22:05 Krievijas federālais sakaru, informācijas tehnoloģiju un masu komunikāciju uzraudzības dienests “Roskomnadzor” nolēmis Krievijas teritorijā bloķēt sociālos tīklus “Facebook” un “Twitter”, pavēstīja dienests.

“2022.gada 4.martā pieņemts lēmums par piekļuves bloķēšanu tīklam “Facebook” Krievijas teritorijā,” teikts “Roskomnadzor” paziņojumā attiecībā uz “Facebook”.

Dienests paziņoja, ka kopš 2020.gada oktobra fiksēti 26 diskriminācijas gadījumi attiecībā pret Krievijas medijiem un informācijas resursiem.

Par tviteri “Roskomnadzor” paziņoja, ka pieeja tam ierobežota atbilstoši Ģenerālprokuratūras 24.februārī izteiktai prasībai.

Uzņēmums “Meta”, kam pieder “Facebook”, piektdien norādīja, ka “drīz miljoniem Krievijas iedzīvotāju atskārtīs, ka viņi ir nošķirti no pārbaudītas informācijas, viņiem ir liegta ikdienas iespēja sazināties ar ģimeni un draugiem, viņi ir spiesti klusēt”.

“Mēs turpinām darīt visu, lai atjaunotu mūsu pakalpojumus, lai tie arī turpmāk būtu pieejami cilvēkiem, kas var drošā veidā paust savas domas un organizēt savas darbības,” teikts paziņojumā, ko parakstījis uzņēmuma “Meta” prezidents Niks Klegs.

Krievijas teritorijā jau piektdien no rīta bija daļēji bloķēti sociālie tīkli “Facebook” un “Twitter”, kā arī Krievijas interneta medija “Meduza” un britu raidsabiedrības BBC vietnes.

Samazinājusies arī radiostacijas “Radio Brīvība” un Vācijas raidsabiedrības “Deutsche Welle” vietņu pieejamība.

Vairums lietotāju Krievijā arī nespēja atvērt lietotņu veikalus “App Store” un “Google Play”.

21:39 ASV un Lielbritānijas izlūkdienesti jau rudenī zinājuši par Krievijas gatavošanos iebrukumam Ukrainā un ar šo informāciju dalījušies ar tādiem sabiedrotajiem kā Vācija, Francija un Itālija, vēsta Francijas laikraksts “Le Monde”, atsaucoties uz avotiem Francijas diplomātu aprindās.

Sabiedrotie nav šaubījušies, ka militārā gatavošanās ir reāla, tomēr interpretējuši to nevis kā gatavošanos īstam karam, bet blefu un Krievijas prezidenta Vladimira Putina centienus panākt piekāpšanos no Rietumiem.

Rietumu presē pirmās ziņas par Krievijas gatavošanos iebrukumam Ukrainā, atsaucoties uz izlūkdienestiem, sāka parādīties novembra sākumā.

Tomēr konsultācijas lielāko rietumvalstu izlūkdienestu starpā sākušās jau oktobrī, tiesa gan, kā norādīja Francijas avots, ASV un Lielbritānija ne uzreiz pastāstījušas par savas informācijas avotiem.

Tomēr jau decembrī ASV Nacionālās izlūkošanas direktore Evrila Heinsa ar pārliecību runājusi par to, ka Putins pieņēmis galīgo lēmumu uzbrukt Ukrainai, bet viņa paziņojumi par pretējo domāti, lai maldinātu un iegūtu laiku, vēsta “Le Monde”.

Kontinentālās Eiropas izlūkdienesti kādu laiku par to šaubījušies.

Atšķirības vērtējumā novedušas pie tā, ka ASV un Lielbritānija sākušas intensīvi apmācīt Ukrainas armiju un pastiprināt bruņojuma piegādes, bet Vācija, Francija un Itālija līdz kara sākumam to nav darījušas.

21:38 Dienu pēc Moldovas oficiālā lūguma uzņemt to Eiropas Savienībā pašpasludinātā “Moldovas Piedņestras Republika” Krievijas kontrolētajā Piedņestras apgabalā aicinājusi Kišiņevu atzīt tās neatkarību.

Piedņestras tā dēvētās Ārlietu ministrijas paziņojumā norādīts, ka “Moldovas pieteikums dalībai ES (..) pieliek punktu regulēšanas procesam un prasa starptautisku juridisku formalizāciju”.

Tiraspole norādīja, ka pašreizējos apstākļos tā aicina “Moldovas pusi uzsākt dialogu ar Piedņestru par civilizētu noregulējumu, kas balstīts uz mierīgām un labām kaimiņattiecībām starp divām neatkarīgām valstīm, parakstot visaptverošu starpvalstu līgumu”.

