Ministrijā norāda, ka šā gada laikā medijos bieži ziņots, ka reģionālajos maršrutu tīklos tiek atcelti autobusu reisi, tostarp nedēļas nogalē “Liepājas autobusu parks” paziņoja par 17 reisu atcelšanu. Tāpat janvārī parādījās ziņas, ka nozares uzņēmumi izveidojuši karteli un savā starpā sadalījuši tirgu. Konkurences padome trīs uzņēmumiem piemēroja divu miljonu eiro sodu. Maijā viens no līgumiem ar SIA “Nordeka” tika lauzts.

Ņemot vērā minēto, Briškens ir uzdevis ATD nedēļas laikā sniegt pilnu informāciju par aktuālo situāciju.

Briškens norāda, ka “ir jāsaprot, kāda ir bijusi karteļu ietekme uz maršrutiem, kādi līgumsodi ir vai nav piemēroti, kur šobrīd nav noslēgti līgumi, kur autobusu un vilcienu maršruti pārklājas”. Ministrs uzsver, ka “iedzīvotāji nedrīkst palikt bez autobusiem tirgus dalībnieku slēptu vienošanos un nespējas dēļ”.

Tāpat ministrs pieprasījis “Rail Baltica” projekta ieviesējiem ne ilgāk kā divu nedēļu laikā sniegt pilnu informāciju par vēsturisko kapitālieguldījumu attīstību, vienuviet apkopojot visas tāmes un aplēses.

SM norāda, ka sākotnēji tika prognozēts, ka nepieciešamās investīcijas “Rail Baltica” infrastruktūrai Latvijas teritorijā būs aptuveni divi līdz trīs miljardi eiro, taču nesen medijos izskanējis, ka tās varētu sasniegt pat astoņus miljardus eiro.

Briškens pauž, ka ir nepieņemami, ka joprojām nav skaidras kopbildes par visām projekta investīcijām, valsts līdzfinansējuma modeli un rīcības plānu.

Jau vēstīts, ka KP par aizliegtu vienošanos reģionālās nozīmes pasažieru pārvadājumos piemēroja naudas sodu kopumā 1,975 miljonu eiro apmērā trim reģionālajiem pasažieru pārvadātājiem – AS “Liepājas autobusu parks” (LAP), AS “Nordeka” un SIA “Latvijas sabiedriskais autobuss”. Tostarp LAP tika piemērota soda nauda 862 700 eiro apmērā, “Nordeka” – 637 600 eiro apmērā, bet “Latvijas sabiedriskajam autobusam” – 474 600 eiro apmērā.

Jau ziņots, ka “Rail Baltica” projekts paredz izveidot Eiropas standarta sliežu platuma dzelzceļa līniju no Tallinas līdz Lietuvas un Polijas robežai, lai tālāk ar dzelzceļu Baltijas valstis būtu iespējams savienot ar citām Eiropas valstīm. Baltijas valstīs plānots izbūvēt jaunu, 870 kilometru garu Eiropas sliežu platuma (1435 milimetru) dzelzceļa līniju ar vilcienu maksimālo ātrumu 240 kilometri stundā.

Sākotnēji bija paredzēts, ka “Rail Baltica” izmaksas sasniegs 5,8 miljardus eiro, bet iesaistītās puses vairākkārt paudušas, ka tās ir būtiski pieaugušas. Daļa izmaksu tiks segtas no Eiropas Savienības līdzekļiem. Dzelzceļa līniju “Rail Baltica” plānots atklāt secīgi pa posmiem laikā no 2028.gada līdz 2030.gadam.