Portālā vērsās lasītāja, kura pauda izbrīnu par satiksmes organizāciju Pasta ielā. Kopš mēneša sākuma satiksmei ir slēgta Pasta iela posmā no Lielās ielas līdz Radio ielai, bet autovadītāji, braucot pēc pieraduma, joprojām nereti iestūrē šajā ielā, vārda vistiešākajā nozīmē atduroties pret vasaras kafejnīcas galdiņiem.

”Jā, Lielā ielā pirms krustojuma ir uzstādīta ceļa zīme, kas vēsta, ka izdarīt labo pagriezienu, lai iebrauktu Pasta ielā, ir aizliegts. Tāpat Pasta ielas sākumā ir izvietota zīme, kas vēsta, ka Pasta iela posmā no Lielās ielas līdz Radio ielai ir gājēju iela,” tā sieviete.

Un turpina: ”Kāpēc atbildīgie nevarētu palīdzēt autobraucējiem un uzstādīt arī ”ķieģeli”? Tas taču atvieglotu cilvēkiem dzīvi, jo, pieraduši braukt pa Pasta ielu, autovadītāji apmulst. Vēl tikai pietrūka, lai Pasta ielā tiktu sāktu dežūrēt policijas darbinieki, kuri sodītu braucējus!”

Komunālās pārvaldes Ceļu nozares vadītājs Mārtiņš Jākobsons, jautāts kādēļ uzstādītas esošās ceļa zīmes, bet nav zīmes ”Iebraukt aizliegts!” jeb tautā tā sauktais ”ķieģelis”, portālam skaidroja:

” Katra ceļazīme ir ar savu ceļu satiksmes noteikumos un standartos noteikto nozīmi un šobrīd uzstādīto ceļa zīmju sniegtā informācija uzskatāma par pietiekamu, lai norādītu uz jauno satiksmes organizāciju. 301.ceļazīme nav vienīgā ceļa zīme, kas aizliedz transportlīdzekļu kustību kādā virzienā.”

Viņš aicina: ”Tāpēc autobraucējiem noteikti būtu jābūt uzmanīgiem un patstāvīgi jāseko līdzi aktuālajai satiksmes organizācijai, lai nerastos lieki pārpratumi.”

Jāpiebilst, ka ne visi autobraucēji ir sašutušu par jaunajām ceļa zīmēm un jauno satiksmes organizācijas kārtību.

Kā portālam atzina autobraucējs Dans Leščs, viņš novērojis, ka lielākoties autobraucēji jaunās ceļa zīmes pamana, iegriežoties kādā ierastā krustojumā un ”atduroties pret zīmi”: ”Un tad ir izbrīnīti, sāk skatīties. Taču domāju, ka, vienu reizi maršrutu izbraucot, vadītājs nākamajā reizē jau atcerēsies par izmaiņām.”

”Tas, ka kaut kur medijos – radio vai avīzē – izskan informācija, ka tiks izvietotas jaunas zīmes, cilvēkiem parasti ”neaizķeras”. Kā zināms, mēs taču visbiežāk mācāmies no savām kļūdām, nevis no svešām,” viņš turpina.

Un atzīst, ka arī pašam labāk paliek atmiņā nevis dzirdētais, bet paša redzētais: ”Vismaz man tā ir. Kad kaut kur iebraucu un pamanu jaunu zīmi, kas vēsta: te nedrīkst braukt, nākamajā reizē jau es to ņemšu vērā. Tādas situācijas, kaut ne bieži, arī man ir gadījušās. Viena no šādām situācijām bija, kad Ganību iela tikko bija pārvērsta par vienvirziena ielu. Krustojumos, ko izmantojam bieži, jau šādas situācijas negadās, bet, ja nākas izbraukt no kādas mazāk lietotas šķērsielas, pa kuru iznāk braukt reizi mēnesī vai vēl retāk, tad gan tā var gadīties. Reiz inerces dēļ gribējās nogriezties pret plūsmu. Taču laikus apķēros.”

Runājot konkrēti par Pasta ielu, viņš lēš: ”Tiem vadītājiem, kuriem šī iela bijusi iekļauta ikdienas maršrutā, domāju, vajadzēs kādu brīdi, kamēr piedarīs, ka šī iela vairs nav paredzēta satiksmei.”

Tādas situācijas, kad vadītāji tīšām pārkāpj noteikumus, brauc zem aizlieguma zīmēm, gan pēc D.Lešča domām ir retas: ”Ja ir, tad gadījumos, kad kāds ”grib zīmēties”, sevi nez kā apliecināt. Lielākoties kādu zīmi garām palaiž iebraucēji, kas nepārzina mūsu pilsētu. Piemēram, ”pret spalvu” iebrauc vienvirziena ielās. Ir gadījies pretimbraucošu auto ar ārzemju numuru sastapt Ezera ielā, kas ir vienvirziena iela. Tāpat ir gadījies redzēt, ka Klaipēdas ielas vienvirziena posmā pie Līvas kapiem kāds iebrauc pretējā virzienā. Taču parasti iebraucēji ātri, pamanījuši pretim braucošos, savas kļūdas izlabo – jau nākamajā krustojumā kļūmi novērš.”

_____________________ 

Iesaki tēmu vai ziņo par notiekošo arī Tu! To var izdarīt ikviens portāla lasītājs, izmantojot sākumlapā esošo formu “Piedalies satura veidošanā!”. Turpat iespējams iesūtīt arī dažādus fotostāstus, piemēram, no kāda pilsētā notikuša pasākuma.