Piedņestras vadītāji piektdien pauda neapmierinātību par pieteikuma parakstīšanu dalībai ES, iniciatīvu nosaucot par “tīri populistisku” un uzstājot, ka “tik nopietnu lēmumu par valsts vektoru ir jāpieņem, ņemot vērā Piedņestras reģionu”.

Kā ziņots, Moldova ceturtdien oficiāli pieteicās uzņemšanai ES, parakstot attiecīgu lūgumu.

Moldova jau 2014.gadā parakstīja asociācijas vienošanos ar ES, kas to saista ar ES politiskajiem un ekonomiskajiem standartiem, tomēr negarantē uzņemšanu.

Tiesa gan, pat ja valsts iegūs kandidātvalsts statusu, uzņemšanas process būs garš, un tā gaitā būs jāīsteno plašas reformas.

Turklāt visām esošajām bloka valstīm ir veto tiesības attiecībā uz jaunu valstu uzņemšanu.

Lielākoties krievvalodīgo apdzīvotais Piedņestras reģions atšķēlās no Moldovas 1990.gadā, lielai daļai iedzīvotāju bažījoties, ka Moldova varētu apvienoties ar kaimiņvalsti Rumāniju, jo abas valstis etniski un lingvistiski pārstāv vienu tautu. Taču pašpasludinātā republika netika oficiāli atzīta. Bruņotais konflikts, kas izcēlās pēc neatkarības pasludināšanas, beidzās tikai pēc Krievijas karaspēka iejaukšanās. Krievijas karavīri joprojām uzturas Piedņestras apgabalā, mazinot Moldovas izredzes kādudien iestāties Eiropas Savienībā.

21:37 Pie Pleskavas novērotā Krievijas armijas tehnika virzās Ukrainas virzienā, vēsta Latvijas Aizsardzības ministrija.

Šodien sociālajos tīklos izplatījās informācija, ka pie Pleskavas novērota liela Krievijas armijas kolonna. Pleskava atrodas ap 50 kilometru attālumā no Igaunijas un Latvijas robežām.

“Mūsu rīcībā esošā informācija liecina, ka pie Pleskavas novērotā Krievijas armijas tehnika ir Ļeņingradas apgabalā dislocētas vienības mehanizētā kolonna, kas virzās uz Dienvidaustrumiem – Ukrainas virzienā. Latvijai šobrīd tiešu militāru draudu nav,” sociālajos tīklos vēsta ministrija.

20:31 Krievijas federālais sakaru, informācijas tehnoloģiju un masu komunikāciju uzraudzības dienests “Roskomnadzor” nolēmis Krievijas teritorijā bloķēt sociālo tīklu “Facebook”, šādi atbildot uz Krievijas mediju kontu bloķēšanu, pavēstīja dienests.

“2022.gada 4.martā pieņemts lēmums par piekļuves bloķēšanu tīklam “Facebook” Krievijas teritorijā,” teikts “Roskomnadzor” paziņojumā.

Dienests paziņoja, ka kopš 2020.gada oktobra fiksēti 26 diskriminācijas gadījumi attiecībā pret Krievijas medijiem un informācijas resursiem.

Krievijas teritorijā jau piektdien no rīta bija daļēji bloķēti sociālie tīkli “Facebook” un “Twitter”, kā arī Krievijas interneta medija “Meduza” un britu raidsabiedrības BBC vietnes.

Samazinājusies arī radiostacijas “Radio Brīvība” un Vācijas raidsabiedrības “Deutsche Welle” vietņu pieejamība.

Vairums lietotāju Krievijā arī nespēja atvērt lietotņu veikalus “App Store” un “Google Play”.

18:41 Krievijas prezidents Vladimirs Putins piektdien telefonsarunā ar Vācijas kancleru Olafu Šolcu noliedzis, ka Krievijas spēki bombardē Ukrainas pilsētas, noraidot šādu informāciju kā viltus ziņas, pavēstīja Kremlis.Putins sarunā ar Šolcu sacījis, ka ziņas par Kijevas un citu lielo pilsētu apšaudi ir “rupji propagandas viltojumi”, teikts Kremļa paziņojumā.

Viņš arī paziņojis, ka Krievija ir gatava dialogam ar Ukrainas pusi un visiem, kas vēlas mieru Ukrainā, taču tikai pēc visu Krievijas prasību izpildīšanas.

