"Kurzemes Vārds"
Jaunākā informācija:
20:44 Ukrainas un Krievijas delegāciju sarunu trešā kārta notiks pirmdien, 7.martā, sestdienas vakarā sociālajā tīklā “Facebook” paziņojis Ukrainas valdošās partijas “Tautas kalps” parlamenta frakcijas vadītājs Dāvids Arahamija.
Viņš nav norādījis ne iespējamo sarunu vietu, ne jautājumus, ko Ukrainas delegācija tajās plāno izvirzīt kā galvenos.
Piektdien prezidenta Volodimira Zelenska kancelejas vadītāja padomnieks Mihailo Podoļaks izteicās, ka sarunu trešā kārta varētu notikt sestdien vai svētdien.
Arī Krievijas prezidents Vladimirs Putins piektdien telefonsarunā ar Vācijas kancleru Olafu Šolcu paziņoja, ka trešā sarunu kārta notiks šajā nedēļas nogalē.
Kā ziņots, ceturtdien Baltkrievijā notikušajā sarunu otrajā kārtā puses panāca saprašanos par kopīgu humāno koridoru nodrošināšanu, lai evakuētu mierīgos iedzīvotājus no vissmagāko kauju vietām.
Sestdien Mariupoles dome paziņojusi, ka pilsētas mierīgo iedzīvotāju evakuācija atlikta saistībā ar Krievijas spēku uzsāktajām apšaudēm, tikmēr Doneckas apgabala administrācijas vadītājs Pāvels Kiriļenko pavēstījis, ka līdz piektdienas vakaram no Volnovahas un tuvējiem ciemiem izdevies evakuēt nepilnu pusotru tūkstoti cilvēku, bet sestdien viņš ziņojis par vēl aptuveni 400 cilvēku evakuāciju.
20:01 No Baltkrievijas masveidā dodas projām vīrieši, bažījoties, ka autoritārais Minskas režīma līderis Aleksandrs Lukašenko sūtīs savas valsts karaspēku uz Ukrainu, sestdien paziņojis Ukrainas iekšlietu ministra padomnieks Vadims Denisenko.
“Saskaņā ar mūsu rīcībā esošo informāciju vīrieši no Baltkrievijas masveidā dodas projām uz ārzemēm, briest panika. Vīrieši sāk baidīties, ka Lukašenko var sūtīt karaspēku uz Ukrainu. (..) Jo vairāk būs šādas panikas, jo mazāka iespēja, ka Baltkrievija tiešām izšķirsies sūtīt savus spēkus uz Ukrainas pusi,” viņš spriedis.
Kā ziņots, Lukašenko ļāvis Maskavai izmantot Baltkrievijas teritoriju kā placdarmu, no kura Krievijas karaspēks var izvērst uzbrukumu Ukrainai. Triecieniem Ukrainā tiek izmantoti Baltkrievijā izvietotie Krievijas helikopteri, lidmašīnas un raķetes, bet paralēli tam Baltkrievijā notikušas Krievijas un Ukrainas delegāciju sarunas.
Izskanējušas arī pagaidām neapstiprinātas ziņas, ka Baltkrievijas armija tieši iesaistījusies karā pret Ukrainu, tomēr piektdien Lukašenko to kategoriski noliedza, paziņodams, ka Baltkrievijas armija “nepiedalās īpašajā operācijā un negrasās to darīt,” jo tai neesot “tādas nepieciešamības”.
16:28 Ukrainas spēki sestdien Mikolajivas apgabalā notriekuši vienu Krievijas kara lidmašīnu un četrus helikopterus, ziņo amatpersonas.
Mikolajivas apgabala administrācijas vadītājs Vitālijs Kims savā “Telegram” kanālā nopublicējis divus video, no kuriem vienā redzama degoša notriektā lidmašīna, bet otrā – sagūstītais pilots.
Pilots pastāstījis, ka viņš ir no Tālajiem Austrumiem, bet viņa kara daļa atrodas okupētajā Krimā.
Savukārt jūras spēki ziņo, ka jūras kājnieki kopā ar operatīvās pavēlniecības “Dienvidi” karavīriem sestdien notriekuši četrus ienaidnieka helikopterus.
Turklāt trīs helikopterus notriecis viens jūras kājnieks, paziņoja jūras spēku komandieris kontradmirālis Aleksijs Neižpapa.
Mikolajivas mērs tikmēr ziņo, ka Krievijas spēki apšauda pilsētu no reaktīvās artilērijas un brīdina cilvēkus uzturēties patvēruma vietās.
