Tā nav ikdienas ginekoloģiska pārbaude, bet specifiska diagnostikas metode, kuru Latvijā veic salīdzinoši neliels skaits speciālistu, uzsver Liepājas Reģionālās slimnīcas sabiedrisko attiecību un mārketinga speciāliste Indra Grase.

“Latvijā ārstu, kuri ir sertificēti kolposkopijas metodē, ir ļoti maz,”

norāda Liepājas Reģionālās slimnīcas ginekoloģe Evita Lapšāne, viena no šīs metodes speciālistēm.

Kurzemē kolposkopijas sertifikāts ir vēl tikai Liepājas slimnīcas ginekoloģei Margaritai Vasjutenko.

Savukārt dzemdes kakla operācijas Liepājas Reģionālajā slimnīcā tiek veiktas gan vispārējā, gan lokālā anestēzijā.

Uz kolposkopijas izmeklējumu sieviete pati pieteikties nevar – tam nepieciešams ārsta nosūtījums.

“Vienmēr ir konkrēts iemesls – izmaiņas analīzēs, aizdomas par dzemdes kakla bojājumiem vai citi signāli, kas liecina par iespējamu paaugstinātu risku saslimt ar dzemdes kakla vēzi,”

skaidro E. Lapšāne.

Ja saņemti aizdomīgi dzemdes kakla vēža skrīninga rezultāti, nosūtījumu uz valsts apmaksātu kolposkopijas izmeklējumu var izrakstīt ginekologs vai ģimenes ārsts, kuriem ir līgums ar Nacionālo veselības dienestu.

Ja citoloģiskajās analīzēs konstatētas izmaiņas, kolposkopija netiek veikta steidzami.

“Kolposkopija nav Zaļā koridora izmeklējums un netiek veikta neatliekamā kārtā,”

uzsver ārste.

“Parasti izmeklējumu nodrošinām divu līdz trīs mēnešu laikā, un tas ir pilnīgi drošs, medicīniski pamatots gaidīšanas periods.”

Ārste skaidro, ka izmaiņas dzemdes kakla šūnās neveidojas strauji.

“Sievietes nereti satraucas, saņemot analīžu atbildes, taču lielākajā daļā gadījumu situācija nav akūta. Var mierīgi sagaidīt pierakstu, jo pāris mēnešu laikā izmaiņas būtiski neprogresē.

Svarīgākais ir izmeklējumu veikt,”

uzsver E. Lapšāne.

Vienlaikus gadījumos, kad ginekologs jau ambulatorās apskates laikā konstatē vizuāli aizdomīgas izmaiņas, rīcība ir tūlītēja.

“Ja apskates laikā redzam aizdomīgas zonas, audu paraugi – biopsija – tiek paņemti jau uzreiz,” skaidro ārste.

Šāda pieeja ļauj ātrāk iegūt histoloģisko atbildi un pieņemt lēmumus par turpmāko ārstēšanu, negaidot kolposkopiju, kas šajos gadījumos kalpo kā papildu, padziļināts izmeklējums.

Liepājas Reģionālajā slimnīcā kolposkopija ir pieejama gan kā valsts apmaksāts izmeklējums, sievietei sedzot tikai pacienta līdzmaksājumu, gan kā maksas pakalpojums.

Procedūras laikā ar speciālu optisko iekārtu – kolposkopu – dzemdes kakls tiek apskatīts lielā palielinājumā.

“Dzemdes kaklu apstrādā ar īpašiem šķīdumiem, kas iekrāso bojātās vietas un ļauj precīzi saskatīt pat ļoti nelielas izmaiņas,”

stāsta E. Lapšāne, uzsverot, ka slimnīcā pieejama augstas kvalitātes aparatūra, kas nodrošina ļoti precīzu diagnostiku.

Ja izmeklējuma laikā tiek konstatētas patoloģiskas izmaiņas, kolposkopija ļauj precīzi noteikt bojājuma lokalizāciju un nepieciešamības gadījumā paņemt audu paraugus histoloģiskai izmeklēšanai.

“Mēs varam pamanīt izmaiņas, kuras parastas ginekoloģiskās apskates laikā nav redzamas.

Tieši tāpēc kolposkopija ir būtisks izmeklējums priekšvēža stāvokļu savlaicīgā diagnostikā un ārstēšanā,” uzsver ārste.

Ārste norāda, ka, lai gan situācija ar katru gadu uzlabojas, valsts apmaksātais dzemdes kakla vēža skrīnings Latvijā joprojām netiek izmantots pietiekami aktīvi.

Sieviešu atsaucību veicina ģimenes ārsti, vecmātes un ginekologi, kuri mudina pacientes izmantot skrīninga iespējas.

“Mēs cenšamies sievietes motivēt, tomēr apmeklējums joprojām varētu būt lielāks,”

atzīst E. Lapšāne.

Jo vairāk sieviešu veic skrīningu, jo lielāka iespēja savlaicīgi atklāt izmaiņas un nonākt pie precīziem papildu izmeklējumiem, tostarp kolposkopijas.

Tas ļauj novērst onkoloģiskas saslimšanas, piemēram, laikus konstatējot priekšvēža izmaiņas – dzemdes kakla displāziju.

Kolposkopiju iespējams veikt arī grūtniecības laikā – tā ir droša gan mātei, gan auglim.