Aptaujas dati rādi, ka 2024. gadā ir samazinājies uzticības līmenis organizācijām un institūcijām, kuras iepriekšējos gados saņēma visaugstākos vērtējumus jeb vismaz trīs punktus vidēji četru punktu skalā.

Saskaņā ar pētījuma rezultātiem uzticība VUGD šogad novērtēta ar vidēji 3,55 punktiem, turpretī pērn – ar 3,66, Zemessardzei – 3,05 punkti, pagājušajā gadā – 3,20, bet uzticību NBS iedzīvotāji novērtējuši ar 3,04 punktiem, salīdzinot ar 2023. gadu, kad vērtējums bija 3,19 punkti.

Tomēr, neskatoties uz uzticības līmeņa kritumu, pētījuma rezultāti apliecina, ka visaugstākā uzticība joprojām ir VUGD – 86% aptaujas dalībnieku atzīst, ka uzticas VUGD, turpretī 2023. gadā uzticību pauda 92% iedzīvotāju.

Šogad paaugstinājies iedzīvotāju skaits, kuri “drīzāk neuzticas” un samazinājies “ļoti uzticos” atbilžu īpatsvars. VUGD mazāk uzticas iedzīvotāji 25-44 gadu vecumā, Latgalē dzīvojošie, bezdarbnieki un krievu valodā runājošie, liecina aptauja.

Noskaidrots, ka Zemessardze arī šogad saņēmusi otro augstāko uzticības novērtējumu – tai kopumā uzticas 67% iedzīvotāju, taču pērn – 73%. 2024. gadā paaugstinājies “drīzāk neuzticos” atbilžu īpatsvars.

Zemessardzei mazāk uzticas iedzīvotāji Rīgā, ar augstiem ienākumiem (1501 eiro un vairāk) uz vienu ģimenes locekli, krievu valodā runājoši un nepilsoņi, noskaidrots aptaujā.

Saskaņā ar pētījuma rezultātiem trešais augstākais uzticības līmenis Latvijas sabiedrībā ir NBS, kam uzticas 66% aptaujāto iedzīvotāju, pērn – 72%. Arī šajā gadījumā ir paaugstinājies “drīzāk neuzticos” atbilžu īpatsvars.

Vismazāk NBS uzticas iedzīvotāji Rīgā un Latgalē, nestrādājošie darbspējas vecuma iedzīvotāji, bezdarbnieki, strādnieki un krievu valodā runājošie, liecina aptauja.

Tāpat aptaujā noskaidrots, ka šogad paaugstinājusies uzticība Latvijas Bankai, iegūstot vidēji 2,79 punktus, salīdzinot ar 2023. gadu, kad uzticība novērtēta ar 2,69 punktiem.

Tāpat uzticība pieaugusi arī ANO – vidēji 2,61 punkts, pērn – 2,47 un Valsts pārvaldei – šogad vidēji 2,45 punkti, bet 2023.gadā – 2,35.

Vienlaikus aptaujā secināts, ka paaugstinājies “nemaz neuzticos” atbilžu īpatsvars Valsts prezidentam, pazeminot kopējo uzticības līmeni no 69% pērn līdz 59% šogad.

Aptauja veikta šī gada jūnijā, aptverot 1005 respondentus – Latvijas pastāvīgos iedzīvotājus vecumā no 18 līdz 75 gadiem.

Pētījuma izmaksas bija 3956 eiro bez pievienotās vērtības nodokļa, un tas tika finansēts no valsts budžeta līdzekļiem.