Aptaujā secināts, ka pēdējo piecu gadu periodā 34% cilvēku visbiežāk guvuši traumas mājās, darbā un nodarbojoties ar aktīvo atpūtu brīvā dabā.

Šobrīd 36% Latvijas iedzīvotāju traumu ārstēšanai būtu gatavi atvēlēt līdz 200 eiro, savukārt 14% aptaujāto šādiem izdevumiem varētu novirzīt no 201 līdz 500 eiro.

Tajā pašā laikā neliela respondentu daļa būtu gatava segt būtiski lielākas izmaksas – 6% norādījuši summu no 501 līdz 1000 eiro, 2% – no 1001 līdz 2000 eiro, bet 3% – vairāk nekā 2000 eiro.

Aptaujas dati liecina, ka 41% respondentu nezina vai nav domājuši, cik traumas gadījumā varētu atvēlēt ārstēšanai bez gaidīšanas rindā pie ārsta.

Tas nozīmē, ka, saskaroties ar negaidītām veselības problēmām, liela daļa iedzīvotāju var nonākt situācijā, kad ātra ārstēšanās vai rehabilitācija rada būtisku finansiālu slogu, īpaši gadījumos, kad nepieciešami tūlītēji izmeklējumi, speciālistu konsultācijas vai maksas medicīnas pakalpojumi bez gaidīšanas rindā.

BTA Apdrošināšanas atlīdzību departamenta direktors Ivo Danče norāda, ka traumu gadījumā ārstēšanās izmaksas var būt pat vairāki tūkstoši eiro, ko veido ne vien medicīniskie pakalpojumi, bet arī darbspēju zudums.

Viņš pauž, ka īpaši satraucošs ir rādītājs ģimenēs ar bērniem – 38% respondentu šajā grupā nav domājuši, cik daudz varētu atvēlēt līdzekļus ārstēšanai.

BTA pieredzē ir gadījums, kad pēc kritiena no trepēm, zāģējot koku, cilvēks guva vairākas traumas, tostarp galvas sasitumu un lūzumus, un kopējā atlīdzība pārsniedza 6000 eiro.

Citā gadījumā cilvēkam pēc kritiena ābeļdārzā un potītes lūzuma ar dislokāciju, kam sekoja operācija un ilgāks darbnespējas periods, apdrošināšanas kompensācija pārsniedza 3000 eiro.

Danče norāda, ka trauma nereti nozīmē nevis vienu ārsta apmeklējumu, bet gan secīgu ārstēšanās procesu – speciālistu konsultācijas, diagnostiku, ārstēšanu, iespējamu operāciju vai citas medicīniskas manipulācijas, medikamentus, rehabilitāciju, kā arī periodu, kurā cilvēks traumas dēļ nevar pilnvērtīgi strādāt.

BTA pieredzē ir gadījumi, kuros atlīdzības sasniedz 10 000 un 20 000 eiro.

Vēl lielāks slogs rodas situācijās, kad trauma liedz cilvēkam ilgstoši strādāt.

Tas nozīmē, ka nelaimes gadījuma finansiālā ietekme nav tikai ārstniecības pakalpojumu cena, tā ir cieši saistīta arī ar ģimenes ikdienas budžetu, komunālajiem maksājumiem un citiem regulāriem izdevumiem.

Aptauju 2026. gada maijā veica BTA un “Norstat Latvija”, piedaloties 1001 Latvijas iedzīvotājam vecumā no 18 līdz 74 gadiem.