“Šogad jebkuram objektam bija liela nozīme. Nākamgad tikpat ceram uz pašvaldības un Eiropas projektiem, jo cita finansējuma būs ļoti maz,” saka SIA “A-Land” valdes priekšsēdētājs Andris Šervinskis.

Viņš uzsver viedokli, ka Eiropas projektu politika, kādu piekopusi Liepājas pašvaldība, ir “ļoti pareiza. Ja nebūs Eiropas naudas, cilvēki būs bezdarbnieki”.

Pirms gada droši vien nevienam pat sapņos nerādījās, ka Eiropas nauda šogad, tāpat kā droši vien tas būs nākamos divus gadus, faktiski kļūs par vēl vienu – ārkārtīgi svarīgu – sociālo budžetu. Liepājas dome nākamgad gatavojas turpināt prioritāti ierādīt Eiropas Savienības fondu balstītajiem projektiem, lai arī tiem līdzi jāuzņemas papildu smaga kredītu nasta.

Cerēja balstīt ekonomiku

Vēlēšanu solījumos Liepājas domes priekšsēdētājs Uldis Sesks prognozēja, ka pilsētas piesaistītā Eiropas nauda dažādiem infrastruktūras projektiem būs ievērojams ekonomikas balsts un sildīšanas līdzeklis. Dažus mēnešus vēlāk viņš izteica vilšanos, ka no Eiropas projektiem pilsētas budžets nav saņēmis gaidīto atdevi nodokļu veidā, jo konkurences cīņās gan projektēšanas, gan būvniecības izmaksas sarukušas faktiski uz pusi, lielākoties ietaupot uz algu rēķina.

Tomēr šogad pašvaldības 13 projektos ES nauda bija un ir līdzeklis, kā noturēties uz ūdens virknei būvniecības uzņēmumu un apmēram 300 strādājošo, sarēķinājuši domes Attīstības pārvaldes speciālisti. Ticiet vai ne, bet solījumi piesaistīt miljoniem ES naudas ir piepildījušies. Šogad pašvaldībā un Liepājas speciālajā zonā tika īstenoti, pabeigti vai sākti projekti, kuru kopējais akceptētais finansējums sasniedza 60 miljonus latu. Lielākā daļa no šīs naudas tiek ieguldīta pilsētas un ostas infrastruktūrā, taču tas nenozīmē, ka tāda summa ieripo pilsētnieku kabatās.

Labi, ka vispār bija

Uzņēmējs Andris Šervinskis, tāpat kā būvnieks, firmas “UPTK” vadītājs Zigurds Kirhners, atzīst, ka Eiropas nauda ir palīdzējusi uzņēmumiem izdzīvot. “Šogad vēl diezgan veiksmīgi esam izdzīvojuši. Esam saglabājuši uzņēmuma pamatkodolu, bet cik ilgi vēl?” “UPTK” nozīmīgs objekts bija arī Liepājas Universitātē jauno mediju mākslas telpu projekts, kuram finansējums piešķirts no Norvēģijas finanšu instrumenta. 

“A-Land” šogad bija divi Liepājas domes pasūtījumi – Gulbju dīķa rekonstrukcija un veloceliņa būve cauri Liepājai. “UPTK” četrās Liepājas skolās pārbūvēja un labiekārtoja dabaszinību kabinetus un siltināja 10. vidusskolu – šis objekts ceturtdien tika pabeigts, pirmais no 17 Liepājas izglītības iestāžu siltināšanas projektiem par ES naudu. Objekti ir nelieli, tajos nebija daudz strādājošo, turklāt algas bija ļoti zemas.    Z. Kirhners: “Brīžiem ir neērti strādniekiem maksāt algu, jo tā vairs nav tāda, lai nodrošinātu pilnvērtīgu dzīvi. Bet konkurence ir tāda, ka jādomā, vai vispār ar kaut ko nodarboties un konkursos piedalīties.” Piemēram, darbs 10. vidusskolā. “Es tur nenopelnīju neko. Projektā bija izsludināti mazāki apjomi, nekā faktiski bija jādara. Tos mēs skolai uzsaucām. Vienojāmies, ka pa nullēm es to izdarīšu. Zaudējumi arī nav – labi, ka tur vispār kaut kas notika,” atklāj uzņēmējs. 

Kad gribu jautāt 10. vidusskolas darbiniekiem, kā viņi vērtē skolā paveikto, atbildes nav tik viegli gūt. Skolas saimnieks slims, direktore slima, un mācību pārzine Ilona Leitāne, ar kuru runāju, darbā ieradusies nevesela.

“Skolas logi bija nezin cik gadus veci. Viena puse skolas mums bija silta, otrā pusē salām un pūta vēji. Tagad logi un durvis ir nomainītas, skolā būs patīkamāk uzturēties un arī slimību vairs tik daudz nebūs,” cer I. Leitāne. Viņa uzsver, ka šis ir ne vien energotaupības projekts, bet darīts arī skolēnu un skolotāju drošības labad.”

Nora Driķe,
“Kurzemes Vārds”

No varenvarošās vārnas pieminekļa līdz atjaunotam Karostas tiltam – tik dažādi izmanto Eiropas naudu. Bet anketa viesiem domes priekšsēdētāja Ziemassvētku pieņemšanā ar jautājumu “Kuri iecerētie projekti uz laiku jāatliek?” liecina, ka domes vadītāji šaubās par iespējām visu iecerēto veikt.