Vienlaikus 28% no aptaujātiem paši nav kļuvuši par krāpnieku upuriem, tomēr viņu ģimenes vai draugu lokā ir vismaz viens cilvēks, kurš ir cietis no finanšu krāpnieku aktivitātēm un ir pazaudējis naudu.

Pēc aptaujas datiem, 30% no apkrāptajiem ir zaudējuši līdz 50 eiro, savukārt 22% no aptaujātiem kiberkrāpnieku viltību dēļ ir zaudējuši vairāk nekā 500 eiro. Tajā pašā laikā 18% upuru ir izkrāpti no 51 eiro līdz 100 eiro, bet katra desmitā krāpnieku upura zaudējums mērāms no 101 eiro līdz 200 eiro.

Par to, ka krāpnieku dēļ zaudēta summa virs 500 eiro, biežāk norādījuši respondenti vecumā no 40 līdz 49 gadiem, kā arī iedzīvotāji, kuri ir vecāki par 60 gadiem.

“SEB bankas” Drošības pārvaldes vadītājs Mārcis Pelcis norāda, ka 58% Latvijas iedzīvotāju nekad nav iekrituši krāpnieku lamatās, kā arī personīgi nepazīst nevienu, kurš būtu kļuvis par krāpnieku upuri.

Tomēr Pelcis atzīst, ka krāpnieku aktivitāte nemazinās un katru mēnesi iedzīvotājiem tiek izkrāpta būtiska naudas summa. Bankas aptauja arī parāda, ka tikai puse respondentu noteikti spētu atpazīt, ka ar viņiem ir sazinājies krāpnieks, savukārt otra puse varētu iekrist krāpnieku slazdos un zaudēt naudu.

Pēc Finanšu nozares asociācijas datiem, 2023.gada pirmajos trijos mēnešos Latvijas četru lielāko banku klientiem ir izkrāpti kopumā 2,8 miljoni eiro, klientiem pašiem apstiprinot bankas maksājumus, savukārt novērsto krāpšanas gadījumu apmērs sasniedz 2,1 miljonu eiro.

Visbiežāk jeb 47% gadījumu iedzīvotāji uzķērušies uz investīciju krāpnieku viltībām, 36% gadījumu saistīti ar telefonkrāpniecību, tostarp viltotiem kredītiem, komisiju maksājumiem, savukārt 17% bijuši cita veida krāpšanas gadījumi.

Iedzīvotāju aptauju Latvijā, pēc “SEB bankas” pasūtījuma, 2023.gada martā veica uzņēmums “Norstat Latvija”. Tajā piedalījās 1004 respondenti vecumā no 18 līdz 74 gadiem.