Vietējie iedzīvotāji ziņo, ka šāviņi trāpījuši dzīvojamiem namiem.
15:30 Krievijas spēki sestdien sākuši no smagajiem ieročiem apšaudīt Volnovahu, par kuras un arī Mariupoles evakuāciju bija iepriekš panākta vienošanās Ukrainas un Krievijas starpā, pavēstīja Ukrainas pagaidu okupēto teritoriju reintegrācijas ministre Irina Vereščuka.
“Plkst.11.54 Krievija sāka apšaudīt Volnovahas pilsētu no smagajiem ieročiem. Kā jūs zināt, no 5.marta deviņiem no rīta mums bija vienošanās, ka mēs izveidosim divus humānos koridorus – uz Volnovahu un Mariupoli. Es konstatēju to faktu, ka Krievija pārkāpusi vienošanos, pat ar Sarkanā Krusta starpniecību, neturēja savas saistības un apšauda Volnovahas pilsētu,” preses brīfingā pavēstīja Vereščuka.
Sestdien arī Mariupoles dome paziņoja, ka Krievijas spēki nav turējuši savu solījumu un sestdien turpina Mariupoles apšaudi un sakarā ar to evakuācija tiek atlikta.
Sakarā ar to, ka Krievijas puse neievēro “klusuma režīmu” un turpina gan pašas Mariupoles, gan tās apkārtnes apšaudīšanu, drošības nolūkos iedzīvotāju evakuācija tiek pārcelta.
“Lūdzam visus mariupoliešus izklīst un doties uz patvēruma vietām. Papildu informācija par evakuāciju tiks izlikta tuvākajā laikā. Šobrīd notiek sarunas ar Krievijas Federāciju par klusuma režīma noteikšanu un droša humānā koridora nodrošināšanu,” teikts domes paziņojumā “Telegram” lietotnē.
Tāpat iedzīvotājus informēs policija ar skaļruņu palīdzību.
Iepriekš Doņeckas apgabala militārās administrācijas priekšnieks Pavlo Kirilenko paziņoja, ka iedzīvotāju evakuāciju no Mariupoles kavē kaujas evakuācijas ceļā Zaporižjas apgabalā.
Humānais koridors iedzīvotāju evakuācijai iet no 450 000 iedzīvotāju lielās Mariupoles līdz Zaporižjai, kas atrodas 226 kilometru attālumā.
Kā pavēstīja Kirilenko, “klusuma režīms” apstiprināts tikai Doņeckas apgabalā, taču evakuācijas ceļā Zaporižjas apgabalā notiek kaujas. Tiek risinātas sarunas ar Krievijas pusi par “klusuma režīma” apstiprināšanu visā Mariupoles mierīgo iedzīvotāju evakuācijas ceļā.
Evakuācija notiks līdz plkst.16, novirzīties no maršruta kategoriski aizliegts. Evakuācija notiks vairākos posmos vairāku dienu garumā.
Mariupolē iedzīvotāju evakuācija notiks ar autobusiem, taču pilsētu atļauts pamest arī ar privātajām automašīnām.
Kā pavēstīja Ukrainas pagaidu okupēto teritoriju reintegrācijas ministre Irina Vereščuka, sagaidāms, ka no Mariupoles tiks evakuēti 200 000 cilvēku.
Vēl 15 000 cilvēku tiks izviesti no 20 000 iedzīvotāju lielās Volnovahas.
Ukraina un Krievija vienojās par “klusuma režīmu” Doņeckas apgabalā no sestdienas plkst.9, bet no plkst.11 bija paredzēts sākt iedzīvotāju evakuāciju no Mariupoles.
Azovas jūras piekrastes pilsēta Mariupole jau no kara pirmās dienu cīnās pret uzbrūkošo Krievijas armiju. Pilsēta ir teju pilnībā ielenkta un tā tikusi pakļauta nemitīgai apšaudei.
28.februārī Krievijas Aizsardzības ministrija paziņoja par Doņeckas apgabala dienvidrietumu rajona centra Volnovahas pilnīgu bloķēšanu.
13:10 Krievijas spēki nav turējuši savu solījumu un sestdien turpina Mariupoles apšaudi un sakarā ar to evakuācija tiek atlikta, paziņoja Mariupoles dome.
