Izskaust bulingu skolās nav izdevies, un eksperti uzskata, ka situācijas uzlabošanā jāsadarbojas gan pedagogiem, gan mentālās veselības speciālistiem, gan vecākiem, aģentūru LETA informēja programmas pārstāve Egle Tamelīte.

Teju katrs desmitais pusaudzis vecumā no 14 līdz 16 gadiem skolā jūtas slikti. Rīgā šis skaitlis ir vēl augstāks – tā norādījuši jau 15% aptaujāto. Līdzīgi rādītāji ir arī citās lielajās pilsētās (vidēji – 12%). Zemāki rādītāji ir lauku skolās, kur vien 4% jauniešu norāda, ka skolā ikdienā jūtas slikti.

Piektā daļa jauniešu skolā nekad nav piedzīvojuši vai novērojuši citu skolēnu apcelšanu. Taču to daļa, kas šādas situācijas ir piedzīvojusi, ir daudz augstāka. Katru mēnesi apcelšanas situācijas ir novērojis katrs desmitais jaunietis, katru nedēļu vai biežāk – teju trešdaļa – 27%. Salīdzinot situāciju reģionos, visbiežāk apcelšanas gadījumus novēro vai piedzīvo Pierīgā un Kurzemē, visretāk – Vidzemē.

“Bulings skolās un jauniešu savstarpējās attiecības ir sarežģīts un ilgstošs problēmjautājums. Pilnībā izskaust bulingu varētu šķist neiespējami, bet daudz kas ir atkarīgs no tā, kā sabiedrība, skolas un vecāki attiecas pret bulingu, kādi pasākumi tiek veikti tā risināšanai un novēršanai. Ar izglītību, izpratni un atbalstu ir iespējams samazināt bulinga izpausmes un palīdzēt jauniešiem attīstīt labas attiecības un konfliktu risināšanas prasmes,” akcentē Bērnu un Pusaudžu resursu centra klīniskā psiholoģe Elīna Bārtule.

Jauniešiem ir būtiska vismaz vienas atbalsta personas klātesamība skolā. 69% skolēnu aptaujā norādījuši, ka viņu pašsajūtu ļoti ietekmē tas, vai viņiem skolā ir iespēja kādam uzticēties un izstāstīt, ja noticis kas slikts vai skolēns jūtas nomākts. Tāpat svarīga ir apziņa, ka jaunietis tiks ne vien uzklausīts, bet problēma tiks risināta. Tomēr tikai 43% jauniešu skolā patiešām ir šāds pieaugušais, kuram viņi uzticas un pie kā vērstos problēmsituācijās.

Bārtule norāda, ka atbalsta personas ir būtiskas jebkuru grūtību risināšanā. Pedagogi skolā var palīdzēt bērnus atbalstīt emocionāli un praktiski, kā arī radīt vidi, kur bērni jūtas droši un pieņemti. Lai to paveiktu efektīvi, ir svarīgi, lai skola un skolas personāls veicinātu labas attiecības un sadarbību. Vecāku iesaiste, sadarbība un atbalsts arī ir ļoti nozīmīgs, lai veiksmīgi risinātu izaicinājumus.

Psiholoģe aicina vecākus, saskaroties ar šādām situācijām, pirmkārt, pievērst savam bērnam pilnu uzmanību un rūpīgi uzklausīt viņu. Bērni jāmudina dalīties ar savām sajūtām un pieredzi, kā arī jāuzklausa, izvairoties uzreiz izteikt savu viedokli. “Dabiski, ka vecākiem var rasties neapmierinātība vai dusmas, dzirdot par sava bērna sāpīgajām pieredzēm, taču jācenšas palikt mierīgiem un uzklausīt bērnu līdz galam,” aicināja Bārtule.

Slikta pašsajūta, pāridarījumi un citi nepatīkami notikumi gan skolā, gan ārpus tās liek skolēniem nevēlēties doties uz skolu. 78% aptaujāto skolēnu norāda, ka vismaz reizi mēnesī un pat biežāk piedzīvo dienas, kad nevēlas doties uz skolu. Visbiežāk šādi jūtas Vidzemes reģionā dzīvojošie.

Konkursu “Solve for Tomorrow” sociālās iniciatīvas ietvaros rīko “Samsung Electronics Baltics”. Samsung “Solve for Tomorrow” ir globāla iniciatīva, kas tiek īstenota vairāk nekā 30 valstīs visā pasaulē un veicina skolēnu pašizglītošanos STEM nozarēs (dabaszinātnes, tehnoloģijas, inženierzinātnes un matemātika), kā arī motivē bērnus un jauniešus risināt sev un apkārtējai sabiedrībai aktuālus jautājumus. Iniciatīvas partneri Latvijā ir LR Izglītības un zinātnes ministrija, Jaunatnes starptautisko programmu aģentūra, Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra un portāls “Labs Of Latvia”, Izglītības kvalitātes valsts dienesta īstenotais ESF projekts “PuMPuRS”, Eiropas Parlamenta birojs Latvijā, Liepājas Zinātnes un izglītības inovāciju centrs ZIIC, Latvijas Drošāka interneta centrs, nodibinājums “Iespējamā misija” un Pusaudžu resursu centrs.