Šolcs savukārt aicināja Putinu nekavējoties pārtraukt karadarbību Ukrainā un atvērt humānos koridorus uz cietušajām vietām.

17:54 Ukrainā Zaporižjas atomelektrostaciju (AES) sagrābušie Krievijas bruņoto spēku čečenu formējumu karavīri, tā dēvētie kadirovieši, vairākus spēkstacijas darbiniekus nogalinājuši, piektdien pavēstīja partijas “Sluha narodu” (“Tautas kalps”) Ukrainas parlamenta frakcijas priekšsēdētājs Davids Arahamija.

“Šobrīd šajos kodolobjektos, atomobjektos, civilos vada tā dēvētie kadirovieši, čečenu kaujinieki. Viņi nogalināja vairākus darbiniekus, kas tiek apmācīti gadiem, desmitiem gadu, kas kontrolē drošību,” sacīja Arahamija.

“Mēs no trijiem naktī, kad sākās uzbrukums šiem objektiem, visai starptautiskajai pasaulei darījām zināmu, ka mēs nevaram un uzskatām, ka arī Krievija nevar garantēt, kas šobrīd ir galvā šiem čečenu kaujiniekiem,” sacīja Arahamija. “Viņi var arī šantažēt pēc tam Krieviju, teikt – atzīstiet Čečenijas neatkarību vai kaut ko tādu.” 

Atbilstoši viņa teiktajam kodolobjektus faktiski ir sagrābis teroristu grupējums.

Kā sacīja Arahamija, kas sarunās ar Krieviju ir Ukrainas delegācijas sastāvā, Ukrainas puse sarunās piedāvājusi noteikt 30 kilometru rādiusā ap atomelektrostacijām lidojumiem slēgtu zonu, kur nenotiek kauju darbība, tomēr pagaidām no Krievijas puses atbilde nav saņemta.

Pat ja Ukrainas un Krievijas delegācijas vienosies par mieru, daži Krievijas pārstāvji tik un tā tiks saukti pie atbildības par to, kas ir nodarīts Ukrainā.

“Ir karš, ir juridiskie procesi, izmeklēšanas procesi. Vai zināt, cik desmiti valstu jau ir vērsušās Hāgas tribunālā? Pat ja teorētiski pieņem, ka būs kaut kāda vienošanās par mieru, tas nenozīmē, ka zināms personu skaits, kas tajā ir vainīgas, netiks sauktas pie atbildības atbilstoši starptautiskajam tribunālam,” uzsvēra politiķis.

16:52 Ukraina trešo sarunu kārtu ar Krievijas pārstāvjiem plāno šajā nedēļas nogalē, piektdien paziņoja Ukrainas delegācijas loceklis, Ukrainas prezidenta kancelejas vadītāja padomnieks Mihailo Podoļaks.

“Trešā kārta varētu notikt rīt vai parīt, mēs visu laiku kontaktējamies,” pavēstīja Podoļaks, norādot, ka sarunas ar Krieviju noritēs smagi, taču tās notiks.

Viņš sacīja, ka Krievijas nostāja sarunās ir stingra, taču Ukrainas pozīcijas ievērojami stiprina Rietumu atbalsts.

Ceturtdien Baltkrievijā notikušajā Ukrainas un Krievijas sarunu otrajā kārta puses panāca saprašanos par kopīgu humāno koridoru nodrošināšanu, lai evakuētu mierīgos iedzīvotājus no vissmagāko kauju vietām.

Kā pēc sarunām atzina Podoļaks, Kijeva nav guvusi rezultātus, uz kuriem cerēja.

“Puses panākušas saprašanos par kopīgu humāno koridoru nodrošināšanu mierīgo iedzīvotāju evakuēšanai, kā arī medikamentu un pārtikas produktu piegādei vissmagāko kauju vietās, ar iespēju uz laiku pārtraukt uguni uz periodu, kad tiek veikta evakuācija,” pēc sarunām sacīja Podoļaks.

Viņš precizēja, ka uguns pārtraukšana būs iespējama ne visur, bet tikai vietās, kur atradīsies humānie koridori, evakuācijas laikā.

Podoļaks pirms sarunām pavēstīja, ka no Ukrainas puses galvenie sarunu jautājumi ir tūlītēja uguns pārtraukšana, pamiers un humāno koridoru izveidošana mierīgo iedzīvotāju izvešanai no sagrautajām vai nemitīgi apšaudītajām pilsētām un ciemiem.

Krievijas Ārlietu ministrija iepriekš paziņoja, ka Krievijas prasības Ukrainai ir minimālas, taču konkrētākas detaļas neatklāja.

