Noslēgumam
tuvojas Liepājas ostas Karostas kanāla izpētes pilotprojekts lielo
un mazo tehnogēno priekšmetu izcelšanas tehnoloģijas noteikšanai, informē Liepājas
SEZ pārvaldes sabiedrisko attiecību speciāliste Līga
Ratniece-Kadeģe. Darbus
veic SIA ”Jūras vējš”, kas uzvarēja izsludinātajā
iepirkumā. Līguma summa ir EUR 398 321,70 neieskaitot pievienotās
vērtības nodokli. Pilotprojektam ir izraudzīta teritorija 10 ha
platībā Karostas kanāla vidienē, kas ir raksturīga visam
kanālam. Izpētes rezultātā ir apzināti lielāki un mazāki
priekšmeti, turklāt, ja kanāla vidējais dziļums ir 9 m, tad šajā
teritorija atrodas L burta padziļinājums līdz 13 m, kur dūņu
kārta ir biezāka līdz pat 2 m.

SIA
”Jūras vējš” valdes priekšsēdētājs Aleksandrs Čerņihs
atzina, ka ir veikti aptuveni 95% no plānotajiem darbiem un atlicis
vien izcelt vairāku desmitu tonnu smagos betona balstus, kas
iepriekš izmantoti kuģu un zemūdeņu tauvošanai. Smagākais
varētu svērt ap 100 tonnām. Aleksandrs Čerņihs pastāstīja, ka
no Karostas kanāla izceltie priekšmeti ir dažāda veida un vecuma.
Interesantākie atradumi ir divu kuģu koka korpusu fragmenti, viens
no kuriem ir kniedēts, divu automašīnu vraki, kā arī lidmašīnas
šasija. No Karostas kanāla lielā daudzumā izceltas riepas, kuģu
tauvas un lielizmēra baļķi, ka arī dažāda lieluma metāla
priekšmeti. Darbu izpildi ietekmēja laika apstākļi un intensīva
kuģu satiksme.

Lai
turpinātu Karostas kanāla attīrīšanu, šā gada 17. decembrī
Liepājas speciālās ekonomiskās zonas pārvalde parakstīja līgumu
ar Vides un reģionālās attīstības ministriju par ES Kohēzijas
fonda projekta ”Vēsturiski
piesārņotas vietas Liepājas ostas Karostas kanāla attīrīšana,
I kārta” īstenošanu. Līgums sevī iekļauj trīs komponentes –
divus pilotprojektus, kuru mērķis ir 10 ha platībā noskaidrot
labāko tehnoloģiju tehnogēno priekšmetu izcelšanai un
piesārņotās grunts izsmelšanai, kā arī atlikušās Karostas
kanāla akvatorijas(68 ha) attīrīšanu no mazizmēra un lielizmēra
tehnogēniem priekšmetiem. Kopējās izmaksas 9,6 milj. EUR, no
kuriem nepilni 85% jeb 8 milj. EUR ir ES Kohēzijas fonda
finansējums.

Liepājas
speciālās ekonomiskās zonas pārvaldnieka vietnieks Jānis Lapiņš uzsver: ”Karostas
kanāls ir pilsētai un ostai svarīgs objekts, diemžēl ar
vēsturisku piesārņojumu un kamēr tas nav attīrīts no dažāda
lieluma priekšmetiem un izsmeltas piesārņotās nogulsnes, ik dienas
pastāv dažādi vides riski. Tieši tādēļ īstenojam divus
pilotprojektus, lai noskaidrotu labāko tehnoloģiju priekšmetu un
piesārņoto dūņu izcelšanai, bet pēc tam attīrīsim visu
Karostas kanāla akvatoriju no dažādiem priekšmetiem. To nosaka
arī noslēgtais līgums ar Vides un reģionālās attīstības
ministriju. Jau nākamā gada sākumā izsludināsim iepirkuma
procedūru, lai 2015. gadā varētu paveikt plānotos darbus.”

Uzziņai:

Liepājas
ostas Karostas kanāls ir vēsturiski piesārņota vieta – (Nr.
17004/5138 Piesārņoto un potenciāli piesārņoto vietu reģistrā).
Karostas kanāls ir mākslīga būve, kas ir izveidota 20 gs. sākumā.
Kopš 1945. līdz 1994. gadam Karostas kanāls bija slēgta militāra
teritorijā, kurā atradās Padomju Savienības, bet kopš 1991. gada
Krievijas Federācijas jūras kara flotes zemūdeņu bāze. Karostas
kanāla kopējā platība ir 874 897 m2,
tai skaitā attīrāmā platība, kura sastāda 780 000 m2.

Militārās
bāzes darbība ir atstājusi paliekošu ietekmi uz teritoriju, kuru
Helsinku Komisija (HELCOM) ir noteikusi par vienu no deviņām
vispiesārņotākajām teritorijām Latvijas Republikā (”karstais
punkts” Nr.48, Liepājas pilsēta un osta).

1992.
un 1995. gadā veiktās izpētes pamato to, ka piesārņojuma
pamatmasa ir radusies Padomju Savienības bruņoto spēku darbības
rezultātā. Līdz šim veiktās izpētes rāda, ka ar naftas
produktiem un smagajiem metāliem (Hg, As, Pb, Zn, Cu, Cd, Se) ir
piesārņoti ~ 650 000 m3
Karostas kanāla gultnē atrodošos dūņu un smilšu sanesu
nogulumu. Karostas kanāla piesārņoto nogulumu biezums mainās
robežās no 0.2 līdz 2.2 m, to vidējais biezums – ~ 0,6 m.
Piesārņojuma koncentrācija un slāņa biezums ir lielāks kanāla
austrumu daļā.

12Skatīt galeriju