Nu jau mazliet vairāk kā gadu durvis vēris biedrības “Dižvanagi” izveidotais Baltijas Rehabilitācijas centrs. Gads nav bijis viegls, apgūts daudz jauna, bet tas nebūt nav viss, kas biedrībai padomā. “Miera jau nav,” saka “Dižvanagu” vadītāja Ilze Durņeva. “Visu laiku esam kāda ceļa sākumā,” viņa ir pārliecināta, atskatīdamās uz aizvadīto gadu un raugoties nākotnes plānos.

“Galvenā mītne mums joprojām ir Grobiņā,” uzsver I. Durņeva. “Šeit atnācām, jo ļoti daudz darba ir visu gadu, bet Grobiņā mēs varam kaut ko organizēt tikai vasarā.” Vadītāja neslēpj, ka daļa centra darbības balstīta arī uz peļņas gūšanu, lai līdzekļus pēcāk varētu ieguldīt biedrības darba attīstībā. “Ziedojumi ir ziedojumi, projekti ir projekti – te tie ir, te tie nav. Vienmēr esam priecīgi, ja mūs uzrunā un palīdz, bet jāmāk arī pašiem ir strādāt.”

Baltijas Rehabilitācijas centrs ir sertificēta medicīnas iestāde, taču tā telpas neliek par to manīt – tās ir krāsainas un mājīgas. “Bērniem sertifikāti neinteresē, viņiem vajag mājīgumu un labas emocijas. Patiesībā viņi ir ļoti nobaidīti ar baltajiem halātiem. Tāpat kā daudzi no mums ar zobārstu bērnībā – saprotams, ka tas ir nepieciešams, bet bail ir tik un tā,” I. Durņeva salīdzina. “Arī nemitīgā staigāšana bērnam ir nogurdinoša, tāpēc var gadīties, ka rezultāti nebūs iepriecinoši.”

Tieši tāpēc izveidotais centrs vienuviet pulcē dažādus speciālistus, kas palīdz nodrošināt fizisko, intelektuālo un fizioloģisko attīstību. Pēdējo I. Durņeva nosauc par īpaši svarīgu – ja fizioloģiski bērna organisms nestrādā pareizi, tad arī fiziskās veselības nebūs.

Lai arī Baltijas Rehabilitācijas centrs piedāvā plašas iespējas bērnu aprūpei, darāmo darbu saraksts vēl ir garš. Trūkst dažādi palīglīdzekļi, taču pēc I. Durņevas domām, nav kur steigties – viss pamazām notikšot. “Cilvēki zvana un vaicā, kā var palīdzēt. Tad arī pastāstām, kādas lietas nepieciešamas.”

Plašāk lasiet laikraksta “Kurzemes Vārds” 17. janvāra numurā.

#kvards-20180117-08#