Linda Kilevica
"Kurzemes Vārds"
Rīcība klimata jomā iekļauta starp galvenajiem akcentiem Eiropas Savienības (ES) budžetā nākamajam gadam, un Eiropas Parlaments (EP) vēlas palielināt finansējumu attiecīgām programmām.
Taču gan Latvijā, gan citās valstīs redzam, ka klimata pārmaiņas nevis klauvē pie durvīm, bet jau kāpj pār slieksni, tai pašā laikā pāreja uz zaļāku dzīvi tik labi nesokas.
Globālie notikumi rada šaubas
EP deputāte Inese Vaidere (Eiropas Tautas partijas (Kristīgie demokrāti) grupa) uzskata, ka Eiropai jāturpina virzīties uz videi draudzīgu saimniekošanu un kaitīgo emisiju samazinājumu, bet tajā pašā laikā jāņem vērā arī pandēmijas radītā ietekme un tas, ka blakus mūsu robežām norisinās brutāls karš.
“Tādēļ klimata likumā nosprausto mērķu sasniegšana visticamāk būs jāpārskata, iespējams, pat atliekot uz kādu laiku. Ņemot vērā globālos notikumus, māc šaubas, vai ES jau līdz 2030. gadam spēs sasniegt izvirzītos mērķus.
Situācija ir īpaši sarežģīta, runājot par mērķiem, kas saistīti ar ražošanas un patēriņa jomām, piemēram, enerģijas patēriņu, energosistēmu nomaiņu, pāreju uz elektroauto lietošanu,” viņa spriež.
Jau iepriekš deputāts Roberts Zīle (Eiropas Konservatīvo un reformistu grupa) raksturojis ES klimata mērķus kā deklaratīvus.
Zaļā kursa likumdošana šobrīd teorētiski ir pabeigta,
viņš atzīmē.
“Direktīvas un regulas, kas attiecas uz zaļā kursa mērķiem, ir vai nu pieņemtas, bet vēl nav stājušās spēkā, vai arī to ieviešana ir pārcelta. Ļoti ticams, ka daudzas direktīvas un regulas realitātē nemaz nestrādās, jo noteiktie mērķi un termiņi gluži vienkārši nebūs izpildāmi,” viņš norāda.
Jaunais EP sastāvs esot mazāk zaļi un kreisi orientēts, nekā iepriekšējais, kā arī sagaidāms, ka jaunais Eiropas Komisijas sastāvs būs ar mazāku entuziasmu zaļā kursa virzienā, stāsta R. Zīle.
“Šogad abi Eiropas Komisijas pasūtītie lielie ziņojumi par ES konkurētspēju parādīja, ka Eiropas konkurētspēja samazinās un cieš arī dēļ nepārdomātajiem zaļināšanas pasākumiem,” viņš saka.
Jāsalāgo ar cilvēku iespējām
I. Vaidere pauž, ka tomēr esot vērojamas arī pozitīvas tendences, piemēram, videi draudzīgas ekonomikas tempi pieaug, iedzīvotājiem samazinās veselības problēmas, kas saistītas ar vides un gaisa kvalitāti, jo saimniekojam tīrāk.
Viņa uzsver, ka blakus drošībai, ārējo robežu aizsardzībai, atbalstam Ukrainai un militārās rūpniecības veicināšanai prioritāra paliek arī ekonomikas attīstība videi draudzīgākā veidā.
“Tai jākļūst balstītai nevis uz jaunu un milzīgu resursu iesaisti, bet uz esošo resursu atkārtotu izmantošanu. Ir izdevies panākt izmaiņas likumos, kuru mērķis ir pārtikas, tekstila un iepakojumu atkritumu samazināšana, kā arī sadzīves iekārtu remontēšana.
Šie ir zaļā kursa mērķi, kas iet roku rokā ar ekonomikas attīstību,”
stāsta deputāte.
“Jau EP vēlēšanu laikā dzirdējām par to, ka varētu tikt rosināts pārskatīt jaunu automašīnas ar iekšdedzes dzinēju ražošanas aizliegumu, kas šobrīd paredzēts no 2035. gada.
Tāpat arī Eiropas Komisija tikko ierosināja uz gadu atlikt tā dēvētās Atmežošanas regulas ieviešanu.
Šie ir piemēri, kas ļauj domāt, ka varētu izveidoties ievērojams politiskais pieprasījums, lai arī kādas citas jau pieņemtas zaļās iniciatīvas un termiņi tiktu pārskatīti,” atzīst R. Zīle.
Lai videi draudzīgāka saimniekošana palīdzētu saprātīgi tuvoties ES klimata mērķiem, virzība jāsalāgo ar cilvēku un uzņēmumu finansiālajām iespējām, kam noteikti palīdzēs Sociālais klimata fonds, pie kura izveides strādājusi I. Vaidere.
Turpināsies darbs pie atbalsta atjaunīgajiem energoresursiem, viņa kā Eiropas Renovāciju vēstniece Latvijā popularizē renovācijas un ES līdzekļu piesaistes uz izdevīgiem noteikumiem.
“Vēlētos, lai Latvijā ēku renovācija noris straujāk, un tādējādi arī cilvēkiem samazinās apkures rēķini,” norāda deputāte.
