Gandrīz trešdaļa Latvijas iedzīvotāju norādījuši, ka vasarā viņu izdevumi pieaug, jo viņi vairāk ceļo un atpūšas.

Vēl 17% biežāk apmeklē koncertus, festivālus un citus pasākumus, 16% vairāk ēd ārpus mājām, bet 13% atzinuši, ka vasarā biežāk ļaujas spontāniem pirkumiem.

Tajā pašā laikā gandrīz trešdaļa norādījuši, ka vasaras sezona viņu finanšu paradumus būtiski neietekmē.

Sievietes vasarā biežāk tērē naudu ceļojumiem, pasākumiem un ēšanai ārpus mājām, kā arī biežāk atzinušas, ka ļaujas spontāniem pirkumiem, savukārt vīrieši biežāk norādījuši, ka vasaras sezona viņu finanšu paradumus būtiski nemaina.

Aptaujas dati rāda, ka 10% iedzīvotāju vasarā izmanto uzkrājumus, ko iepriekš mērķtiecīgi veidojuši atvaļinājumiem, ceļojumiem vai citiem vasaras plāniem.

Savukārt 8% atzīst, ka šajā laikā biežāk izmanto uzkrājumus ikdienas izdevumu segšanai.

“SEB bankas” dati apstiprina šo tendenci.

Salīdzinot ar citiem gada mēnešiem, vasaras mēnešos klienti biežāk izņem naudu no krājkontiem, tomēr izņemtās summas parasti ir nelielas.

Vairāk nekā pusē gadījumu no krājkontiem tiek izņemti līdz 50 eiro, vēl aptuveni ceturtajā daļā gadījumu – no 50 līdz 200 eiro.

Tikai aptuveni katrā piektajā reizē izņemtā summa pārsniedz 200 eiro.

Aptauja rāda, ka visizteiktāk vasara ietekmē jaunāko respondentu finanšu paradumus.

Vecuma grupā no 18 līdz 29 gadiem 37% norāda, ka vairāk tērē ceļojumiem un atpūtai, 29% biežāk apmeklē koncertus un festivālus, bet 28% vairāk ēd ārpus mājām.

Tajā pašā laikā 18% jauniešu apgalvo, ka vasara viņu izdevumus būtiski neietekmē.

Savukārt vecuma grupā no 50 līdz 74 gadiem situācija ir pretēja – ap 40% norāda, ka viņu finanšu paradumi vasarā nemainās, un aptuveni ceturtā daļa vairāk tērē ceļojumiem un atpūtai.

Kopumā 17% iedzīvotāju norādījuši, ka vasarā viņiem izdodas vairāk ietaupīt, jo samazinās izdevumi par apkuri un citi ar mājokli saistītie izdevumi.

Tas ļauj daļai mājsaimniecību jau laikus veidot uzkrājumus nākamajai apkures sezonai.

Aptauju pēc “SEB bankas” pasūtījuma 2026. gada jūlijā veica pētījumu kompānija “Norstat Latvija”, aptaujājot 1009 Latvijas iedzīvotājus vecumā no 18 līdz 74 gadiem.