Asociācijas padomniece Laima Letiņa norāda, ka romantiskās krāpšanas apmērus ir grūti identificēt, jo ne visi upuri ziņo policijai vai bankai.

Taču FNA aplēses rāda, ka šāda veida krāpšana ik gadu pieaug visā pasaulē, un līdz šim augstāko punktu piedzīvoja tieši pandēmijas laikā.

Letiņa informē, ka krāpnieki arvien vairāk sāk fokusēties uz nelieliem, bet regulāriem ienākumiem.

Salīdzinoši mazus naudas pārskaitījumus banku drošības kontrolēm ir daudz grūtāk izsekot, nekā lielus pārskaitījumus, un krāpnieki to izmanto.

Turklāt romantiskās krāpšanas gadījumā, ilgstošā laika posmā, cilvēki labprātīgi šķiras no naudas – dažkārt tie ir mēneši vai pat gadi. Līdz ar to kopumā izkrāptās naudas summas ir nozīmīgas.

FNA min, ka krāpnieki visbiežāk izveido viltus profilus sociālajās platformās “Facebook”, “Instagram”, “Tinder” un citās, un cenšas iegūt cilvēku uzticību ilgākā laika periodā.

Tas sākas ar draudzības uzaicinājumu no svešinieka, visbiežāk ārzemnieka, seko regulāra komunikācija, kas kļūst arvien intensīvāka un attālinātās attiecības tuvākas.

Nereti interesantās sarunas un attālinātā draudzība pāraug romantiskās jūtās, un tas ir brīdis, kad krāpnieki sāk lūgt finansiālu palīdzību.

Nauda tiek lūgta pēkšņiem medicīnas izdevumiem, kā palīdzība tuviniekam vai ceļojuma biļetei, lai it kā satiktos.

Visbiežāk par romantiskās krāpšanas upuriem Latvijā kļūst sievietes vecumā virs 50 gadiem, taču apkrāpto klientu vecuma amplitūda ir plaša, un krāpnieku nagos var iekrist praktiski visu vecumu iedzīvotāji.

Jaunākas sievietes kļūst par upuriem iepazīšanās platformās, piemēram, “Tinder”, “Badoo”, bet vecākas – sociālo tīklu platformās “Facebook”, “Instagram”. 

Turklāt krāpnieku nagos iekrīt gan izglītoti cilvēki ar augstiem ienākumiem, gan iedzīvotāji ar zemākiem ienākumiem.

Galvenokārt par upuriem kļūst iejūtīgi un labsirdīgi cilvēki, kuri savas empātijas dēļ viegli nonāk krāpnieku nagos, atzīmē asociācijā.

FNA pārstāvji informē, ka par romantisko krāpšanu liecina tas, ka nepazīstami cilvēki bez iemesla mēģina sākt saraksti, sūtot šķietami nekaitīgas ziņas, jauniegūtās interneta paziņas izvairās no video zvaniem, pēc neilga pazīšanās laika lūdz pēc finansiālas palīdzības un aicina pārskaitīt naudu dažādām sadzīviskām vajadzībām, kā arī aicina dalīties un sūtīt savas bildes, biežāk kailbildes, ko pēcāk var izmantot šantāžai.

Lai izvairītos no romantiskajiem krāpniekiem, jābūt kritiskam un jāuzdod jautājumi par to, uz kāda pamata izveidojusies draudzība, jāizvērtē konkrētās personas sociālo tīklu saturs, jāpārliecinās par personas identitāti.

FNA atgādina nekad nenodot sensitīvu informāciju (personas dati, bankas karšu dati, internetbankas pieejas) trešajām personām, ar kurām notikusi iepazīšanās internetā, kā arī neļaut pieslēgties savam datoram vai viedierīcei attālināti.

Asociācijas dati liecina, ka pērn četrām Latvijas lielākajām bankām ir izdevies novērst dažādos krāpšanas gadījumus 9,2 miljonu eiro apmērā.