Latviešu tautas tradīcijas saka, ka Ziemassvētkos uz galda jābūt deviņiem ēdieniem, lai nākamais gads būtu pārticis un bagāts. Uz svētku mielasta galda jābūt zirņiem, speķa pīrāgiem, štovētiem kāpostiem un piparkūkām u.c.

Senajiem latviešiem ziemas saulgrieži bija zemkopju ieražu svētki, kuri saistījās ar gaismas atgriešanos un ražas novākšanas visu lielo darbu padarīšanas svētkiem. Tāpēc uz galda lika visu, kas izaudzēts un sabērts klētīs. Ja šobrīd Baznīcas ietekmē šos svētkus vairāk saistām ar klusuma un miera svētīšanu, tad senlatviešiem gan tas bija līksmības pilns laiks.

Maģiskais deviņnieks

Uz Ziemassvētku mielasta galda jābūt šādiem deviņiem ēdieniem:

* zirņiem un pupām, lai nebūtu jāraud;

* pīrāgiem, lai mūs vienmēr sagaida jauni pārsteigumi;

* bietēm un burkāniem, lai turētos veselība;

* piparkūkām, lai netrūkst mīlestības;

* apaļas formas mīklas cepumiem, lai būtu daudz saules;

* štovētiem kāpostiem, lai pietiktu spēka;

* putnu gaļai, lai gūtu labus panākumus;

* zivīm, lai vienmēr nauda turētos maciņos;

* cūkgaļai, lai neaptrūktos laimes.

Turklāt tradicionāli būtu jāievēro vairāki priekšnoteikumi: zirņiem jābūt pelēkiem, bet pīrāgiem jābūt ar speķi. Jāņem vērā, ka vispiemērotākā cūkgaļa būtu cūkas šņukurs. Savukārt, tīrot zivis, jāatceras, ka to zvīņas nav vis jāmet atkritumos, bet gan jāliek maciņos, lai nākamajā gadā neaptrūktos nauda. Savukārt burkānus pienāktos nevis grauzt svaigus, bet gan tos sautēt. Toties no vistas vai gaiļa jāgatavo cepetis.

Tāpat senie latvieši par vienu galvenajiem Ziemassvētku ēdieniem uzskatīja koču – no lobītiem miežu un kviešu graudiem vārītu biezputru, kuru gatavoja kopā ar cūkas galvas pusi, klāt pievienojot zirņus un pupas. Tāpat uz galda tika likta arī putraimdesa un medalus.  

Kopš laikiem, kad hercogs Jēkabs uz Latviju atveda kartupeļus, latvieši ziemas saulgriežos iemīļojuši mieloties ar krāsnī ceptiem kartupeļiem. Pirms tam latvieši cūkas šņukuru ēda ar grūbām.

Saimnieces viltības darbu atvieglošanai

Ir uzskats, ka labākie pavāri ir vīrieši, taču svētku mielastu gatavošana lielākoties ir mājasmātes (sievietes) pārziņā. Un tas nu nav noslēpums, ka vairums mūsdienu sieviešu ir nevis mājasmātes, bet strādājošas sievietes, kurām katra minūte dārga. Tāpēc ir ļoti svarīgi pēc iespējas samazināt laika patēriņu, gatavojoties svētkiem. Lai tad, kad galds uzklāts, pati saimniece pārgurumā nenokrīt uz deguma.

Nevajag izgudrot divriteni no jauna, bet likt lietā pārbaudītus knifus, lai optimizētu laika un spēku patēriņu.

Ziemassvētki nav iedomājami bez piparkūku smaržas. Lai to ienestu mājoklī, nepietiks ar šo kārumu iegādi lielveikalā vai tirgū. Piparkūkas jācep pašiem! Bet, ak vai, mīklas gatavošana prasa ievērojamu skaitu produktu iegādi un samērā daudz laika. Speciālisti iesaka: sagatavojiet piparkūku mīklu vairākas nedēļas iepriekš! Nu reti kurai strādājošai lēdijai tas izdodas…

Bet ir viltība. Kaut pēdējā brīdī, iepriekšējā dienā pirms svētku vakara, kādā no tirdzniecības vietām iegādāt jau gatavu piparkūku mīklu un to uzlabot! Ja piparkūkas vēlas druķīgākas, gatavajai mīklai piejauc vēl miltus un savas iecienītākās garšvielas. Ja vēlas, lai cepiens plāns un trausls, piemērotāka būs vijīgāka mīkla, kurai pietiks pievienot izvēlētās garšvielas – krustnagliņas, muskatriekstu, pipariņus utt.

