Trešdiena, 17. aprīlis Rūdolfs, Viviāna, Rūdis
Abonēt

Lasi vairāk ar
liepajniekiem.lv abonementu

Ekonomisti: 2024. gada laikā bezdarbs varētu samazināties

Šā gada laikā bezdarbs varētu samazināties, aģentūrai LETA pavēstīja banku ekonomisti.

Ekonomisti: 2024. gada laikā bezdarbs varētu samazināties
Foto: Zane Bitere/LETA
23.02.2024 17:15

LETA

Atslēgvārdi

“Swedbank” vecākā ekonomiste Agnese Buceniece pauž, ka, spītējot nelielam kritumam ekonomikā, darba tirgus pērn saglabājās diezgan spēcīgs. To raksturo zems bezdarbs un diezgan stabila nodarbinātība.

Centrālās statistikas pārvaldes dati rāda, ka bezdarba līmenis pērn bija 6,5%. Tas ir par 0,4 procentpunktiem mazāk nekā 2022.gadā, un salīdzinājumam – pēdējo desmit gadu laikā bezdarbs Latvijā vidēji ir bijis augstāks nekā pērn, proti, 8,5%, atzīmē “Swedbank” pārstāve.

“Tomēr ekonomikas vārgums gada laikā arvien vairāk atspoguļojās arī darba tirgus statistikā – gan bezdarba kāpumā, gan nodarbināto skaita kritumā,” pauž Buceniece norādot, ka ceturtajā ceturksnī bezdarba līmenis pieauga līdz 6,8%, decembrī sasniedzot 7,1%.

“Swedbank” ekonomiste vērš uzmanību, ka darba tirgus atslābumu var vērot arī aptauju datos. Eiropas Komisijas dati liecina, ka darbaspēka trūkums mazinās.

Ja gada sākumā tas bija aktuāls izaicinājums aptuveni 20% Latvijas uzņēmumu, tad gada beigās tie bija 16%.

Uzņēmumu plāni par strādājošo skaita izmaiņām pērn lielākoties ir bijuši ar pavisam nelielu tendenci par labu darbinieku skaita mazināšanai.

To galvenokārt noteica pesimisms ražojošajās nozarēs, kamēr mazumtirgotāji un citu pakalpojumu sniedzēji bija mazliet optimistiskāki par darba kolektīva paplašināšanu, atzīmē Buceniece, kura arī vērš uzmanību, ka atšķirīgie nozaru noskaņojumi parādās nodarbināto skaita pārmaiņās.

“Swedbank” pārstāve skaidro, ka darba tirgus rādītājus ietekmē ne tikai ekonomiskā aktivitāte, bet arī demogrāfiskās norises. Nelabvēlīgās demogrāfiskās tendences turpina uzturēt zināmu spriedzi darba tirgū un ierobežo bezdarba kāpumu ekonomikai grūtākos laikos.

Buceniece norāda, ka daudzviet Eiropā, zināmā mērā arī pie mums, vērojama kvalificēta darbaspēka pieturēšana, bažījoties, ka vēlāk, kad atjaunosies pieprasījums, darba rokas būs grūti atrast.

Ņemot vērā šos faktorus un prognozes par ekonomikas izaugsmes atgriešanos šogad, sagaidām, ka bezdarba kāpums saglabāsies neliels un drīz apstāsies, pauž bankas pārstāve.

Piesardzīgu optimismu rada arī darba devēju nodarbinātības gaidas, kas janvārī ir šķietami uzlabojušās, pateicoties pakalpojumu nozarēm, atzīmē “Swedbank” ekonomiste.

Ņemot vērā provizoriskos datus par faktisko un reģistrēto bezdarbu, prognozējam, ka faktiskais bezdarba līmenis gada sākumā saglabāsies ap 7%. Tas stabilizēsies pavasarī un lēnām saruks gada otrajā pusē.

Gadā vidēji bezdarba līmenis būs ap 6,6-6,7%, bet gada beigās ap 6,3%. Savukārt nodarbināto skaits šogad kopumā saglabāsies teju nemainīgs, prognozē “Swedbank” pārstāve.

Bankas “Citadele” ekonomists Mārtiņš Āboliņš norāda, ka bezdarbs Latvijā saglabājas vēsturiski zemā līmenī, tomēr aizvadītā gada vājās ekonomikas izaugsmes un nelielā ekonomikas krituma ietekme jūtama arī darba tirgū, un pērnā gada nogalē Latvijā ir nedaudz pieaudzis bezdarba līmenis.

