Malka,
granulas, briketes un ogles ir biežāk izmantotie kurināmā veidi. Katram no
kurināmajiem ir gan savi plusi, gan mīnusi tāpēc izvēloties vienu konkrētu,
jāvadās pēc tā, kādā veidā tas tiks izmantots, konsultē lielveikala “K-rauta”
pārdošanas vadītājs Uģis Nelsons un Rīgas Tehniskās universitātes profesore
Dagnija Blumberga.

Granulas
ir ļoti populārs kurināmais, apgalvo lielveikala “K-rauta” pārdošanas
vadītājs Uģis Nelsons. Iemesls – tās ir ļoti ērti izmantot. “Retāk jāiet
pie katla, vairāk laika pašam,” skaidro U. Nelsons. Bieži
siltumapgādei izmanto arī briketes. To siltumatdeve ir daudz lielāka nekā,
piemēram, malkai. Turklāt uzturēt malku sausu ir daudz grūtāk nekā briketes.
“Nopirkt sausu malku ir neiespējami. Ja malka būs sausa, tad tās cena būs
augsta,” skaidro U. Nelsons. Tomēr malka ir visai populārs
kurināmais. To izmantojot viena trešā daļa liepājnieku, jo parastām krāsnīm
briketes nav piemērotas. “No briketēm karstums rodas momentā. Tāpēc tās
vairāk paredzētas “Jotul” krāsniņām,” norāda veikala pārstāvis.
“Krāsnīm mēdz izmantot arī briketes, bet krāsns sāk sprēgāt, un cilvēks
saka – trīs gadi paiet, un krāsns beigta,” piebilst U. Nelsons. Par
labu kurināmo tiek uzskatītas arī ogles. Ja, piemēram, brikešu degšanas ilgums
ir līdz četrām stundām, tad ogles deg vismaz desmit stundas. Tomēr tām ir arī
sava negatīvā puse – apkures katlam jāatrodas atsevišķā telpā, jo no oglēm
rodas putekļi. “Katram apkures veidam ir savs labākais kurināmais,”
uzsver U. Nelsons. Tāpēc, pirms izlemt, kādu kurināmo izvēlēties, rūpīgi
jāapsver, kas konkrētās apkures veidam būtu efektīvākais, piemērotākais un
izdevīgākais.

Sausa
malka ir teicams kurināmais krāsnij, kas izvietota, piemēram, dzīvojamā telpā,
stāsta Rīgas Tehniskā universitātes profesore Dagnija Blumberga. Šo kurināmo
var izmantot arī apkures katlos. Tomēr pastāv arī zināms mīnuss. Slapja malka
pilnībā nesadeg. Tādējādi rodas papildus kaitīgās gāzes. Piemēram, dūmvada
tuvumā var izdalīties kancerogēnā viela benzopirēns, kas negatīvi ietekmē
veselību.

Siltumapgādei
mājsaimniecībā labi der granulas. Šāds kurināmais ir piemērots gan
daudzdzīvokļu namu apsildei, gan privātmājām. Uzstādot speciālu apkures katlu
ar bunkuru, granulas katlā nonāk automātiski, un cilvēka klātbūtne nav
nepieciešama. Ja granulas bunkurā beigušās, tas atkal jāuzpilda. Granulas ir
ērts un efektīvs kurināmais, sevišķi tad, ja iegādāts granulām speciāli
paredzēts apkures katls. Gadījumos, kad apkures sistēma neparedz automātisku
pelnu izvadi no kurtuves, par to jāparūpējas pašam, skaidro D. Blumberga.

Salmus
siltuma nodrošināšanai var izmantot tie, kam piekļuve šim dabas materiālam ir
neierobežota un ir speciālas kurtuves. Ja salmu ir daudz un tos nav kur likt,
tad šo materiālu labi var izmantot kā kurināmo. Latvijā šādu apkures veidu
izmanto tikai dažās vietās. Piemēram, salmu ķīpas dedzina Saulkalnē.
Jāpiebilst, ka tas nav ļoti efektīvs kurināmais. No salmiem var ražot granulas,
taču tās ir nekvalitatīvākas par koksnes granulām, jo no tām izdalās mazāks
siltuma daudzums.

Dabasgāze
ir visērtākais un viskomfortablākais kurināmais, taču reizē arī visdārgākais.
Nākotnē orientēties uz šo kurināmo varētu tie, kam finansiālās iespējas krietni
pārsniedz vidējo līmeni. Gāze ir dārgāka pat par iepirkto elektroenerģiju. Ja
malka izmaksā desmit līdz divpadsmit latu par megavatstundu, tad gāzes izmaksas
ir trīs reizes lielākas, norāda D. Blumberga. Lētākais kurināmais būtu
malka un ogles, bet to izmantošana nav tik komfortabla.

Šķeldu
galvenokārt lieto apkures katlos sākot no 200 kilovatiem un vairāk. Izmantot
šķeldu ir sarežģīti mazas jaudas katlos. Lēts risinājums ir ogles, tomēr to
izmantošana prasa papildu pūliņos, jo jānodrošina dūmgāzu attīrīšana, kas
savukārt nav lēti. Nākotnē siltumapgādei izmantos daudz vairāk arī saules
enerģiju. Pašlaik saules kolektori vēl ir dārgi, tāpēc šī brīža situācijā
granulas ir viskomfortablākais un salīdzinoši lētākais kurināmais.