Pirmās Ukrainas un Krievijas sarunas kopš kara sākuma notika pirmdienas vakarā uz Ukrainas un Baltkrievijas robežas, bet tām nebija taustāmu rezultātu.

15:38 Antonijas ielas posmu, uz kura atrodas Krievijas Federācijas vēstniecība Latvijā, Rīgas dome pārdēvēs par Ukrainas neatkarības ielu, aģentūrai LETA apstiprināja Rīgas domē.

Par šo vienojušās Rīgas domes koalīciju veidojošie politiskie spēki – “Par/Progesīvie”, “Jaunā vienotība”, Nacionālā apvienība, Latvijas Reģionu apvienība, “Konservatīvie” un “Latvijas Attīstībai”.

Šāds lēmums pieņemts, lai paustu atbalstu Ukrainas suverenitātei, teritorijas nedalāmībai un virzībai uz Eiropas integrāciju, kā arī izteiktu visstingrāko atbalstu Ukrainas tautas varonīgajai cīņai, pretojoties Krievijas Federācijas īstenotajam iebrukumam.

Šīs nedēļas vidū līdzīgu lēmumu pieņēma Viļņa, kur Krievijas vēstniecības adrese būs Ukrainas varoņu iela.

15:27 NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs piektdien paziņoja, ka alianse nenoteiks lidojumiem slēgtu zonu virs Ukrainas, kā to aicinājusi darīt Kijeva, lai apturētu Krievijas uzlidojumus.

“Sabiedrotie ir vienisprātis, ka mums nevajadzētu NATO lidmašīnas Ukrainas gaisa telpā vai NATO karavīrus Ukrainas teritorijā,” pēc alianses ārlietu ministru ārkārtas sanāksmes paziņoja Stoltenbergs.

Pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā 24.februārī Ukrainas gaisa telpa tika slēgta civilajai aviācijai, tomēr Krievijas militārās lidmašīnas turpina gaisa triecienus Ukrainas pilsētām un bombardē pilsētu dzīvojamos kvartālus.

Gaisa telpas slēgšana nozīmētu, ka tajā patrulē militārā aviācija un to aizsargā ar pretgaisa aizsardzības sistēmām. Militārās lidmašīnas, kas šķērso slēgto gaisa telpu, tiek notriekta.

Līdz šim NATO ir noraidījusi iespēju sākt militāru intervenci, bažījoties par tiešu konfrontāciju ar Krieviju, kas var novest arī pie kodolkara. Alianse noraidījusi iespēju slēgt Ukrainas gaisa telpu, lai apturētu Kremļa spēku īstenotos gaisa triecienus civiliem mērķiem Ukrainā, jo tas nozīmētu, ka NATO lidmašīnām jāstājas pretī Krievijas aviācijai.

Situācijas apkopojums:
Krievijas karaspēks Ukrainā šobrīd lielākos pūliņus velta Kijevas ielenkšanai un centieniem mazināt bloķēto apdzīvoto vietu pretestību, saskaņā ar stāvokli uz piektdienu plkst.6:00 ziņo Ukrainas armijas ģenerālštābs.

Pretinieks ir izsmēlis lielāko daļu operatīvo rezervju un sācis gatavoties papildspēku pārsviešanai no Krievijas Dienvidu un Austrumu kara apgabaliem.

Volīnijas apgabalā krievi pārgājuši aizsardzībā Poliskes un Kuharu rajonā.

Poļesjē iebrucēji veic uzbrukuma operācijas līnijā Kazaroviči-Višhoroda-Fastiva-Obuhiva. Galvenie pretinieka spēki ir apturēti pie Makarivas.

Vienlaikus krievi atkāpušies no Bučas un Hostomeļas lidlauka.

Pie Severinivkas piektdien kļūdas rezultātā notikusi kauja starp divām krievu vienībām, kurā iebrucēji zaudējuši deviņus tankus un četrus bruņutransportierus.

Ziemeļos krievi veic uzbrukuma operāciju līnijā Ostera-Zazimja-Brezaņa-Višeņki, savus pūliņus koncentrējot Kijevas virzienā. Vienlaikus iebrucēji veic pārgrupēšanos, lai varētu turpināt uzbrukumu Brovaru virzienā.

Harkivas apgabalā krievi sagrābuši Balakļiju.

Iebrucēji nav guvuši panākumus pie Ohtirkas un galvenos spēkus sakoncentrējuši Gadjačas un Ziņkivas rajonā.

