Salīdzinoši Igaunijā nekādus uzkrājumus vecumdienām neveido 22% iedzīvotāju, bet Lietuvā – 16% iedzīvotāju.

Aptaujas dati rāda, ka šogad situācija nedaudz uzlabojas, jo pērn 12% Latvijas iedzīvotāju norādīja, ka vispār nekrāj vecumdienām.

Balstoties uz šā gada aptaujas datiem, 33% no tiem iedzīvotājiem, kuri nekrāj pensijai, norāda, ka iemesls uzkrājumu neveidošanai ir neaizdomāšanās par pensiju.

Īpaši izteikti tas ir vecuma grupā no 18 līdz 29 gadiem – tajā vairāk nekā puse aptaujāto, kuri nekrāj pensijai, atzīst, ka vienkārši vēl nav sākuši par to domāt.

Savukārt 20% no tiem, kuri neveido uzkrājumus, to pamato ar neuzticēšanos pensiju sistēmai – šo iemeslu Latvijā norādījis katrs piektais, un tas ir tikai nedaudz zemāks rādītājs nekā Lietuvā (21%) un Igaunijā (24%). Latvijā šī skepse visbiežāk izskan no iedzīvotājiem vecumā no 30 līdz 39 gadiem.

Tāpat 19% aptaujāto pauduši pārliecību, ka uzkrāt nav jēgas, jo uzskata, ka nauda zaudēs vērtību līdz brīdim, kad iestāsies pensijas vecums. Šo pieņēmumu visbiežāk pauž cilvēki vecumā no 40 līdz 49 gadiem (35%).

Aptaujas rezultāti parāda, ka 8% aptaujāto vispār neplāno doties pensijā. Tā norādījuši 15% vīriešu un 2% sieviešu. Reģionālās atšķirības arī ir manāmas, piemēram, visbiežākā neuzticība pensiju sistēmai ir Zemgalē (36%), bet Vidzemē lielākā daļa nav par to domājuši (41%).

Lielākā daļa Latvijas iedzīvotāju nākotnei krāj, galvenokārt ar pensiju otrā un trešā līmeņa palīdzību.

“Luminor Bank” aptauja Baltijas valstīs veikta 2025.gada jūnijā sadarbībā ar pētījumu aģentūru “Norstat”, kopumā aptaujājot 3001 respondentu vecumā no 18 līdz 65 gadiem.