Rīt paredzētais koncerts ”Vivaldi Gadalaiki Liepājā” Liepājas Simfoniskajam orķestrim šogad ir vienīgais ierastajā festivālā ”Liepājas vasara”. ”Bija vesela virkne pārdomātu pasākumu, kuru dēļ es nevaru teikt, ka mums klājas galīgi slikti. Skatāmies cerīgi uz nākotni,” Kultūras ministrijas un valdības politiku pandēmijas laikā vērtē orķestra vadītājs Uldis Lipskis.

Uzņēmumu stabilizējis lēmums, ka koncertus drīkstēja pārcelt, nebija uzreiz jānorēķinās ar biļešu pircējiem. Bez sezonas atklāšanas 19. septembrī LSO grafikā vēl redzami tikai daži koncerti. ”Atturamies publiskot tālus plānus tieši aiz visiem saprotamās neskaidrības. Domājam ar līdz galam neaizpildītu zāli strādāt līdz jaungadam.

Būtu muļķīgi plānot vairāk vietu, nekā beigās zālē drīkstēs ielaist cilvēkus. Arī uz sestdienas koncertu – tiklīdz valdība nolēma, ka distance ir metrs, tā zāli burtiski skriešus devās mērīt, kādas ir iespējas ielaist vēl cilvēkus, un pārdošanā tika laistas papildu biļetes,” stāsta U. Lipskis.

Noslēdzot pirmo pusgadu, LSO esot finansiālā līdzsvarā. Zaudējumi ir, taču Covid-19 nesis arī lielu ekonomiju dažās pozīcijās, piemēram, koncerttelpu nomā. ”Milzīgs paldies Timuram Tomsonam, kurš džentlmeniski un augstsirdīgi reaģēja uz to, ka mēs nevaram lietot zāli koncertiem, un netiek pieprasīts pa tukšo maksāt par iepriekš rezervētiem īres laikiem. Tas mūs arī izvelk. Šis laiks ļoti stiprinājis pleca sajūtu un koleģialitāti ar ”Lielo dzintaru”,” atzīst LSO vadītājs.

Orķestra mākslinieciskais vadītājs un galvenais diriģents Gintars Rinkevičs stāsta, ka darbu ar orķestriem neesot tikko sācis. Pirmais mēģinājums Lietuvā ar valsts simfonisko orķestri bijis 15. maijā. Latvijā koncertdzīve tikai atsākas, bet Lietuvā tie notikuši jau agrāk, pirmkārt, izmantotas iespējas uzstāties brīvā dabā. Pa šo laiku notikuši ieraksti ar Liepājas simfoniķu stīgu grupu, Lietuvā atskaņota Baha mesa, trīs koncerti ar Šostakoviča mūziku, diriģējis operu ”Fausts”.

”Esmu iegrimis darbā, vasaras atpūtas man nav nemaz. Pašlaik jau jūtos mazliet noguris, taču apzinos, ka tas ir ļoti labi,” saka diriģents. ”Gan Lietuvā, gan Latvijā situācija pagaidām ir daudz labāka nekā citās valstīs. Mēs dzīvojam kā pasakā un varam darīt savu iemīļoto darbu.”

Par valsts atbalstu kultūrai G. Rinkevičs stāsta – Lietuvā runājot, ka Latvijā ir labāk, bet šeit sakot, ka labāk ir Lietuvā: ”Orķestru mūziķi algu saņem. Ja kāds saka, ka tas nav atbalsts, viņam nav taisnība. Protams, cilvēkiem, kuri iztiek no atsevišķiem honorāriem, būtu vajadzīga lielāka palīdzība. Domāju, ka abu valstu politika šajā jautājumā ir ļoti līdzīga.”

LSO pirmo vijoļu grupas koncertmeistare Līga Baltābola būs soliste sestdienas koncertā. ”Esmu ļoti laimīga, ka maestro mani uzrunāja un piedāvāja iespēju spēlēt tik brīnišķīgu skaņdarbu. Vijole man ir tas pats, kas gaiss, bez tās nevarētu,” atzīst vijolniece.

L. Baltābola uzskata, ka valsts atbalsta ziņā orķestra mūziķi, salīdzinot ar Liepājas teātra māksliniekiem esot priviliģētā stāvoklī: ”Mums apstākļu sakritības dēļ ir palaimējies, tā teikt, būt citā kulītē. Domāju, mūziķi ikdienā neizjūt nekādu diskomfortu no finansiālā nodrošinājuma puses.

Tajā pašā laikā es nevaru nepieminēt, ka tā ir briesmīga netaisnība teātra cilvēkiem. Ar ko viņi ir citādi nekā mēs? Domāju, ka valstij ir jāsaņem visi savi prāti kopā. Lai arī Liepājas teātris skaitās pašvaldības, ir pilnīgi skaidrs, ka tas ir nozīmīgs visas valsts mērogā.”