Sakarā ar to, ka Krievijas puse neievēro “klusuma režīmu” un turpina gan pašas Mariupoles, gan tās apkārtnes apšaudīšanu, drošības nolūkos iedzīvotāju evakuācija tiek pārcelta.
“Lūdzam visus mariupoliešus izklīst un doties uz patvēruma vietām. Papildu informācija par evakuāciju tiks izlikta tuvākajā laikā. Šobrīd notiek sarunas ar Krievijas Federāciju par klusuma režīma noteikšanu un droša humānā koridora nodrošināšanu,” teikts domes paziņojumā “Telegram” lietotnē.
Tāpat iedzīvotājus informēs policija ar skaļruņu palīdzību.
Iepriekš Doņeckas apgabala militārās administrācijas priekšnieks Pavlo Kirilenko paziņoja, ka iedzīvotāju evakuāciju no Mariupoles kavē kaujas evakuācijas ceļā Zaporižjas apgabalā.
Humānais koridors iedzīvotāju evakuācijai iet no 450 000 iedzīvotāju lielās Mariupoles līdz Zaporižjai, kas atrodas 226 kilometru attālumā.
Kā pavēstīja Kirilenko, “klusuma režīms” apstiprināts tikai Doņeckas apgabalā, taču evakuācijas ceļā Zaporižjas apgabalā notiek kaujas. Tiek risinātas sarunas ar Krievijas pusi par “klusuma režīma” apstiprināšanu visā Mariupoles mierīgo iedzīvotāju evakuācijas ceļā.
Evakuācija notiks līdz plkst.16, novirzīties no maršruta kategoriski aizliegts. Evakuācija notiks vairākos posmos vairāku dienu garumā.
Mariupolē iedzīvotāju evakuācija notiks ar autobusiem, taču pilsētu atļauts pamest arī ar privātajām automašīnām.
Kā pavēstīja Ukrainas pagaidu okupēto teritoriju reintegrācijas ministre Irina Vereščuka, sagaidāms, ka no Mariupoles tiks evakuēti 200 000 cilvēku.
Vēl 15 000 cilvēku tiks izviesti no 20 000 iedzīvotāju lielās Volnovahas.
Ukraina un Krievija vienojās par “klusuma režīmu” Doņeckas apgabalā no sestdienas plkst.9, bet no plkst.11 bija paredzēts sākt iedzīvotāju evakuāciju no Mariupoles.
Azovas jūras piekrastes pilsēta Mariupole jau no kara pirmās dienu cīnās pret uzbrūkošo Krievijas armiju. Pilsēta ir teju pilnībā ielenkta un tā tikusi pakļauta nemitīgai apšaudei.
28.februārī Krievijas Aizsardzības ministrija paziņoja par Doņeckas apgabala dienvidrietumu rajona centra Volnovahas pilnīgu bloķēšanu.
11:36 Kijevā nakts uz sestdienu pagājusi mierīgi, situācija Ukrainas galvaspilsētā tiek kontrolēta un turpinās pārtikas un nepieciešamāko preču uzkrājumu veidošana, paziņojusi Kijevas pilsētas valsts administrācija.
Kā pastāstījis administrācijas vadītāja vietnieks Mikola Povorozņiks, Kijevā kursē sabiedriskais transports, sāk strādāt veikali un aptiekas, cilvēki var iegādāties pirmās nepieciešamības preces. Pilsētā darbojas elektroenerģijas, ūdens un gāzes padeve, sakari visā Kijevā strādā stabili. Galvaspilsētā darbojas humānās palīdzības štābs.
Povorozņiks aicinājis kijeviešus palīdzēt līdzcilvēkiem, kam varētu būt vajadzīga pārtika, medikamenti vai cits atbalsts, un norādījis, ka informāciju par viņiem var saņemt gan pašvaldības, gan humānās palīdzības štāba tīmekļa vietnēs.
Viņš arī mudinājis veterināro aptieku un zooveikalu īpašniekus atsākt darbu, lai cilvēki atkal varētu iegādāties dzīvnieku barību saviem mājas mīluļiem.
Vienlaikus administrācijas vadītāja vietnieks brīdinājis, ka cilvēkiem nevajadzētu doties tālu no mājām, jo pilsētā laiku pa laikam atskan gaisa trauksmes sirēnas. Brīvdienās komandanta stunda Kijevā būs spēkā no plkst.20 līdz 7, viņš atgādinājis.
11:20 Krievijas spēki sestdienas rītā ar raķetēm apšaudījuši uz dienvidiem no Kijevas esošo Bila Cerkvas pilsētu, trāpot dzīvojamā rajonā.