Trakā Lapsa jau šķiro
Klimata vēstnešu kustībai Eiropā jau pievienojušies ap 800 cilvēku. Viena no viņiem ir liepājniece Ieva Kolosova – galda spēles “Trakā Lapsa šķiro atkritumus” radītāja.
Grāmatas “Trakā Lapsa” autore ir māksliniece Agnese Aizpuriete, kura piekrita aizdot lapsu spēlei, kura veidota pēc populārās spēles “UNO” principiem.
Uzdevums ir uz kārtīm attēlotos piecu gružu veidus novirzīt uz pareizo konteineru.
“Pirms diviem gadiem man bija izvēle – mācīties scenogrāfos vai vides inženieros. Abas man vienādas kaislības – gan kultūra, gan vide,” stāsta Ieva.
Izvēlējusies studēt Liepājā ekotehnoloģiju programmā un secinājusi, ka “gudru lietu” vides jomā ir pārpārēm, taču trūkst ābeces.
“Nolēmu, ka tā būs atkritumu šķirošanas ābece. It kā bērniem, bet patiesībā mums, pieaugušajiem. Izvēlējos maģistra darba tēmu “Spēļu teorijas sociālo problēmu risināšanā”. Nevis smago ceļu, no kura visi sagurstam, bet kaut ko vienkāršu ar spēlēšanās elementiem,” viņa atklāj.
I. Kolosova vēlējusies, lai spēle būtu pieejama visās skolās, bibliotēkās. Tā ir nopērkama grāmatnīcās.
“Es būtu gribējusi, lai spēlei labāk veicas skolās. Interesanti, ka lielās pilsētās spēli nepērk, to iegādājas mazās skoliņas, mazo pilsētu bibliotēkas. Tas silda sirdi, bet žēl, ka lielajās pilsētās izpratne nav augusi tik tālu,” pauž spēles autore.
Viņas virsmērķis esot tāds, ka jau bērnudārzā, skolā atkritumu šķirošana kļūst pašsaprotama un bērni var to pamācīt pieaugušajiem.
Pašas divgadniece mājās zinot, kur ko izmest, bet diemžēl bērnudārzā nav iespēju šķirot.
Ar misijas apziņu aktīvi darboties savas zemes un bērnu nākotnes labā viņa kļuvusi par klimata vēstnesi.
Tikko kļuvusi par dvīnīšu mammu, Ieva atzīst, ka ar trim mazajiem pašlaik esot “aktīvi pasīva” vēstniece: “Tā ir iespēja runāt, bet būsim reāli – darbi notiek ministrijās, kabinetos un normatīvos.
Bioloģisko atkritumu šķirošana no šā gada ir obligāta, bet Liepājā ir tā, ka noteikti jānodrošina, bet nav obligāti jāpiedalās. Cik tad ir mājas ar bioloģiskajiem konteineriem…
Arī klimata vēstnieki sagurst, par to runājot.”
Elementāras vides apziņa veidošana prasot laiku, jo pārsvarā šie jautājumi cilvēkiem nav prioritāte. “Nav neviens jāvaino. Mums kopā kā sabiedrībai ir jāaug,” viņa uzsver.
Publiskajām iestādēm būtu jāsāk ar sevi, jo Liepāja ir apņēmusies būt klimatneitrāla pilsēta.
Cilvēkiem, kas jautā, kāpēc jāšķiro, jāpiedomā ne tikai par ekoloģisko, bet arī ekonomisko aspektu, lai maciņā paliktu vairāk naudas.
“Ikviens no mums varam ikdienā veikt pārdomātākas un videi draudzīgākas izvēles. Tāds pozitīvs vēstījums ir arī Klimata pakta vēstnešiem – uzņemties iniciatīvu, rādīt piemēru, kā aicināt pārējos uz zaļāku dzīvesveidu un pārmaiņām ikdienas paradumos,” kustību vērtē I. Vaidere.
Citās domās ir R. Zīle: “Ja cilvēks ir gatavs nekritiski aizstāvēt Zaļā kursa idejas, neapšaubīt tā plānus un termiņus, tad šajā programmā var piedalīties.
Taču savā ziņā tā ir sabiedrības maldināšana, ja netiek izskaidrotas visas sociālās un ekonomiskās sekas. Piemēram, pārskatāmā nākotnē transports un mājokļi krietni sadārdzināsies saistībā ar vides prasībām.
Es ieteiktu sekot Dekarta filosofiskajai domai – es nešaubos, ka es šaubos – un paskatīties uz Zaļo kursu kritiski, izprast visas sociālās un ekonomiskās sekas, kādas tas radīs Latvijas sabiedrībai.”
Uzziņai
Zaļā kursa svarīgākie skaitļi
- Līdz 2050. gadam Eiropa kļūs par pirmo klimatneitrālo pasaules daļu.
- Vismaz par 55 % mazāk siltumnīcefekta gāzu neto emisiju 2030. gadā salīdzinājumā ar 1990. gada līmeni.
- 3 miljardi papildu koku ES līdz 2030. gadam.
Avots: Eiropas Komisija
Publikācija sagatavota sadarbībā ar Eiropas Parlamenta biroju Latvijā.
