Lielākoties par pārcelšanos domā gados jauni rīdzinieki, noskaidrots aptaujā. Gandrīz katram piektajam nepieciešamību pēc jaunas mājvietas rada ģimenes sastāva izmaiņas, un kopumā cilvēki lūkojas pēc lielākiem un energoefektīvākiem mājokļiem, kas atrodas tuvāk darbam vai skolai.

Vairāk nekā puse jeb 54% to, kuri plāno pārcelšanos, gatavojas kļūt par sava mājokļa īpašniekiem – 30% plāno iegādāties dzīvokli, bet 24% – privātmāju.

Uz īrētu dzīvokli vai privātmāju grasās pārcelties 16% respondentu, galvenokārt jauni cilvēki vecumā līdz 39 gadiem. Savukārt 25% to, kuri plāno pārcelties, vēl nav izlēmuši, kāda veida mājokli izvēlēties.

Aptaujā secināts, ka galvenais kritērijs Latvijas iedzīvotājiem mājokļa izvēlē ir tā izmērs – 39% aptaujas dalībnieku vēlas pārcelties uz lielāku mājokli, 5% – uz mazāku, un kopumā 17% norāda, ka tas saistīts ar ģimenes pieaugumu vai citām pārmaiņām ģimenes sastāvā.

Lielāku mājokli biežāk vēlētos gados jauni cilvēki (apmēram puse visu respondentu līdz 39 gadu vecumam) un rīdzinieki (49%), retāk – citās pilsētās un laukos dzīvojošie, kā arī gados vecāki cilvēki.

Seniori virs 60 gadu vecuma galvenokārt izvēlētos mazāku (28%) vai energoefektīvāku mājokli (28%). Kopumā energoefektivitāte ir svarīgākais mājokļa iegādes kritērijs katram piektajam Latvijas iedzīvotājam, noskaidrots aptaujā. Lielākoties šādu viedokli pauž seniori, rīdzinieki, Zemgales reģiona iedzīvotāji, kā arī laukos dzīvojošie.

Tāpat aptaujā 14% aptaujāto atzīst, ka pašreizējais mājoklis un ar to saistītie izdevumi viņiem ir par dārgu.

Vēl tikpat daudzi vēlētos dzīvot tuvāk darbam vai izglītības iestādei, un izteikti vairāk šādu atbilžu ir vecuma grupās no 18 līdz 29 gadiem un no 50 līdz 59 gadiem.

Galvenokārt tuvums darbam vai skolai ir svarīgs lauku iedzīvotājiem – 27% laukos dzīvojošo gribētu dzīvot tuvāk darba vietai vai skolai, kamēr pilsētās – vidēji tikai 12%.

Aptauju 2026. gada janvārī īstenojusi pētījumu kompānija “Norstat”, aptaujājot 1005 Latvijas iedzīvotājus 18 līdz 74 gadu vecumā.