Ziemassvētku tuvošanās Liepājā kļūst aizvien jūtamāka – pilsētas centrs jau kādu laiciņu ietērpts krāšņos rotājumos, veikalos skan svētku dziesmas un plaukti gluži vai lūst no sakrauto piparkūku kaudzēm. Tāpat ne tikai lielveikalos, bet arī citu uzņēmumu skatlogos redzamas pirmās šā gada Ziemassvētku eglītes, kas cita par citu skaistākas.

Liepājas Pētertirgū eglīšu tirgotāju vismaz pagaidām vēl ir maz, lai neteiktu vairāk – nemaz. Vienu gan sastapām. Maritas piedāvātās eglītes gan stipri atšķiras no mums pierastajām zaļsvārcēm, tās ir maziņas, podiņā ieģipsētas un viņas pašas uzmeistarotas.

“Pamatā ir viens egles zars, ap kuru apviju citus. Tā rodas mazs, bet kupls kociņš, ko krāšņi izrotāju gan ar dabīgiem čiekuriem, gan mantiņām. Šobrīd vēl eglīšu pirkšanas bums nav sācies. Tirgū pirmās eglītes droši vien parādīsies tikai pēc kādas nedēļas, kā tas bija pērn. Pie atsevišķiem lielveikaliem jau tagad var nopirkt lielas un mazas dabīgās egles.”

Marita pērn esot pārdevusi vismaz 50 pašas darinātas eglītes, kuru cena ir ap septiņiem eiro.

Liepājas Leļļu teātrī zaļsvārce ienākusi jau 28.novembrī, un, kā stāsta mākslinieciskā vadītāja Lelde Kaupuža, kolektīvs to tūliņ arī izrotājis.

“Mūsu eglīte nāk no Grobiņas kokaudzētavas “Īve”. Konkrēti nevaru pateikt, kādas šķirnes egle tā ir, zinu vien to, ka tā ir viena no daudzajām Kanādas zaļsvārcēm. Kāpēc nav mūsu pašu Latvijas egle? Mums ir svarīgi, lai kociņam nenobirtu skujas vismaz līdz janvāra pirmajai nedēļai, jo arī tad mūsu teātra repertuārā būs izrādes par Ziemassvētkiem.”

Kanādas šķirņu egles esot izturīgākas, arī pagājušajā gadā teātrī bijusi līdzīga, tā kalpojusi labi. “Bērni pie eglītes spēlējas, fotografējas, tādēļ cenšamies to dekorēt maksimāli krāšņi. Viņiem tas ir svarīgi,” bilst L. Kaupuža.

Viņa turpina: “Ja jūs jautātu manu personīgo viedokli, tad man nav nekādu iebildumu arī pret mākslīgām eglēm. Kociņš tomēr tiek nocirsts. Taču dabīgā ir skaistāka un nekas nevar aizstāt skuju smaržu. Iepriekšējos gados esam pirkuši eglītes podiņos, un tās pēc svētkiem ir iestādītas atpakaļ zemē.”

Teātra saimniecības daļas vadītājs Māris Ķipsts, kurš eglītes Grobiņas kokaudzētavā noskata, laikrakstam pastāsta, ka Ziemassvētku kociņu cena katru gadu tomēr pieaugot, proti, pērn līdzīga trīs metrus gara egle nopirkta par desmit eiro lētāk, šogad kociņš maksājis 48 eiro.

Vakar Ziemassvētki līdz ar četrus metrus garās egles atvešanu ienāca arī koncertzālē “Lielais dzintars”. Tās valdes loceklis Aldis Kaupa “Kurzemes Vārdam” sacīja, ka zaļsvārces izmērs esot tik liels, cik to atļauj telpas un vietas, pa kuru svētku koku dabūt iekšā.

“Mums ir Latvijas egle, kuru kopā izrotāsim, lai, nākot pie mums, cilvēki zina, ka tuvojas Ziemassvētki, īpaši bērni, kuru šajā laikā ir daudz vairāk.” Arī koncertzālē egle būšot līdz pat janvāra pirmās nedēļas beigām. Pēc tam to nodos utilizēšanai uzņēmumam “Eko Kurzeme”.

Uzziņai

– “Latvijas Valsts mežu” īpašumā katram iedzīvotājam ir atļauts nocirst vienu eglīti.
– Pirms doties uz mežu, jāpārliecinās, ka tas ir valsts īpašums.
– Ja egle ielikta istabā, tā kārtīgi jālaista, jo kociņš daudz dzer.
– Nav vēlama silta telpa. Eglei +24 grādi var būt liels siltuma šoks.
– Podiņā pirktu eglīti pēc svētkiem var izstādīt, ja vien zeme nav sasalusi.

Avots: “Kurzemes Vārds” pielikums “Ligzda”