Viņa lūdz uzdot Centrālajai vēlēšanu komisijai (CVK) nodrošināt balsu pārskaitīšanu visos pilsētas vēlēšanu iecirkņos, kā arī atcelt vēlēšanu rezultātus un izsludināt atkārtotas vēlēšanas Liepājā.

Līdz ar to Liepājas vēlēšanu komisija vēl nav aicinājusi jaunievēlētos deputātus uz pirmo domes sēdi.

Sūdzībā J. Osipova norādījusi, ka Liepājā vēlēšanās ar derīgām zīmēm piedalījās 19 819 vēlētāji, no kuriem par LKS sarakstu nobalsojuši 927 vēlētāji jeb 4,647% no vēlētāju skaita.

Lai pārvarētu 5% barjeru (991 balsi), sarakstam pietrūkušas tikai 64 balsis.

J. Osipova uzskata, ka šīs 64 trūkstošās balsis patiesībā bija atdotas par LKS sarakstu, taču “pazuda nelikumīgo manipulāciju vēlēšanu iecirkņos vienotās balsu skaitīšanas sistēmas atslēgšanas vai arī tehniskās kļūmes dēļ”.

Viņa arī vērsusi uzmanību uz starpību starp nobalsojušo skaitu uzreiz pēc vēlēšanu iecirkņu slēgšanas un nākamajā dienā, kad oficiāli paziņoti rezultāti.

7. jūnijā pulksten 20.51 vietnē dati.cvk.lv publiskoti balsošanas rezultāti, kuros bijis redzams, ka 224. iecirknī vēlēšanu dienā nobalsojuši 737 vēlētāji (kopā 984), bet 237. iecirknī – 604 vēlētāji (kopā 735).

Tomēr pēc vēlēšanu rezultātu oficiālās apstiprināšanas šie skaitļi samazinājušies līdz 735 un 593 vēlētājiem vēlēšanu dienā. Kopējā atšķirība – 13 balsis.

Šo balsu pazušanu CVK neesot izskaidrojusi.

Liepāja esot vienīgā vieta valstī, kur nesakrītot “aktivitāte” un “nobalsojušo” skaits. LKS Liepājas saraksta līdere sūdzībā tiesai minējusi arī citus argumentus.

Sūdzību Administratīvajā apgabaltiesā skatīs rakstveida procesā, taču līdz trešdienas pēcpusdienai konkrēts pieteikuma izskatīšanas datums vēl nebija noteikts – CVK bija aicināta līdz vakardienas pulksten 15 sniegt rakstveida paskaidrojumus.

Taču sagaidāms, ka LKS saraksta līderes sūdzību nevarēs izvērtēt tuvākajā laikā, jo jau šodien un rīt Administratīvajā apgabaltiesa skata citu pašvaldību deputātu kandidātu sūdzības par vēlēšanu rezultātiem Jelgavas novadā un Rīgā, liecina tiesu kalendārā publicētā informācija.

Tikmēr

jaunās Liepājas domes pirmās sēdes datums vēl nav noteikts. “Manuprāt, nav korekti to darīt pirms tiesas lēmuma,”

vakar sacīja Liepājas vēlēšanu komisijas priekšsēdētāja Benita Šēniņa.

Ja tiesa J. Osipovas sūdzību noraidīs, deputāti uz pirmo domes sēdi, visticamāk, sanāks jūlija sākumā.

Iepriekš J. Osipova vēlēšanu rezultātus Liepājā apstrīdēja CVK, kas, izskatot viņas sūdzību, konstatēja kļūdas vēlētāju aktivitātes ierakstīšanā, taču tās nekādi neietekmējot kandidātu sarakstu un kandidātu gūto balsu skaitu.

Latvijā iepriekš ir notikušas atsevišķu pašvaldību atkārtotas vēlēšanas, taču nekad tas nav bijis saistīts ar nepareizi saskaitītajām vēlētāju balsīm.

Piemēram, 2020. gada augustā notika Rīgas domes ārkārtas vēlēšanas, jo pirms tam Saeima atbalstīja galvaspilsētas domes atlaišanu.

Tam par iemeslu kļuva atkritumu sāga, kura sākās, kad Rīgas dome nolēma uz nākamajiem 20 gadiem visu atkritumu apsaimniekošanu uzticēt vienam operatoram.

2005. gada vasaras izskaņā atkārtotas vēlēšana bija jārīko Rēzeknē. Tas bija saistīts ar vēlētāju ietekmēšanu un viņu balsu uzpirkšanu.

Uzziņai

> Ne agrāk kā 10 dienas un ne vēlāk kā 20 dienas pēc vēlēšanu rezultātu paziņošanas pašvaldības vēlēšanu komisijas priekšsēdētājs uzaicina jaunievēlētos deputātus uz pirmo domes sēdi.

> Lai izpildītu tiesas spriedumu, ar kuru atstāts negrozīts vēlēšanu komisijas lēmums par vēlēšanu rezultātu apstiprināšanu, pašvaldības vēlēšanu komisijas priekšsēdētājs uzaicina jaunievēlētos deputātus uz pirmo domes sēdi 10 dienu laikā pēc tiesas sprieduma pasludināšanas dienas.

> Ja tiesa, izskatot sūdzību, konstatē, ka vēlēšanu organizēšanā vai balsu skaitīšanā un vēlēšanu rezultātu aprēķināšanā ir pieļauti tādi likuma pārkāpumi, kas ietekmējuši attiecīgās domes deputātu vietu sadalījumu starp politiskajām partijām un politisko partiju apvienībām, tā atceļ lēmumu par attiecīgās pašvaldības vēlēšanu rezultātu apstiprināšanu un pieņem vienu no šādiem nolēmumiem:

1) uzdot CVK nodrošināt balsu pārskaitīšanu;

2) uzdot CVK izsludināt atkārtotu balsošanu;

3) uzdot CVK izsludināt atkārtotas vēlēšanas.

> Ja stājies spēkā tiesas spriedums, ar kuru atceļ attiecīgās pašvaldības vēlēšanu komisijas lēmumu par domes vēlēšanu rezultātu apstiprināšanu, un ir pieņemts lēmums par atkārtotu vēlēšanu izsludināšanu, CVK likumā noteiktajā kārtībā izsludina attiecīgās domes atkārtotas vēlēšanas.

> No pieteikuma iesniegšanas dienas līdz dienai, kad stājas spēkā lēmums par atkārtoto vēlēšanu rezultātu apstiprināšanu, domes darbu nodrošina esošā dome.

Avots: Pašvaldības domes vēlēšanu likums

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par sagatavoto saturu atbild portāls liepajniekiem.lv.