Austrumos Krievijas karaspēks turpina uzbrukumus, cenšoties attīstīt taktiskos panākumus Novoajdaras, Volnovahas un Mariupoles virzienos. Izmantojot savu tehnisko pārsvaru, krieviem izdevies ielenkt Mariupoli.

Luhanskas apgabalā turpinās kaujas Starobiļskas virzienā.

Dienvidos Krievijas karaspēks turpina mēģinājumus uzbrukt Mikolajivas-Voznesenskas virzienā. Turpinās krievu uzbrukums Zaporižjei un Mariupolei.

Mikolajivas virzienā pretinieks apturēts, taču guvis daļējus panākumus Voznesenskas virzienā.

Vērojama aktīva autotransporta kustība no okupētās Krimas pussalas, no kurienes krievi ved ieslodzītos noziedzniekus uz Mikolajivas apgabalu nekārtību izraisīšanai.

Iebrucēji turpina gatavot jūras desanta izsēdināšanu Zatokas un Černomorskas rajonos.

Krievijas karaspēka dzīvā spēka zaudējumi sasnieguši 9166 karavīrus.

Kopš iebrukuma sākuma līdz piektdienas rītam krievi zaudējuši 33 lidmašīnas, 37 helikopteri, 251 tanku, 939 bruņutransportierus, 105 lielgabalus, vienu zenītraķešu iekārtu BUK, 50 daudzstobru reaktīvo mīnmetēju “Grad”, 18 zenītartilērijas iekārtas, 404 automobiļus, 60 autocisternas, trīs bezpilota lidaparātus un divas ātrlaivas.

Vēlāk piektdien saņemtas ziņas, ka vēl viena krievu lidmašīna notriekta virs Zatokas. Arī virs Volnovahas piektdien notriekts krievu iznīcinātājs SU-25.

Jaunākā informācija:

14:39 Baltkrievijas autoritārais līderis Aleksandrs Lukašenko piektdien kategoriski noliedzis, ka viņa valsts būtu iesaistīta karā pret Ukrainu.

“Baltkrievijas armija nepiedalās īpašajā operācijā un negrasās to darīt,” valsts medijiem sacījis Lukašenko, Krievijas iebrukumu dēvējot Kremļa iecienītajos vārdos. “Nav tādas nepieciešamības.”

Nav bijis lūguma, lai Baltkrievija piedalītos, apgalvojis diktators.

“Jums nav pamata bažām,” vēršoties pie Baltkrievijas tautas, uzstājis Lukašenko.

Vienlaikus viņš uzsvēris, ka robeža ar Ukrainu tiks nostiprināta.

Lukašenko ļāvis izmantot Maskavai Baltkrievijas teritoriju kā placdarmu, no kura Krievijas karaspēks var izvērst uzbrukumu Ukrainai.

Triecieniem Ukrainai tiek izmantoti Baltkrievijā izvietotie Krievijas helikopteri, lidmašīnas un raķetes.

Paralēli tam Baltkrievijā notiek Krievijas un Ukrainas delegāciju sarunas.

Izskanējušas arī pagaidām neapstiprinātas ziņas, ka Baltkrievijas armija tieši iesaistījusies kārā pret Ukrainu.

13:06 Ukrainā astoņās kara dienās Krievijas karaspēka uzbrukumos gājuši bojā 28 bērni, bet vēl 64 ievainoti, paziņojusi Ukrainas prezidenta padomniece bērnu tiesību jautājumos Darija Herasimčuka.

Viņa piebildusi, ka iebrucēji iznīcinājuši dzemdību namus, bērnudārzus un skolas.

“Apmēram pusotrs miljons bērnu atrodas teritorijās, kuras tiek apšaudītas vai ielenktas, viņu vidū ir bāreņi un bērni ar īpašām vajadzībām, kuriem nepieciešama tūlītēja palīdzība,” uzsvērusi Ukrainas prezidenta padomniece.

12:34 Krievijas delegācija sarunās ar Ukrainu nepārtraukti pazemina savas prasības, piektdien paziņojis Ukrainas prezidenta kancelejas vadītāja padomnieks Oleksijs Arestovičs.

“Viņi pārtraukuši runāt par denacifikāciju un tā tālāk,” stāsta Arestovičs.

Ukrainas prezidenta kancelejas pārstāvis norāda, ka Krievijas delegācija ne pārāk uzsvērusi prasību Ukrainai atteikties no iesaistīšanās militārās aliansēs.

“Runa bija par to, ka nav pieļaujama noteikta veida uzbrukuma ieroču izvietošana Ukrainā,” paskaidrojis Arestovičs.

