Piektdiena, 29. marts Agija, Aldonis
Abonēt

Lasi vairāk ar
liepajniekiem.lv abonementu

Ja valdība nepiešķirs līdzekļus, slimnīcā Liepājā nāksies maksāt pašiem

Liepājas Reģionālajai slimnīcai veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanai šogad no valsts piešķirts aptuveni par 1,5 miljoniem eiro mazāk nekā pērn. Vēl nav apstiprināts iestādes 2023. gada budžets, kā arī nav nekādu konkrētu atbilžu no valdības, kādi būs risinājumi, ja otrajā pusgadā finansējums būs beidzies, informē slimnīcas vadītāja Līga Priedena.

Ja valdība nepiešķirs līdzekļus, slimnīcā Liepājā nāksies maksāt pašiem
Foto: Egons Zīverts
03.05.2023 15:59

Linda Kilevica

"Kurzemes Vārds"

Pacients ārpus laivas

Iestādes budžets ir ar deficītu un tā tagad ir visās lielajās slimnīcās, jo piešķirtais finansējums nesedz pilnā apjomā to, cik maksā pakalpojums.

Viņa atzīmē, ka ikviens jūt uz savas ādas inflāciju un zina, cik kas maksā, taču tas nav ņemts vērā, veidojot slimnīcu budžetus.

”Varu teikt tikai to – ja budžets atradīsies pēc gada, tad nebūs kas sniedz pakalpojumu,”

norāda L. Priedena. ”Slimnīcai ir ļoti būtiski saglabāt darbiniekus, piedāvāt maksimāli tik, cik varam izdarīt, lai viņi paliktu šeit strādāt. Lai nepiedzīvotu to, ko piedzīvoja krīzes laikā, kad masveidā ne tikai ārsti, bet arī medmāsas devās projām meklēt labākas vietas.”

Slimnīcas vadītāja šobrīd neesot novērojusi, ka ārsti pamestu darbu. ”Viņi ieņem nogaidošu pozīciju, skatoties, kas būs. Jo arī publiskā vidē dzirdam: pirmais pusgads okei, bet, kas būs pēc tam, atkarīgs no valdības lēmumiem,” viņa pastāsta.

Kadru neesot pietiekami, ir gan ārstu, gan vidējā un jaunākā personāla vakances, turklāt slimnīcas dzīves sastāvdaļa ir kadru mainība.

Pašlaik slimnīca mēģinot maksimāli rīkoties tā, lai pacients šīs problēmas nejustu.

”Taču pacients jūt. Un ne jau tāpēc, ka mēs kaut ko ierobežotu, bet tāpēc, ka ir lielāks pieprasījums pēc pakalpojumiem.

Šī gada pirmajos trīs mēnešos pieaudzis pacientu skaits stacionārā, pieaudzis ārstēšanās ilgums, bet ne tāpēc, ka mēs viņus turētu ilgāk. Mums tas nav izdevīgi. Izdevīgi ir ātri ārstēt, dabūt rezultātu un izrakstīt. Taču parādās vairāk un vairāk slimu cilvēku, kuri ilgstoši jāārstē, un tas prasa lielus finansiālus ieguldījumus,” atzīmē L. Priedena.

Iemesls pacientu pieplūdumam varētu būt tas, ka divos pandēmijas gados pieprasījums ir sakrājies, jo cilvēki baidījās iet risināt savas problēmas.

Ambulatorais piedāvājums ir palicis nemainīgā apjomā, bet pieprasījums ir ļoti audzis, cilvēks atkal netiek klāt un slimības tiek ielaistas. ”Viņš paliek ārpus laivas un peld saviem spēkiem. Kad nonāk līdz situācijai, kad jāved ar ātrajiem, tad slimnīcai ir jāatrisina viss kopā. Tas ir resursietilpīgs darbs, kas var nedot rezultātu, var arī beigties ar invaliditāti vai nāvi,” atzīst slimnīcas vadītāja.

Mājiens uz maksas medicīnu

”Šobrīd tā ir tīra paļaušanās, ka varbūt otrajā pusgadā būs risinājums. Visa informācija ir Veselības ministrijai, Nacionālajam veselības dienestam, nav tā, ka viņi dzīvotu neziņā, cik tagad slimnīcai vidēji izmaksā pacients. Tālāk tie jau ir valdības, pat ne ministrijas lēmumi. Atbilde pagaidām ir:

ja atradīsies budžetā nauda. Pakalpojumus turpinām sniegt. Ja ierobežojumi būs, tad vairāk otrajā pusgadā,”

viņa pieļauj.

Kas būs, ja līdzekļus nepiešķirs? L. Priedena spriež, ka tā ir valdības politikas veidošana: ”Jau šobrīd liela pakalpojumu daļa netiek apmaksāta no valsts, ir tikai ap 70 procentiem valsts pakalpojums, ko saņemam veselības aprūpei. Ja finansējumu neatradīs, tādā gadījumā tas būs mājiens uz diezgan izteiktu maksas medicīnu. Iespējams, pienāks brīdis, kad būs jāpieņem kādi citi kardināli lēmumi.”

Valsts līmenī jau tiekot runāts par iespējām samazināt pakalpojumu grozu vai palielināt līdzmaksājumu.

Ja palielinās līdzmaksājumu, būs tas pats, kas kovidgados, uzskata L. Priedena. ”Tad pacienti nenāca, jo baidījās, bet tad nenāks, jo viņiem nebūs par ko. Ir pilnīgi iespējams, ka otrajā pusgadā viss paliks pacientu ziņā, bet to nedrīkstētu pieļaut,” viņa uzsver.

Uzziņai

Liepājas Reģionālā slimnīca

2022. gadā stacionārā kopā ārstēti 14 692 pacienti, t.sk. valsts apmaksātā plānveida stacionārā palīdzība sniegta 13 960 pacientiem, kas ir par 10,8% vairāk, salīdzinot ar 2021.gadu.

2022. gada pirmajos trīs mēnešos stacionārā ārstēti – 3356 pacienti, bet 2023. gadā šajā periodā – 3928 pacient.

Valsts piešķirtie līdzekļi stacionāro pakalpojumu sniegšanai 2022. gadā – 24 miljoni eiro, 2023. gadā – 22,8 miljoni.

Valsts piešķirtie līdzekļi ambulatoro pakalpojumu sniegšanai 2022. gadā – 7,8 miljoni eiro, 2023. gadā – 7,6 miljoni.

Avots: LRS

Šobrīd aktuāli

Autorizēties

Reģistrēties

Klikšķini šeit, lai izvēlētos attēlu vai arī velc attēla failus un novieto tos šeit.

Spied šeit, lai izvēlētos attēlu.

Attēlam jābūt JPG formātā, max 10MB.

Reģistrēties

Lai pabeigtu reģistrēšanos, doties uz savu e-pastu un apstiprini savu e-pasta adresi!

Aizmirsu paroli

PALĪDZĒT IR VIEGLI!

Atslēdz reklāmu bloķētāju

Portāls liepajniekiem.lv jums piedāvā svarīgāko informāciju bez maksas. Taču žurnālistu darbam nepieciešami līdzekļi, ko spēj nodrošināt reklāma. Priecāsimies, ja atslēgsi savu reklāmu bloķēšanas programmu.

Kā atslēgt reklāmu bloķētāju

Pārlūka labajā pusē blakus adreses laukam ir bloķētāja ikoniņa.

Tā var būt kāda no šīm:

Uzklikšķini uz tās un atkarībā no bloķētāja veida spied uz:
- "Don`t run on pages on this site"
vai
- "Enabled on this site"
vai
spied uz