“Tikko bija raķešu trieciens. Trāpīja privātajā sektorā. Šobrīd meklējam cilvēkus. Esiet akurāti, klausieties trauksmes signālu,” paziņoja pilsētas mērs Henādijs Dikijs.
Kā pavēstīja Kijevas apgabala policija, triecienā nodarīti postījumi 20 mājām, ir cietušie.
10:33 Krievijas karaspēka dzīvā spēka zaudējumi Ukrainā pārsnieguši 10 000 karavīru, sestdien paziņojis Ukrainas armijas Ģenerālštābs.
Kopš iebrukuma sākuma līdz sestdienas rītam krievi zaudējuši 39 lidmašīnas, 40 helikopterus, 269 tankus, 945 bruņutransportierus, 105 lielgabalus, vienu zenītraķešu iekārtu BUK, 50 daudzstobru reaktīvo mīnmetēju “Grad”, 19 zenītartilērijas iekārtas, 409 automobiļus, 60 autocisternas, trīs bezpilota lidaparātus un divas ātrlaivas.
Krievu zaudējumu apmērs tiek precizēts, jo informācijas ieguvi traucē intensīvā karadarbība.
Kā pavēstīja Ģenerālštābs, kara desmitajā dienā uzbrucēju spēki ir demoralizētu, karavīri un virsnieki turpina padoties gūstā vai bēg, pametot bruņojumu un tehniku.
9:20 Krievijas Aizsardzības ministrija no sestdienas pulksten 9 pēc Latvijas laika izsludinājusi klusuma režīmu Ukrainā.
Ministrija apgalvo, ka no šī brīža tiks atvērti humānie koridori, lai mierīgie iedzīvotāji varētu pamest aplenktās pilsētas valsts dienvidaustrumos – Mariupoli un Volnovahu.
“Tas dos iespēju sākt atjaunot kritiski svarīgo infrastruktūru – gaisma, ūdens un mobilie sakari. Tāpat būs iespēja nodrošināt Mariupoli ar produktiem un pirmās nepieciešamības medikamentiem,” sacīja pilsētas mērs.
4:57 Krievija savā iebrukumā Ukrainā ir gandrīz izsmēlusi savus militāros resursus un to gaida loģistikas murgs, savā tviterkontā raksta pētniecisko žurnālistu grupas “Bellingcat” izpilddirektors Kristo Grozevs.
“”Bellingcat” žurnālists Kristo Grozevs saka, ka Krievijai ir resursi karam līdz svētdienai, bet pēc tam tie sabruks. Nākamnedēļ Krievijai arī draud sankcijas, kuru mērogus “mēs vēl neesam redzējuši”, un tās skars arī [Krievijas prezidentu Vladimiru] Putinu,” ziņoja baltkrievu medijs “Nexta”.
Grozevs nedaudz vēlāk reaģēja uz šo tvītu un uzsvēra, ka šī informācija, diemžēl, nenozīmē kara beigas.
“Es vienkārši gribēju precizēt tvītu, lai tas netiktu lasīts kā kara beigu paredzējums. (Diemžēl, tas tā nav.) Mans komentārs par resursiem attiecās uz esošajiem krājumiem/piegādēm Ukrainā. Var tikt piegādāts un tiks piegādāts vairāk, bet tas ir loģistikas murgs. Par sankcijām (..) tās tiešām ir labas,” rakstīja Grozevs.
Lielā septiņnieka (G7) valstu ārlietu ministri ir solījuši turpināt sankciju politiku pret Krieviju.
3:00 Krievijas armija Ukrainā koncentrējas uz Kijevas un Harkivas aplenkšanu, kā arī uz sauszemes koridora izveidošanu ar anektēto Krimu, sociālajā tīklā “Facebook” paziņoja Ukrainas Bruņoto spēku Ģenerālštābs.
“Ir pagājušas deviņas diennaktis, ukraiņu tautai varonīgi pretojoties Krievijas militārajam iebrukumam. Pretinieks turpina uzbrukuma operāciju pret Ukrainu ar aviācijas atbalstu un pielieto augstas precizitātes ieročus,” teikts paziņojumā.
Krievijas bruņoto spēku galvenie centieni ir koncentrēti uz Kijevas un Harkivas aplenkšanu. Ienaidnieks arī nodomājis sasniegt Luhanskas un Doneckas apgabalu administratīvās robežas un izveidot sauszemes koridoru ar Krimu.
