1941. gada naktī uz 14. jūniju notika ap 16 tūkstošu Latvijas iedzīvotāju izsūtīšana uz PSRS soda nometnēm un piespiedu nometināšanas vietām.

Vēlāk 1949. gada 25. marta naktī atkal daudzu māju durvis tika atvērtas ar zābaku spērieniem un mazus bērnus kopā ar mātēm, tēviem, brāļiem, māsām un vecvecākiem sasēdināja ešelonos, lai vestu svešumā.

Daudzi no dzīves šķīrās jau ceļā, citi bada, slimību vai necilvēcīgā darba dēļ mira izsūtījumā un ieslodzījuma vietās, bija arī tādi, ko brutāli nošāva. Notikušais ievilka smagas rētas tūkstošiem cilvēku sirdīs un dzīvēs.

Ervīns Neiburgs Kalvenes stacijā bija ieradies kopā ar mazmeitu Frīdu, lai pieminētu savu vectēvu Žani, vecmammu, tēvu un tēva brāli, kuri 1941. gada vasarā tika no šejienes aizvesti. Stāstījuši, ka pirms iekāpšanas vagonos tikuši izšķirti un ceļā pavadījuši gandrīz mēnesi.

“Mans vectēvs Žanis Sibīrijā 1942. gada janvārī dažas dienas pirms savas dzimšanas dienas tika nošauts pēc tā saucamā “Troikas” sprieduma. Tajos laikos bez jebkādas tiesas lēmumiem vai tiesnešiem trīs atbildīgie varēja pieņemt šādu lēmumu,” saka Ervīns un neslēpj, ka šodienas aktuālie notikumi Ukrainā liek vēlreiz atcerēties par šausmām, kas notika Latvijā pirms 81 gada. Viņš saka: “Šodien notiek tas pats, tikai Ukrainā.”

Savukārt Ivars Ross no Laidu pagasta Lejaskalnu mājām atminas ka 1941. gada 14. jūnijs bijis līdzīgs, tikai mazāk mākoņains nekā šodien. “Tas bija ap launaga laiku, braucām cauri Kazdangai, pa ceļam vēl nomaldījāmies, šoferi nevarēja ceļu atrast. Tad piebraucām pie stacijas, izkāpām no smagās mašīnas un visiem lika kāpt ešelonā,” sirmais kungs pastāsta.

1946. gadā bērniem, kas bija vecumā līdz 12 gadiem, bija ļauts atgriezties, taču vieniem, bez vecākiem.

Tā Ivara vecākā māsa un mamma palika Krievijā, bet viņš mājās devies kopā ar vēlāko Latvijas Republikas prezidentu Gunti Ulmani un citiem bērniem.

Atceres pasākumā klātesošos uzrunāja Aizputes baptistu draudzes mācītājs Jānis Balodis. Represētos Komunistiskā genocīda upuru piemiņas dienā godināt bija ieradies arī Dienvidkurzemes novada domes deputāts Linards Tiļugs. Viņš aicināja cilvēkus nekautrēties un dalīties ar šīm sāpīgajām atmiņām, lai jaunā paaudze – bērni un mazbērni – neaizmirst ar viņu tuviniekiem notikušo un turpina pieminēt šos notikumus, jo mums ir svarīgi apzināties savu vēsturi.

Projektu finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par publikāciju saturu atbild portāls liepajniekiem.lv.