Visvairāk krājēju vecumā no septiņiem līdz 17 gadiem ir Lietuvā – 88%, bet vismazāk – Igaunijā – 75%, kamēr Latvijā naudu krāj 77% bērnu un pusaudžu.

Aptaujas dati parāda, ka bērnu finanšu paradumi mainās līdz ar vecumu.

Jaunākajā grupā no septiņiem līdz desmit gadiem dominē vienkāršākās uzkrāšanas formas – skaidras naudas uzkrāšana krājkasītē.

Šajā posmā bērni vēl tikai apgūst naudas vērtību un pamata paradumus.

Savukārt vecumā no 11 līdz 14 gadiem biežāk parādās kombinēta pieeja – bērni daļu naudas uzkrāj skaidrā naudā, bet daļu jau tur bankas kontā vai krājkontā.

Visizteiktākā pārmaiņa notiek 15-17 gadu vecumā, kad pieaug bankas risinājumu izmantošana – pusaudži biežāk uzkrāj naudu kontā, izmanto maksājumu kartes un patstāvīgāk plāno savus tēriņus.

“SEB bankas” finanšu pratības mentore Linda Šablinska, atsaucoties uz aptaujas datiem, norāda, ka pieaugušo vidū krājēju patlaban ir mazāk nekā bērnu un pusaudžu vidū.

Šablinska atzīmē, ka Latvijā vairāk nekā puse bērnu ir vairāk tērētāji, jo lielāko daļu no savas kabatas naudas iztērē, savukārt aptuveni katrs trešais ir vairāk krājējs un cenšas lielāku daļu no kabatas naudas atlikt lielākiem mērķiem.

Aptauju pēc “SEB bankas” pasūtījuma trīs Baltijas valstīs šī gada maijā veica uzņēmums “Norstat”.

Tajā piedalījās 3300 respondentu, kuriem ir bērni vecumā no septiņiem līdz 17 gadiem.