Poļesjē Krievijas armija sākusi inženiertehniskos darbus ceļu izveidošanai Kijevas apgabala Borodjankas rajonā, domājams, ar mērķi tālāk virzīties uz Kijevu.
Doneckas virzienā pretinieks aktīvi izmanto mobilizāciju no okupētajām Doneckas un Luhanskas apgabalu teritorijām avangarda vienībās, kas darbojas virzienos uz Harkivu un Mariupoli. Krievijas spēki nepārtrauc mēģinājumus atrast vājās vietas Mariupoles aizsardzībā.
Krievijas Dienvidu kara apgabala 58.armijas vienības mēģina turpināt virzīšanos Zaporižjas virzienā, bet Rietumu kara apgabala 20.armijas vienības mēģina apiet Harkivu un doties dienvidrietumu virzienā.
00:21 Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis piektdien nosodīja NATO lēmumu nenoteikt lidojumiem slēgtu zonu virs Ukrainas, ko Kijeva bija aicinājusi darīt, lai apturētu Krievijas uzlidojumus.
“Visi NATO valstu izlūkdienesti lieliski zina par ienaidnieka plāniem. Tie arī apstiprinājuši, ka Krievija grib turpināt uzbrukumu. Kā tā var? Saprotot, ka jauni triecieni un upuri ir neizbēgami, NATO apzināti pieņēma lēmumu neslēgt debesis virs Ukrainas!”
“Mēs uzskatām, ka NATO valstis pašas radījušas naratīvu, ka debesu slēgšana virs Ukrainas izprovocētu tiešu Krievijas agresiju pret NATO. Tā ir pašhipnoze tiem, kas iekšēji ir vāji un nepārliecināti, lai gan var būt ar ieročiem, kas ir daudzreiz stiprāki par mūsējiem.”
“Jums vajadzēja domāt par cilvēkiem, par cilvēcību. Bet par ko jūs domājāt tajā sēdē? Visi cilvēki, kas no šīs dienas ies bojā, ies bojā jūsu dēļ! Jūsu vājuma, jūsu atšķirtības dēļ.”
“Viss, ko alianse šodien spēja, bija – virzīt caur savu iepirkumu sistēmu 50 tonnas dīzeļdegvielas Ukrainai. Laikam tāpēc, lai mēs varētu aizdedzināt Budapeštas memorandu? Lai labāk degtu? Bet mums tas jau ir sadedzis Krievijas bruņoto spēku ugunī.”
“Vai tādu NATO mēs gribējām? Vai tādu aliansi jūs veidojāt? Šodien NATO vadība deva “zaļo gaismu” tālākai Ukrainas pilsētu un ciemu bombardēšanai, atsakoties izveidot “lidojumiem slēgtu zonu”.”
“Es nezinu, ko jūs varat aizstāvēt un vai spējat aizstāvēt savas valstis – Ziemeļatlantijas alianses valstis. Jūs no mums nevarēsiet atpirkties ar degvielas litriem par mūsu asiņu litriem, kas izlietas par mūsu kopīgo Eiropu, par kopīgu brīvību, par mūsu kopīgo nākotni!” sacīja Zelenskis.
Ukrainas prezidents kritizēja NATO valstu ārlietu ministru samitu Briselē kopumā, nosaucot to par “vāju”. Viņš tomēr pateicās Ukrainas draugiem starp NATO dalībvalstīm, kas, neraugoties uz alianses vājo pozīciju, turpina atbalstīt Ukrainu un palīdzēt tai pretoties ienaidniekam.
00:02 Ukrainas ostas pilsētas Mariupoles aizstāvji nedēļas laikā ir padarījuši nekaitīgus vairāk nekā 100 Krievijas karavīrus, kā arī iznīcinājuši vairāk nekā 30 ienaidnieka bruņutehnikas vienības, sociālajā tīklā “Facebook” paziņoja Ukrainas bruņotie spēki.
Mariupoles pilsēta jau devīto dienu cīnās pret uzbrūkošo Krievijas armiju.
“Turpinās smagas kaujas. Pilsētas aizstāvji vīrišķīgi cīnās pret ienaidnieka spēkiem, kas ir [skaitliskā] pārsvarā. Ukrainas Bruņotie spēki, pulks “Azova”, Ukrainas Nacionālā gvarde, Ukrainas Valsts robežsardzes dienests, Ukrainas Bruņoto spēku Teritoriālā aizsardzība, Ukrainas Drošības dienests un vienkāršie mariupolieši neielaiž Krievijas kolonnas,” teikts paziņojumā.