Kā uzsvērusi ukraiņu amatpersona, prasību mīkstināšana liecina, ka Krievijas puse sapratusi – politiskos mērķus kara ceļā viņiem neizdosies panākt.

Vienlaikus Arestovičs atzinis, ka ceturtdien notikušajās sarunās pusēm izdevies “teorētiski vienoties” par humāno palīdzību, un humāno koridoru izveidošanu krievu ielenktajās pilsētās.

Arestovičs piebildis, ka šādu vienošanos atbalstīs starptautiskā sabiedrība.

11:29 Pēdējās nedēļas laikā bijuši vismaz trīs atentāta mēģinājumi pret Ukrainas prezidentu Volodimiru Zelenski, vēsta britu laikraksts “The Times”.

Žurnālistu rīcībā esošā informācija liecina, ka Ukrainas līdera nogalināšanai tika nosūtīti divi dažādi grupējumi: Krievijas algotņu grupa “Vagner” un čečenu specvienība.

Visi atentāta mēģinājumi tika novērsti, pateicoties Krievijas Federālā drošības dienesta darbiniekiem, kuri neatbalsta karu pret Ukrainu, ziņo “The Times”.

10:58 Krievijas gaisa uzlidojumā Čerņihivai gājuši bojā 47 cilvēki, ziņo Čerņihivas apgabala administrācija.

“Saskaņā ar medicīnas iestādēs precizēto informāciju vakar, 3.martā, krievu aviācijas bombardēšanas rezultātā Čerņihivas teritorijā gāja bojā 47 cilvēki – 38 vīrieši un deviņas sievietes,” teikts administrācijas paziņojumā.

Attīrot gruvešus, izglābti 18 cilvēki.

10:28 Zaporižjas atomelektrostacijas (AES) teritoriju sagrābuši Krievijas karaspēks, tomēr energobloki nav bojāti un radiācijas izmaiņas pagaidām nav konstatētas, piektdien paziņojusi Ukrainas Valsts kodolenerģijas regulēšanas inspekcija.

Inspekcija norāda, ka Zaporižjas AES energobloki nav bojāti, tomēr ir “sabojāta pirmā energobloka reaktora nodalījuma ēka, kas neietekmē energobloka drošību. AES drošībai nozīmīgas sistēmas un elementi ir darbspējīgā stāvoklī”.

Paziņojumā piebilsts, ka “radiācijas līmeņa izmaiņas pašlaik nav konstatētas”.

Inspekcijas un Ukrainas Valsts zinātniski tehniskā kodoldrošības un radiācijas drošības centra speciālisti sazinās ar Zaporižjas AES vadību.

“Operatīvie darbinieki kontrolē energobloku stāvokli un nodrošina to darbību atbilstoši drošas ekspluatācijas tehnoloģisko noteikumu prasībām,” pauda regulators.

9:48 Krievijas karaspēka dzīvā spēka zaudējumi Ukrainā sasnieguši 9166 karavīrus, piektdien paziņojis Ukrainas armijas ģenerālštābs.

Kopš iebrukuma sākuma līdz ceturtdienas rītam krievi zaudējuši 33 lidmašīnas, 37 helikopteri, 251 tanku, 939 bruņutransportierus, 105 lielgabalus, vienu zenītraķešu iekārtu BUK, 50 daudzstobru reaktīvo mīnmetēju “Grad”, 18 zenītartilērijas iekārtas, 404 automobiļus, 60 autocisternas, trīs bezpilota lidaparātus un divas ātrlaivas.

Krievu zaudējumu apmērs tiek precizēts, jo informācijas ieguvi traucē intensīvā karadarbība.

Situācijas apkopojums:
Krievijas karaspēks Ukrainā šobrīd lielākos pūliņus velta Kijevas ielenkšanai un centieniem mazināt bloķēto apdzīvoto vietu pretestību, saskaņā ar stāvokli uz piektdienu plkst.6:00 ziņo Ukrainas armijas ģenerālštābs.

Pretinieks ir izsmēlis lielāko daļu operatīvo rezervju un sācis gatavoties papildspēku pārsviešanai no Krievijas Dienvidu un Austrumu kara apgabaliem.

Volīnijas apgabalā krievi pārgājuši aizsardzībā Poliskes un Kuharu rajonā.

Poļesjē iebrucēji veic uzbrukuma operācijas līnijā Kazaroviči-Višhoroda-Fastiva-Obuhiva. Galvenie pretinieka spēki ir apturēti pie Makarivas.

Vienlaikus krievi atkāpušies no Bučas un Hostomeļas lidlauka.

