Karstums moka arī pārtiku
Karstajā laikā tā vien prasās visas pārtikas preces salikt ledusskapī, lai nekas nebojājas, taču ar lielākajām problēmām saskaras tirgotāji, kuriem arī tveices laikā ir jāpārdod sava produkcija atbilstoši nepieciešamajiem uzglabāšanas noteikumiem.
To īstenot vislielākais pārbaudījums ir ātro uzkodu tirdzniecības vietām, vasaras kafejnīcām, tirgus stendiem, kioskiem, un citām pārtikas preču tirdzniecības vietām, kur saules stari kausē ne tikai pārtiku, bet arī pārdevējus un klientus.
Piecas reizes lielāki zaudējumi
”Šokolādes izkūst, sulas sarūgst, trīsstūra maizītes uzpūšas, to visu mēs norakstām zaudējumos,” uzskaita ātro uzkodu tirdzniecības vietas īpašniece Baiba, ”ja vēsā laikā norakstās aptuveni 10 lati, tad šajā tveicē – 50 latu. Tāpat regulāri uzkaras aukstuma vitrīnas un meistari tās labot brauc ik pēc pāris dienām. Mums veikalam logi ir saules pusē un kondicionieris īpaši nepalīdz.” Tirgotāja novērojusi, ka cilvēki dienas laikā izķer atdzesētās pārtikas preces un vakarā, kad paliek vēsāks, sāk pirkt arī hotdogus, ”Mums ir speciālās desas, kuras, izņemot no saldētavas, uzreiz grillējam, tā kā tās nesabojājas un problēmas nesagādā. Cilvēki karstā laikā pārtiku īpaši negrib pirkt, šokolādes vispār nepērk, bet dod priekšroku saldējumam, aukstam ūdenim un citiem dzērieniem. Tos izpērk pavisam ātri un jauni vietā nespēj pietiekami atdzesēties.” Arī karstos dzērienus tveices laikā cilvēki neizvēloties, ”ja vēsā laikā tiek izdzertas 120 kafijas, tad tagad karstumā nopērk līdz 20 kafijām dienā.”
Karstums beidzē arī pārdevējus
Liepājas Pētertirgus laukumā viens pie otra cieši klāt savietoti saules sargi, zem kuriem slēpjas gan pārdevēji, gan viņu tirgotā produkcija. Tirgus sievas, stāsta, ka dienas laikā lielākoties visu izpērkot un saules svelmē ātri bojājas vien jāņogas, zemenes un tomāti. Savukārt tirgū esošajā gaļas un konditorejas izstrādājumu veikalā/kafejnīcā “Enhars” ventilators griežas bez mitas, taču arī tam neizdodas telpas atvēsināt. Pārdevēja Gunta atzīst, kad veikalā sanāk daudz pircēju un veidojas dzīvā rinda, gaisa vairs vispār neesot. Arī cituviet tirgotāji atklāj, ka karstumā esot grūti strādāt un uz vakara pusi ģībonis nāk virsū.
Lai gaļas izstrādājumi nesabojātos aukstuma vitrīnās, kuras savu funkciju šajā laikā pietiekami labi neveic, pārdevējas gaļu divreiz dienā cilā un maina no aukstuma vitrīnām uz ledusskapjiem. “Visu laiku notiek pārcenošana, nocenošana, jāskatās realizācijas laiki, jādod klientiem gaļu pasmaržot un apskatīties,” nianses raksturo Gunta, kura uzsver, ka klientu nedrīkst pievilt, jo citādi viņš vairs veikalā neiegriezīsies, “visvairāk bojājas svaiga gaļa, desas un arī kūkas kūst ārā”. Gunta priecājas, ka piegādātāja firmai var atgriezt atpakaļ arī daļu produkcijas, līdz ar to arī zaudējumi neesot tik lieli.
Arī būdiņā “Kebs” pie tirdzniecības nama “Kurzeme” pārdevēja Aira atklāj, ka produkti šobrīd bojājas krietni ātrāk un visbiežāk likvidēt nākas piena produktus un gaļu. Savukārt, pludmales kafejnīcas “Red Sun buffet” vadītāja Zanda par noietu nesūdzas, “Mums ir tikai fasētā pārtika. No rīta atved bulciņas un picas un līdz vakaram tās jau ir izpirktas. Protams, saldējums mazliet pakūst, jo šādā laikā vitrīnas nevar pietiekami sasaldēt, bet tā viss ir kārtībā”.
Problēmas ar derīguma termiņiem
Mūsu pusē pārtikas drošību un atbilstību tās lietošanas noteikumiem uzrauga 15 Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) inspektori. “Vasaras laikā mēs veicam pastiprinātu uzraudzību,” stāsta PVD pārstāve Iveta Eglija. Visbiežāk grēkojot izbraukumu un svētku tirdzniecības vietās, kur bieži vien aukstuma vitrīnās nav vajadzīgās temperatūras. “Ja temperatūra neatbilst par pāris grādiem, tad uzņēmums to vēl var labot, bet ja temperatūra pārsniedz 10 grādus, tad gan mēs pieņemam stingrākus mērus”, uzsver PDV pārstāve, “tomēr visbiežāk uzņēmumi tiek sodīti par derīgumu termiņu neievērošanu un higiēnas pārkāpumiem”.
Tomēr, lieku reizi jāatgādina, ka termiņi jāuzrauga arī pašiem iepērkoties un īpaši karstajā laikā jāseko līdzi, kas notiek paša ledusskapī, lai produktos neiedzīvojas tārpi un citi velli.
Laura Škuberte