijas saturošas aerosolizētas ūdens daļiņas, kas veidojas no sīkiem ūdens pilieniņiem, kad ar baktērijām piesārņotais ūdens atsitas pret cietām virsmām.

Pie iekārtām, kas veido ūdens aerosolu, pieder karstā un aukstā ūdens sistēmas, t.sk. dušas un krāni, virpuļvannas vai baseini, turku pirtis un saunas, karstie avoti, gaisa mitrinātāji, gaisa kondicionētāju dzesēšanas iekārtas, dekoratīvās strūklakas u.c.

Jo sīkāki ir aerosolizētie ūdens pilieniņi, jo lielāks ir inficēšanās risks.

Leģioneloze neizplatās cilvēku kontakta rezultātā, un ar leģionellām nevar inficēties, dzerot ūdeni vai mazgājoties vannā, bet būtisks riska faktors ir duša, jo inficētā ūdens pilieni nokļūst gaisā un tiek ieelpoti.

Lai izvairītos no inficēšanās, karstā un aukstā ūdens sistēmās nepieciešams nodrošināt apstākļus, kas kavētu baktēriju savairošanos.

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par sagatavoto saturu atbild portāls liepajniekiem.lv.