Bezdarba pieaugums gada nogalē gan ir ierasta sezonāla parādība, kas saistīts ar zemāku aktivitāti būvniecībā un lauksamniecībā, un kopš oktobra par aptuveni 4000 cilvēku ir pieaudzis arī reģistrēto bezdarbnieku skaits.

Tomēr ne viss bezdarba kāpums ir saistīts ar sezonāliem faktoriem, jo ceturtajā ceturksnī bezdarbs Latvijā bija par 0,1% augstāks nekā pirms gada.

Āboliņš prognozē, ka Latvijas ekonomikā šogad atkal ir gaidāma izaugsme, līdz ar to bažām par plašāku bezdarba pieaugumu šobrīd nav pamata.

“Citadele” ekonomists prognozē, ka bezdarba samazinājums varētu būt pavisam neliels un vidējais bezdarbs Latvijā šogad varētu būt 6,4%.

“Turpmākajos gados bezdarbs Latvijā gan noteikti turpinās samazināties demogrāfisko procesu dēļ – jauniešu, kas ik gadu ienāk darba tirgū, ir ievērojami mazāk, nekā cilvēku skaits, kas katru gadu sasniedz pensijas vecumu,” norāda Āboliņš.

Viņš norāda, ka Ukrainas bēgļu iekļaušanās darba tirgū uz laiku ir palielinājusi darbaspēka pieejamību, taču ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaits sarūk un turpmākajos gados atkal ir gaidāms strukturāls darbinieku deficīts.

Vienlaikus pašreiz lielāks izaicinājums uzņēmējiem ir vājš pieprasījums, it īpaši rūpniecībā, tirdzniecībā un loģistikā, un līdz ar inflācijas kritumu arī uzņēmumu finanšu rādītāji vairs tik strauji neaug.

Līdz ar to pērn bezdarba līmenis ir pieaudzis starp cilvēkiem ar vidējo vai nepabeigtu vidējo izglītību, savukārt starp cilvēkiem ar augstāko vai arodizglītību bezdarbs turpina samazināties.

Uzņēmēju aptaujas pēdējos mēnešos norāda uz ekonomikas stabilizāciju eirozonā, apsteidzošie indikatori ļauj cerēt uz situācijas uzlabošanos rūpniecībā un transportā, un pēc Āboliņa prognozēm Latvijas ekonomikā šogad ir gaidāma mērena izaugsme.

Latvijas Bankas ekonomists Andrejs Migunovs norāda, Latvijas darba tirgū saglabājas augsts pieprasījums pēc darbaspēka, kas ir labvēlīgi darba ņēmējiem, neskatoties uz bezdarba pieaugumu pērn gada beigās.

Migunovs norāda, ka darbaspēka trūkums gada nogalē jau vairs nebija tik izteikts uzņēmējdarbību kavējošs faktors kā 2023. gada trešajā ceturksnī.

Arī janvārī uzņēmumu īpatsvars, kuri uzskata darbaspēka trūkumu par uzņēmējdarbību kavējošu faktoru, ir samazinājies gan būvniecībā, gan rūpniecībā. 

“Tas var liecināt, ka turpmāk gaidāms šo nozaru uzņēmumu zemāks pieprasījums pēc jauniem darbiniekiem. Daļēji darbaspēka trūkuma sarukums šajās nozarēs skaidrojams ar lēnu atkopšanos ārējos tirgos, un turpmāk tas var mazināt arī spiedienu uz šo nozaru algām,” pauž Migunovs.

Latvijas bankas ekonomists norāda, ka darbaspēka pieprasījuma kritums nenotiek visur – sarūkošas inflācijas apstākļos pakalpojumu sektorā sākās atkopšanās, tāpēc janvārī darbaspēks kā uzņēmējdarbību kavējošs faktors bija izteiktāks šajā nozarē. 

“Kaut arī tendences Latvijas darba tirgū 2023.gada pēdējā ceturksnī bija drīzāk negatīvas un janvāra operatīvajos datos uzlabojumi pagaidām ir ne tik būtiski, ekonomiskajā vidē notika svarīgas pārmaiņas,” pauž Migunovs. 

Viņš norāda, ka inflācija, kas pērn bija galvenais ekonomiskās izaugsmes šķērslis, tika “novārdzināta”, kas rada iespējas šogad ekonomikai atkopties pēc visiem iepriekš piedzīvotajiem izaicinājumiem.

Straujāka izaugsme savukārt ļauj paredzēt augstāku pieprasījumu pēc darbarokām, kā arī lielākas iespējas darba meklētājiem atrast darbu.