Ziemeļos krievi veic uzbrukuma operāciju līnijā Ostera-Zazimja-Brezaņa-Višeņki, savus pūliņus koncentrējot Kijevas virzienā. Vienlaikus iebrucēji veic pārgrupēšanos, lai varētu turpināt uzbrukumu Brovaru virzienā.

Harkivas apgabalā krievi sagrābuši Balakļiju.

Iebrucēji nav guvuši panākumus pie Ohtirkas un galvenos spēkus sakoncentrējuši Gadjačas un Ziņkivas rajonā.

Austrumos Krievijas karaspēks turpina uzbrukumus, cenšoties attīstīt taktiskos panākumus Novoajdaras, Volnovahas un Mariupoles virzienos. Izmantojot savu tehnisko pārsvaru, krieviem izdevies ielenkt Mariupoli.

Luhanskas apgabalā turpinās kaujas Starobiļskas virzienā.

Dienvidos Krievijas karaspēks turpina mēģinājumus uzbrukt Mikolajivas-Voznesenskas virzienā. Turpinās krievu uzbrukums Zaporižjei un Mariupolei.

Mikolajivas virzienā pretinieks apturēts, taču guvis daļējus panākumus Voznesenskas virzienā.

Vērojama aktīva autotransporta kustība no okupētās Krimas pussalas, no kurienes krievi ved ieslodzītos noziedzniekus uz Mikolajivas apgabalu nekārtību izraisīšanai.

Iebrucēji turpina gatavot jūras desanta izsēdināšanu Zatokas un Černomorskas rajonos.

8:03 Ukrainas Valsts ārkārtējo situāciju dienesta apakšvienības likvidējušas ugunsgrēku Zaporižjas atomelektrostacijas (AES) teritorijā, kas izcēlās pēc Krievijas armijas uzbrukuma, un ugunsgrēkā bojāgājušo un cietušo nav, dienests paziņoja vietnē “Telegram”. 

Dienests informēja, ka plkst.6.20 ugunsgrēks ir likvidēts. 

Plkst.5.20 ugunsdzēsēji devās uz Enerhodarā esošo Zaporižjas AES, kur dega mācību un treniņu korpusa trešais, ceturtais un piektais stāvs.

Sākotnējā informācija liecina, ka upuru un cietušo nav. Glābšanas darbos piedalījās 44 cilvēki un 11 tehnikas vienības.

Plkst.5.55 ugunsgrēks mācību un treniņu korpusā, kur ēka degusi 2000 kvadrātmetru platībā ticis lokalizēts, norādīja Ukrainas Valsts ārkārtējo situāciju dienestā, pēc tam paziņojot par tā nodzēšanu.

6:10 Zaporižjas AES, kur piektdienas rītā izcēlās ugunsgrēks Krievijas armijas sarīkotas apšaudes dēļ, kodoldrošība tagad ir nodrošināta, paziņoja Zaporižjas apgabala administrācijas vadītājs Oleksandrs Staruhs, atsaucoties uz AES direktora teikto.

Staruhs citā paziņojumā pavēstīja, ka ir aizdegušās mācību korpusa un laboratoriju – sadzīves korpusa telpas.

“Stacijas vadība pieņēmusi lēmumu ieslēgt aizsardzību. Par laimi, administrācijas korpuss ir bojāts, bet nav aizdedzies. Stacijas kolektīvs veic visus pasākumus problēmas lokalizācijai,” atzīmēja Staruhs.

Ukraina ir paziņojusi, ka radiācijas līmenis Zaporižjas AES nav mainījies, informēja Starptautiskā atomenerģijas aģentūra (IAEA). 

6:00 Zaporižjas AES, kur Krievijas armijas sarīkota apšaude ir izraisījusi ugunsgrēku, piektdienas rītā iebruka Krievijas karaspēka kadiroviešu elites kaujinieki, paziņoja AES darbinieki.

AES notiek kauja starp kadiroviešiem un Ukrainas nacionālo gvardi.

“Tiešām kadirovieši. Viņi tagad mēģinās mīnēt [AES] un šantažēt visu Eiropu,” stāstīja AES darbinieki.

Ukrainā iebrukušie Krievijas spēki piektdienas rītā trāpīja Zaporižjas AES pirmajam energoblokam un izcēlās ugunsgrēks.

Krievijas karaspēks, kas nav guvis panākumus gandrīz nevienā no uzbrukuma virzieniem, naktī uz ceturtdienu atkal bombardējis lielo pilsētu dzīvojamos kvartālus.

