Naftas produktu piesārņojums nav konstatēts, norāda Liepājas Speciālās ekonomiskās zonas (LSEZ) pārvaldē.

I. Mozgunova bažījas par zivīm, putniem un arī atpūtniekiem pludmalē.

Dodamies uz Karostas kanālu, lai pārliecinātos, vai tiešām situācija ir kritiska. Klātienē gan neko no minētā neredz, vien to, ka kanāla abās pusēs bariņos un pa vienam sēd makšķernieki.

”Tiešām?” izbrīnīts ir makšķernieks Mihails Vegerjuks, kad rādām no liepājnieces saņemto foto.

”Nāku te ļoti bieži makšķerēt, neko tādu neesmu manījis, arī citi te visu laiku makšķerē,

ja situācija būtu tik slikta, tad nemaz neķertos zivis, bet labi ķeras,” stāsta vīrietis.

Karostas kanāla sanācijas projekta vadītājs Ivo Koliņš pastāsta, ka sanācijas darbu veicējs ir lokalizējis 12. jūlijā konstatēto piesārņojumu un tas ir savākts.

”12. jūlijā izmantojot apgrieztā kausa zemes racēju, sanācijas darbi notika sektorā Nr. 3 (iepretim ostas piestātnei Nr.5). Sanācijas darbu veikšanas laikā, saskaņā ar noteikto kārtību tika veikta vizuālā uzraudzība un

netika novērota nekāda veida naftas piesārņojuma rašanās un tālāka izplatīšanās,”

viņš norāda.

Pēc darbiem Karostas kanālā atsākusies intensīva kuģu kustība, kas izraisīja ūdens turbulences, ko rada kuģu dzenskrūves.

Tāpat 12. jūlija pēcpusdienā tika atvērts sausais doks, lai no tā varētu izbraukt kuģis.

Šis process savukārt rada ūdens līmeņa svārstības, kas visticamāk veicināja kanāla gultnē atrodošos un sanācijas darbu veikšanas rezultātā traucēto piesārņoto nogulumu uzduļķošanos, min I. Koliņš.

Turpinot Karostas kanāla sanāciju, darbu veicēji, kā arī LSEZ pārvalde veiks Karostas kanāla akvatorijas papildu uzraudzību arī ārpus zonas, kurā notiek aktīva piesārņoto nogulumu ekskavācija, sola I. Koliņš.

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par sagatavoto saturu atbild portāls liepajniekiem.lv.