Ne viena, ne otra puse, šķiet, nejūtas, ka būtu kas uzspiests un notiekošajā saskata pozitīvos aspektus. Lēmumu LJK pievienot RTU pieņēma tās dibinātāja Izglītības un zinātnes ministrija (IZM), līdz ar to zem viena jumta atradīsies LJK, no šā gada 1. novembra arī Latvijas Jūras akadēmija (LJA).

Pašreizējā situācijā LJK konkurēja ar LJA par vidusskolas absolventiem, kā arī pamatskolas absolventiem. Rezultātā abas izglītības iestādes saskārās ar līdzīgām problēmām.

Ņemot vērā, ka jauniešu skaits un attiecīgi arī potenciālo studentu skaits nepārtraukti samazinās, bijis būtiski novērst iekšējo konkurenci, reorganizācijas nepieciešamību skaidro IZM.

Koledža turpinās pastāvēt kā RTU aģentūra, norāda IZM. Tiks pārņemtas un turpinās īstenot koledžas licencētās studiju programmas un akreditētās profesionālās vidējās izglītības programmas, mācību kursu programmas, kuras saņēmušas Satiksmes ministrijas izsniegtu atbilstības sertifikātu.

Tāpat RTU pārņems koledžas saistības, kā arī darba tiesiskās attiecības ar koledžas akadēmisko, pedagoģisko un vispārējo personālu.

”Studentiem un darbiniekiem nekādā gadījumā nav jāsatraucas, jo arī saskaņā ar MK noteikumiem RTU tiek uzlikts par pienākumu turpināt visas šīs studiju programmas un attiecīgi nodrošināt darba tiesisko attiecību veikšanu arī uz priekšu,” apliecina RTU attīstības prorektors Artūrs Zeps.

”Noteikti nav nekāds pamats satraukumam. Turklāt jārēķinās, ka koledžas integrācija vai pārveide par augstskolas aģentūru, kas joprojām garantē samērā lielu autonomijas statusu, notiks tikai ar nākamā gada 1. aprīli.

Līdz tam brīdim ministrijas vadībā tiks sagatavots reorganizācijas plāns, kurā būs detalizēti atrunāti pienākumi, lietas, kas ir jāizdara mums, kas – koledžai.”

Arī LJK pārstāvis Jānis Džeriņš portālam teic līdzīgi: ”Principā ikdienas rutīna paliek tāda pati. Programmas paliek tādas pašas, viss paliek tāds pats, kā tas bija. Tas jau nav nekas jauns un pēkšņs, uz to gājām. Ideja ir tāda, ka būsim zem lielas mācību iestādes ar vārdu, taču joprojām ar savu identitāti.”

To, vai tas bijis pareizs lēmums vai ne, rādīšot laiks. ”Bet tāds ir ministrijas lēmums, un, tā kā esam viņu pakļautībā, šo lēmumu respektējam,” norādīja J. Džeriņš.

Pārmaiņas jau vienmēr kāds uztverot ar skepsi, bažās par savu nākotni vai vēl kaut kā, sacīja J. Džeriņš, vaicāts, kā notikušais tiek uztverts pašā izglītības iestādē. ”Protams, jebkurām pārmaiņām ir kādas optimizācijas, kaut ko jau maina.

Izmaiņas neievieš, lai viss paliktu pa vecam. Bet domāju, ka darbiniekiem par to nav jāuztraucas,” viņš teic. ”Neviens mācībspēks var nejusties apdraudēts.

Taisni ir problēmas pedagogus piesaistīt, kur nu vēl laist kādu vaļā. Jo mūsu izglītības iestāde ir tomēr ar specifiku. Ir grūti atjaunot kapacitāti, kas mums vajadzīga. Mums ir vajadzīga lielāka nekā šobrīd, lai cilvēkiem noslodzi izlīdzinātu.”

Portāla rīcībā bija informācija, ka, iespējams, dažām studiju programmām ir beidzies akreditācijas termiņš. To komentējot, J. Džeriņš apliecināja, ka bijusi ”aizķeršanās ar akreditāciju, bet mēs to risinām”.

”Akreditācijas process ir plūstošs, galvenais, lai tas viss ir izdarīts līdz nākamajai uzņemšanai un lai cilvēki saņem diplomus. Bet viss ir procesā, iesaistās IZM, mēs pie tā strādājam. Visam ir jābūt atrisinātam.”

Pēc viņa sacītā, ”akreditācijas procesā” bija divas programmas – stūrmaņi un loģisti. ”Bet tā bieži ir standarta procedūra, akreditācija jau nepārklājas. Pats akreditācijas process nav lēts, un neviens jau programmas vidū nesāk jaunu akreditāciju. Šeit varbūt nedaudz bija palaists par garu, jo te arī strukturālas izmaiņas, tieši ar programmām mums bija plānots, ka no mašīnzinību programmas mēs pārejam uz jūrniecības nozari, tāpat stūrmaņi – arī tur mums mainās programmas virziens, tā kā ir jūrniecība. Nedaudz bija pārprasts vai darīts savādāk, bet, es domāju, cilvēkiem par to nebūtu jāraizējas. Visu cenšamies sakārtot, un nav tādas lietas, ko nevarētu izdarīt.”

IZM, to komentējot portālam, norādīja, ka ir informēti par to, ka koledža veic atbilstošas darbības, lai studentiem, kas studē studiju virzienā, kuram beidzies akreditācijas termiņš, nodrošinātu kvalitatīvu izglītību un studentu tiesību ievērošanu.

Runājot par reorganizāciju kopumā, IZM norāda: ”Potenciāliem studentiem studijas RTU aģentūrā kļūs pievilcīgākas, jo būs pieejama plašāka infrastruktūra un studiju atbalsta sistēmas – bibliotēka, dienesta viesnīcas, sporta bāzes, tostarp RTU Liepājas Studiju un zinātnes centrs. Ļoti svarīgs un potenciālajiem studentiem pievilcīgs aspekts ir tas, ka koledžas atrašanās RTU ekosistēmā nodrošinās studiju pēctecību, sākot ar profesionālo vidējo izglītību un beidzot ar trešā cikla augstāko izglītību jeb doktorantūras studijām.”

RTU pārstāvis A. Zeps papildina: ”Šī konkrētā konsolidācija dod iespēju koledžai pretendēt uz vairāku miljonu investīcijām atveseļošanās un noturības finansējumā konsolidācijas grantos. Un šī konsolidācija bija priekšnosacījums, lai koledža varētu iegūt šo finansējumu. Skatoties no koledžas perspektīvas, domāju, ka pievienotā vērtība ir ne tikai lielāka resursu pieejamība no RTU puses, bet arī tiešās investīcijas, kas koledžai pēdējos gados nebija tik plaši pieejamas.”

Rīkojuma projekts paredz atļaut ministrijai nodot bez atlīdzības RTU īpašumā izglītības funkcijas īstenošanai valsts nekustamos īpašumus Liepājā, K. Ūliha ielā 5, Cietokšņa ielā 2 un Ezermalas ielā 2A.

Projektu finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par publikāciju saturu atbild portāls liepajniekiem.lv.