Pārkāpjot starptautiskās tiesības, krievi izmanto kasešu bumbas un lielkalibra šrapneļu munīciju. Apdzīvotās vietas tiek apšaudītas ar reaktīvajiem daudzstobru mīnmetējiem ”Grad”, ”Smerč” un ”Uragan”.

Ukrainas armija turpina aizstāvēšanās kaujas, bloķējot pretinieka spēkus dažādos virzienos.

Saskaņā ar stāvokli uz ceturtdienu pkst.12 Ienaidnieks atsevišķos uzbrukuma virzienos pārgājis uz aizsardzību un zaudējumu dēļ spiests piesaistīt rezerves.

Volīnijas virzienā Krievijas karaspēks turpina demonstratīvas darbības gar Ukrainas robežu.

Poļesjē krievi mēģina turpināt uzbrukumus līnijā Kozaroviči-Višhoroda-Fastiva-Obuhiva.

Vēlāk ceturtdien saņemtas ziņas, ka krievi izsisti no Bučas un virs pilsētas pacelts Ukrainas karogs.

Ziemeļu virzienā, pretinieks, nespējot ieņemt Čerņihivu, Ņižinu, Sumus, Lebedinu un Ohtirku, izvairoties no sadursmēm ar Ukrainas armiju, mēģina sasniegt Kijevas ziemeļu pievārti.

Vēlāk ceturtdien saņemtas ziņas, ka ukraiņu robežsargi kopā ar armijas vienībām Sumu apgabalā izgājuši līdz valsts robežas līnijas, bet Moskovskijbobrikas ciemā iznīcināta krievu bruņutehnikas vienība.

Arī no Čerņihivas apgabala saņemtas ziņas, ka tur sadedzināta vesela Krievijas armijas tehnikas kolonna.

Harkivas apgabalā krievi naktī uz ceturtdienu veica uzbrukuma operācijas Zoličivas, Harkivas un Baļaklijas rajonos. Šobrīd pretinieks bijis spiests pāriet uz aizsardzību.

Žitomiras apgabalā Korosteņas virzienā pretinieks cietis ievērojamus zaudējumus un uzbrukumu apturējis.

Austrumos pretinieks ar artilērijas atbalstu turpina uzbrukumus Novoajdaras, Volnovahas un Mariupoles rajonos, tomēr sasniegt Luhanskas un Doneckas apgabalu administratīvās robežas krievi nav spējuši.

Dienvidos Krievijas karaspēks turpina mēģinājumus uzbrukt Mikolajivas-Voznesenskas virzienā.

Turpinās krievu uzbrukums, kura mērķis ir sasniegt Zaporižjes un Mariupoles pievārti.

Iebrucēji izsēdinājuši nelielu gaisa desantu Balovnes rajonā Mikolajivas apgabalā. Desants ir iznīcināts.

Ceturtdienas rītā vietējās amatpersonas apstiprināja, ka kritusi Hersona, bet vēlāk tika saņemta informācija, ka pilnībā ieņemta apgabala administrācijas ēka.

Tajā pašā laikā Mikolajivas apgabala administrācijas vadītājs Vitālijs Kims ziņo, ka Hersonas lidostā Ukrainas armija iznīcinājusi visu tur esošo pretinieka tehniku – helikopterus, bruņutehniku un zenītartilērijas iekārtas.

Melnajā jūrā Odesas virzienā dodas četri Krievijas desantkuģi, kurus pavada trīs raķešu kuteri.

Krievijas karaspēka dzīvā spēka zaudējumi līdz ceturtdienai sasnieguši apmēram 9000 karavīru, ziņo Ukrainas armijas ģenerālštābs.

Kopš iebrukuma sākuma līdz ceturtdienas rītam krievi zaudējuši 30 lidmašīnas, 31 helikopteri, 217 tanku, 900 bruņutransportierus, 90 lielgabalus, vienu zenītraķešu iekārtu BUK, 42 daudzstobru reaktīvo mīnmetēju ”Grad”, 11 zenītartilērijas iekārtas, 374 automobiļus, 60 autocisternas, trīs bezpilota lidaparātus un divas ātrlaivas.

Saskaņā ar stāvokli uz ceturtdienas rītu Ukrainas zenītraķešu vienības diennakts laikā iznīcinājušas trīs krievu lidmašīnas un divus helikopterus, kas, šķiet, kopējā statistikā vēl nav atspoguļots.

Vēlāk ceturtdien virs Irpiņas ukraiņu zenītartilērija notrieca vēl vienu krievu lidmašīnu SU-30. Savukārt virs Volnovahas notriekts iznīcinātājs bumbvedējs SU-34, kas bombardējis pilsētas civili infrastruktūru.