“Ienaidnieks nikni iznīcina pilsētu, kura atsakās to uzņemt ar sālsmaizi, lai ukraiņu aizstāvji izmistu un pārtrauktu pretoties. Tomēr tas nenotiks,” teikts paziņojumā.
“Šīs nedēļas laikā Mariupoles aizstāvji jau ir iznīcinājuši vairāk nekā 30 ienaidnieka bruņutehnikas vienības: tankus, kājnieku kaujas mašīnas, bruņuautomobiļus “Tigr”, degvielas uzpildes mašīnas, un tamlīdzīgi. Ir arī padarīti nekaitīgi vairāk nekā 100 kājnieki un divas okupantu izlūkošanas grupas. Okupantu aizmugurē sekmīgi strādā mūsu izlūkošanas grupas,” teikts paziņojumā.
Krievijas karaspēks Ukrainā šobrīd lielākos pūliņus velta Kijevas ielenkšanai un centieniem mazināt bloķēto apdzīvoto vietu pretestību, saskaņā ar stāvokli uz piektdienu plkst.6:00 ziņo Ukrainas armijas ģenerālštābs.
Pretinieks ir izsmēlis lielāko daļu operatīvo rezervju un sācis gatavoties papildspēku pārsviešanai no Krievijas Dienvidu un Austrumu kara apgabaliem.
Volīnijas apgabalā krievi pārgājuši aizsardzībā Poliskes un Kuharu rajonā.
Poļesjē iebrucēji veic uzbrukuma operācijas līnijā Kazaroviči-Višhoroda-Fastiva-Obuhiva. Galvenie pretinieka spēki ir apturēti pie Makarivas.
Vienlaikus krievi atkāpušies no Bučas un Hostomeļas lidlauka.
Pie Severinivkas piektdien kļūdas rezultātā notikusi kauja starp divām krievu vienībām, kurā iebrucēji zaudējuši deviņus tankus un četrus bruņutransportierus.
Ziemeļos krievi veic uzbrukuma operāciju līnijā Ostera-Zazimja-Brezaņa-Višeņki, savus pūliņus koncentrējot Kijevas virzienā. Vienlaikus iebrucēji veic pārgrupēšanos, lai varētu turpināt uzbrukumu Brovaru virzienā.
Harkivas apgabalā krievi sagrābuši Balakļiju.
Iebrucēji nav guvuši panākumus pie Ohtirkas un galvenos spēkus sakoncentrējuši Gadjačas un Ziņkivas rajonā.
Austrumos Krievijas karaspēks turpina uzbrukumus, cenšoties attīstīt taktiskos panākumus Novoajdaras, Volnovahas un Mariupoles virzienos. Izmantojot savu tehnisko pārsvaru, krieviem izdevies ielenkt Mariupoli.
Luhanskas apgabalā turpinās kaujas Starobiļskas virzienā.
Dienvidos Krievijas karaspēks turpina mēģinājumus uzbrukt Mikolajivas-Voznesenskas virzienā. Turpinās krievu uzbrukums Zaporižjei un Mariupolei.
Mikolajivas virzienā pretinieks apturēts, taču guvis daļējus panākumus Voznesenskas virzienā.
Vērojama aktīva autotransporta kustība no okupētās Krimas pussalas, no kurienes krievi ved ieslodzītos noziedzniekus uz Mikolajivas apgabalu nekārtību izraisīšanai.
Iebrucēji turpina gatavot jūras desanta izsēdināšanu Zatokas un Černomorskas rajonos.
Krievijas karaspēka dzīvā spēka zaudējumi sasnieguši 9166 karavīrus.
Kopš iebrukuma sākuma līdz piektdienas rītam krievi zaudējuši 33 lidmašīnas, 37 helikopteri, 251 tanku, 939 bruņutransportierus, 105 lielgabalus, vienu zenītraķešu iekārtu BUK, 50 daudzstobru reaktīvo mīnmetēju “Grad”, 18 zenītartilērijas iekārtas, 404 automobiļus, 60 autocisternas, trīs bezpilota lidaparātus un divas ātrlaivas.
Vēlāk piektdien saņemtas ziņas, ka vēl viena krievu lidmašīna notriekta virs Zatokas. Arī virs Volnovahas piektdien notriekts krievu iznīcinātājs SU-25.
