Viņa min, ka aprīlī cenu svārstības ietekmēja tirgus gaidas par Hormuza šauruma atvēršanu, kas faktiski slēgts jau kopš 28. februāra, kā arī Kataras “Ras Laffan” termināļa darbības apturēšana pēc Irānas dronu trieciena marta sākumā, kas iznīcināja 17% no pasaulē lielākā sašķidrinātās dabasgāzes (LNG) eksporta termināļa jaudas un uz trim līdz pieciem gadiem no globālā LNG piedāvājuma izslēdza 12,8 miljonus tonnu gadā.

Papildu augšupvērstu spiedienu uz cenām radīja ASV un Irānas sarunu stagnācija, pastiprināta konkurence ar Āzijas tirgiem par pieejamajām LNG kravām, kā arī Norvēģijas cauruļvadu plūsmu samazinājums zem sezonāli gaidītā līmeņa.

Vienlaikus cenu kritumu daļēji ierobežoja siltāki laika apstākļi Eiropā un tirgus reakcija uz ziņām par pirmo LNG kuģi, kas šķērsojis Hormuza šaurumu kopš konflikta sākuma, radot īslaicīgas cerības par piegāžu daļēju stabilizāciju.

Eiropas Savienības (ES) dabasgāzes krātuvju aizpildījums aprīļa beigās bija 32,5%, kas ir par četriem procentpunktiem vairāk nekā martā, bet par aptuveni septiņiem procentpunktiem mazāk nekā attiecīgajā periodā pērn, norādot uz lēnāku krājumu atjaunošanās tempu, kas apgrūtina ES 90% aizpildījuma mērķa sasniegšanu pirms nākamās apkures sezonas un vienlaikus uztur augšupvērstu spiedienu uz dabasgāzes cenām, min Čākure.

Aprīlī jēlnaftas nākotnes kontrakta (“Front Month Brent crude oil”) vidējā cena pieauga par 3% salīdzinājumā ar martu, sasniedzot 102,46 ASV dolārus par barelu.

Cenu dinamiku galvenokārt virzīja pastiprināta ģeopolitiskā spriedze starp ASV un Irānu un ar to saistītie traucējumi Hormuza šaurumā, caur kuru tiek transportēta aptuveni piektdaļa pasaules naftas.

Kuģošanas plūsmu būtiska samazināšanās palielināja tūlītējos piegādes riskus un uzturēja augstu riska prēmiju tirgū.

Papildu spiedienu radīja globālā piedāvājuma sarukums un ierobežotā brīvā ieguves jauda, kā arī pieaugošās loģistikas izmaksas un piegāžu ķēžu traucējumi, kas nozīmē, ka pat konflikta deeskalācijas gadījumā sagaidāms, ka cenas saglabās augstu jutību pret piegāžu traucējumiem.

Naftas cenu tālāku eskalāciju ierobežoja ASV sankciju atvieglojumi piegādēm no Krievijas, lai stabilizētu naftas tirgu.

Eiropas emisijas kvotu “Dec.26” kontrakta (“EUA Futures”) cena aprīlī pieauga par 6%, sasniedzot vidēji 74 eiro par tonnu.

Cenu mēneša gaitā galvenokārt ietekmēja regulatīvā nenoteiktība un piesardzīga investoru uzvedība.

Mēneša sākumā Eiropas Komisijas (EK) signāli par iespējamu lēnāku bezmaksas kvotu piešķiršanas samazināšanas tempu ierobežoja prognozētā piedāvājuma deficīta apmēru, tādējādi samazinot tirgus saspringumu un radot lejupvērstu spiedienu uz emisiju kvotu cenām, kamēr mēneša otrajā pusē cenas pakāpeniski stabilizējās, investoriem samazinot pozīcijas, kuras vērstas uz cenu kritumu, attiecīgi vājinot pārdošanas spiedienu.

Savukārt stabils pieprasījums izsolēs palīdzēja saglabāt līdzsvaru tirgū.

Vienlaikus cenu pieaugumu ierobežoja neskaidrība par tirgus stabilitātes rezerves (TSR) nākotni, kuras mērķis ir novērst strukturālu kvotu pārpalikumu ES oglekļa tirgū.

Papildu nenoteiktību radīja emisiju tirdzniecības sistēmas pārskatīšanas virziens, tostarp iespējamā pielāgošana 2040. gada emisiju mērķiem.

Turklāt karadarbība Tuvajos Austrumos pastiprināja tirgus piesardzību un ierobežoja aktivitāti, kavējot straujāku cenu pieaugumu.