Protams, ideāli, ja saimniecībā ir speciālās formiņas dažādu figūriņu izspiešanai, taču, ja tādu nav, arī skumt nevajag. Noderēs arī glāzītes – lielākiem apļiem lielākas, mazākiem mazākas. Bet mēnestiņus varēs izveidot, izspiežot rausīšus ar pusglāzīti. Ja daļu piparkūku plānots kārt eglītē, tad vien pirms cepšanas tām jāizspiež caurumiņi, kur aukliņu ievērt…

Gribas savus mīļos iepriecināt ar piparkūku mājiņu? Arī tā nav Ķīnas ābece. Vispirms no papīra jāizgriež šablons – nepieciešamās detaļas mājiņas būvei. Tas šablona detaļas klāj uz mīklas, no tās izgriež vajadzīgās detaļas un izcep. Atliek uzbūvēt mājiņu.

Konstrukcijas vislabāk salīmēt ar biezu cukura glazūru. To pašu glazūru varēs izmantot gatavās mājiņas dekorēšanai. Un krāsu glazūrai var iegūt, neizmantojot sintētiskās krāsvielas. Sarkanās bietes piešķirs dažādas intensitātes sārto toni, safrāns – dzelteno utt.

Tāpat kā var uzlabot gatavo piparkūku mīklu, var izvairīties no stundām ilgas kāpostu štovēšanas. Viltīga saimniece iegādāsies jau gatavus štovētos kāpostus, liks tos grāpī un, izmantojot dažādas garšvielas un citas piedevas, piešķirs kāpostiem savai ģimenei tīkamāko smeķi.

Tostiem

Senie latvieši saulgriežiem brūvēja medalu. Bet tā pagatavošanai vajag laiku, laiku, laiku… Protams, var galdā celt gaļai un zivīm piemērotu vīnu.

Piederīgāks Ziemas saulgriežiem gan būs karstvīns. Tā garšu uzlabot un aromatizēt var ar jau gatavajiem maisījumiem, kas paredzēti karstvīnam. Bet var improvizēt. Krustnagliņas, kanēļa miza, muskatrieks, arī kāds pipariņš un kaltēta apelsīna miza. Un būs tā, kā nevienam citam.

Bet, ja uzņēmības un laika mazliet vairāk, var brūvēt mājas liķieri. Protams, ideāli būtu, ja jau pērnajā vasarā ogas vai augļi būtu aplieti ar degvīnu, nostādināti nedēļām ilgi, pēc kā šķidrums filtrēts un tam pēc katra vēlmes pievienots cukurs saldumam.

Bet ja nu šī iespēja nokavēta, nevajag nolaist rokas! Katrai krietnai saimniecei taču saldētavā būs krājumi ar saldētām ogām – zemenēm, upenēm, avenēm… Liek izvēlētās ogas katliņā, pielej mazliet ūdens, pieber cukuru un savāra. Virumu pēc tā atdzišanas izkāš. Biezumus lieliski varēs izmantot kāda svētku rauša vai saldo pīrāgu celšanai, bet šķidrumu sajauc ar degvīnu un pašgatavots liķieris, ar ko pārsteigt ciemiņus un, iespējams, arī mājiniekus gatavs. Sīrupa un degvīna attiecības izvēlas. izejot no tā, cik stipru grib liķieri.

Turklāt šī dzira var noderēt arī ciemakukulim, viesos dodoties.

Būtiskā trīsvienība

Lai cik bagātīgs – ar deviņiem vai trejdeviņiem ēdieniem – būs svētku galds, obligāti uz tā jābūt maizei, sālim un ugunij. Šī trīsvienība sola svētību nākamajam gadam. Senču ticējumi vēl iesaka galdu nenovākt visu Ziemassvētku nakti, lai nākamo gadu dzīvotu pārticībā.