Pagājušā gada rudenī Latvijā sākās Eiropas amatierzinātnes kampaņa “Plastmasas pirāti – uz priekšu, Eiropa!”, kurā piedalījās 20 skolas.

Vairāk nekā 300 skolēniem bija iespēja uzzināt par plastmasas piesārņojumu un sniegt atbalstu pētniecībā par Eiropas upju stāvokli.

Kā skaidro Krieviņa-Hammere, skolēniem bija uzdevums izpētīt atkritumu situāciju upē un tās krastos, kā arī reģistrēt šo informāciju, izmantojot dažādas metodes, pētot gan krastā izskalotos, gan cilvēku atstātos atkritumus.

Rudens sezonā tika apsekotas 18 ūdensteces visā Latvijas teritorijā – Daugava, Mārupīte, Abuls, Roja, Vaive, Ranka, Ogre, Salaca, Vējupīte, Maizīte, Svēte, Donaviņa, Slocene, Abava, Daugava, Ciecere, Ķekaviņa un Rātsupīte.

Katra upe tika apsekota, izmantojot metodoloģiju, kas ir standartizēta un tiek pielietota visā Eiropā, kur arī citi skolēni pēta savas vietējās upes.

Šis projekts deva skolēniem iespēju iejusties zinātnieku lomā un tuvāk iepazīties ar zinātniskās pētniecības metodēm, uzlabojot viņu izpratni par pētniecības procesu.

Šī uzdevuma laikā skolēni sadalījās grupās, lai varētu koncentrēties uz konkrētu atkritumu problēmas aspektu. Grupu sadalījums, proti, A – atkritumi upes krastā, B – atkritumu daudzveidība upes krastā, C – peldošie atkritumi.

Apskatot upju un strautu piekrastes, kopumā tika reģistrētas 1675 atkritumu vienības, no kurām 24% veido plastmasa.

No kopējā A grupas atkritumu daudzuma – 986 vienībām – visbiežāk tie bija: stikls, plastmasa, papīrs, metāls un pārtikas atlikumi. Savukārt B grupā reģistrētas 689 vienības.

C grupa reģistrēja kopumā 151 peldošu atkritumu vienību, no kurām lielāko daļu veidoja plēves – 35,1%, tad seko plastmasas fragmenti – 31,8%, šķiedras – 30,5% un plastmasas granulas – 2,6%.

Krieviņa-Hammere norāda, ka šis projekts pievērš uzmanību atkritumu ceļam pasaulē. Pat no mazākajām ūdenstecēm upju piesārņojums ar straumēm nonāk jūrā un beidzot Pasaules okeānā. Lai saprastu un cīnītos ar okeānu piesārņojumu, jāsāk ar upju izpēti.

Lai arī Latvijā upju piesārņojums ir mazāks nekā vidēji Eiropā, apsekošanas rezultāti rāda vidēji 93 atkritumu vienības pie katras no apsekotajām upēm, kas ir ievērojams daudzums. Dokumentētie atkritumu veidi un skolēnu iegūtās atziņas palīdz labāk izprast piesārņojuma avotus.

Iniciatīvas īstenošanu Latvijā nodrošina Latvijas Hidroekoloģijas institūts un nodibinājums Vides izglītības fonds, to finansē Eiropas Savienība.