Igaunijā 61% bērnu pirmo maksājumu karti saņem septiņu līdz desmit gadu vecumā, bet Lietuvā – 41%.

Līdz 17 gadu vecumam gan bankas konts, gan maksājumu karte ir 78% bērnu Igaunijā, 73% Latvijā un 51% Lietuvā.

Aptaujas dati liecina, ka finanšu pakalpojumi bērniem Baltijā kļūst pieejami arvien agrāk.

Vienlaikus daļa vecāku joprojām nogaida ar maksājumu kartes noformēšanu, jo uzskata, ka bērni vēl nav pietiekami gatavi patstāvīgi rīkoties ar naudu, vai ir pārliecināti, ka skaidra nauda labāk palīdz apgūt naudas vērtību un tēriņu plānošanu.

Lai gan bērniem arvien agrāk tiek nodrošināta pieeja finanšu pakalpojumiem, daļai vecāku joprojām trūkst pārliecības par bērnu spēju plānot savu budžetu.

Latvijā aptuveni puse vecāku ir pārliecināti, ka viņu atvases spēj saplānot tēriņus līdz nākamajai kabatas naudas saņemšanas reizei, savukārt 42% bērnu finanšu zināšanas vērtē kā vājas.

Vienlaikus daļa vecāku Baltijā vispār neseko līdzi bērnu finanšu aktivitātēm.

Latvijā to atzīst gandrīz ceturtā daļa vecāku, Igaunijā – 27%, bet Lietuvā – 37%, kas ir augstākais rādītājs Baltijā.

“SEB bankas” finanšu pratības mentore Linda Šablinska norāda, ka tikai daļa vecāku ir pārliecināti par bērnu spēju plānot savus tēriņus, tomēr bērniem arvien agrāk tiek dota iespēja pašiem rīkoties ar naudu.

Turklāt būtiska daļa vecāku vispār neseko tam, kā viņu atvases rīkojas ar savu naudu.

Šablinska uzsver, ka ir svarīgi apzināties, ka līdz ar pirmo bankas karti, kabatas naudu vai iespēju pašam pieņemt lēmumus par tēriņiem automātiski neveidojas arī prasme plānot budžetu un pieņemt pārdomātus finanšu lēmumus.

Tāpēc vecāku iesaiste ir īpaši svarīga, nevis lai kontrolētu katru bērna pirkumu, bet lai palīdzētu saprast naudas vērtību, izvēļu sekas un plānošanas nozīmi.

Baltijas iedzīvotāju aptauju pēc “SEB bankas” pasūtījuma šogad maijā veica uzņēmums “Norstat”.

Tajā piedalījās 3020 respondentu, kuriem ir bērni vecumā no septiņiem līdz 17 gadiem.