Ņemot šo vērā, ir potenciāls palielināties arī ekonomiskās aktivitātes līmenim darba tirgū, jo izdevīgāku darba apstākļu dēļ strādāt vai meklēt darbu var sākt arī tie iedzīvotāji, kuri šobrīd vispār nepiedalās nekādās darba tirgus aktivitātēs, prognozē Migunovs.

“SEB bankas” ekonomists Dainis Gašpuitis secina, ka vājā ekonomiskā aktivitāte atsaucas darba tirgus tendencēs.

“Neliels bezdarba pieaugums bija gaidāms un tas gada pirmajos mēnešos varētu vēl turpināt pieaugt, taču turpmāk, lai arī nenoteiktības līmenis būtiski nemazināsies, nosacījumi ekonomiskās izaugsmei pamazām uzlabosies un veidos nosacījumus nodarbinātības pieaugumam,” norāda Gašpuitis.

Viņš akcentē, ka otrajā ceturksnī aktivizēsies sezonālie darbi. Ļoti būtisku ietekmi uz bezdarba rādītājiem veidos būvniecības nozare, kuru, savukārt, noteiks ES fondu ieplūdes intensitāte.

Lai arī pozitīvās vēsmas būs pakāpeniskas un nevienmērīgas, uzņēmēji, cik spēs, izvairīsies atlaist darbiniekus.

“Darba devējiem ir Covid-19 perioda pieredze, kad pēc sarežģītā posma, iepriekšējos darbiniekus piesaistīt vairs nebija iespējams un bija jāalgo darbinieki par augstāku samaksu. Tikmēr darbaspēka izmaksu spiediens turpinās milzt, jo piesardzīgā investīciju aktivitāte ietekmē produktivitātes pieauguma iespējas,” pauž Gašpuitis.

“SEB bankas” ekonomists prognozē, ka kopumā darba tirgus soli pa solim aktivizēsies, un, visticamāk, pārliecinošāk tas būs redzams 2025. gadā.

Tomēr, lai būtiski paaugstinātu nodarbinātības līmeni un mazinātu bezdarbu, nepieciešamas būtiskas investīcijas strukturālā bezdarba novēršanai. 

“Īpaši svarīgs jautājums ir jauniešu un vecāka gada gājuma iedzīvotāju iesaiste darba tirgū. Tādēļ situācija, kad no vienas puses ir daudz brīvu vakanču un no otras ir pietiekami daudz darba meklētāju, tai skaitā reģionālajā griezumā, saglabāsies,” norāda Gašpuitis. 

Viņš prognozē, ka Krievijas kara ietekme un nevienmērīgā eksporta atgūšanās turpinās ietekmēt darba tirgu.

“Luminor Bank” ekonomists Pēteris Strautiņš norāda, ka jaunākie dati liecina, ka bezdarbs ir stabilizējies. 

“Joprojām neesam tālu no pirmspandēmijas zemākā punkta, kas bija 5,7%, bet visu laiku zemākais darba meklētāju īpatsvars 2007. gada rudenī bija 5,3%. Pērn strauji auga “visvīrišķīgākā” ekonomikas nozare, kas ir celtniecība, varbūt tāpēc starpība starp bezdarba līmeni vīriešu un sieviešu vidu samazinājās no 3,3 procentpunktiem pirms gada līdz 1,4 procentpunkti.”

Strautiņš akcentē, ka viegli satraucoši ir tas, ka nodarbināto skaits gada laikā ir samazinājies par 1,4%, kas ir saistīts ar vispārējām demogrāfijas tendencēm.

Nodarbinātības riski rūpniecībā, jo īpaši kokapstrādē, vēl var izpausties, daļai uzņēmumu nespējot finansiāli izturēt tirgus lejupejas ciklu, prognozē Strautiņš.

Taču 2024.gada laikā bezdarbs drīzāk samazināsies – eksports stabilizēsies, celtniecības attīstības prognoze joprojām ir samērā labvēlīga, bet patēriņa nozarēs ir gaidāma augšupeja saistībā ar reālās algas pieaugumu.

Strautiņš norāda, ka Latvijā dzimstības koeficients 2023. gadā provizoriski varētu būt nokrities tuvu līdz Spānijas līmenim.

Taču Spānijā ar dzimstības koeficientu aptuveni 1,3 līmenī jau vairāk nekā 30 gadus iedzīvotāju skaits strauji aug. 

Provizoriskie dati liecina, ka Latvijā 2024. gada sākumā iedzīvotāju skaits joprojām bija apmēram 1,9 miljoni, taču par 18 500 mazāks nekā pirms gada.

Strauji aug nodarbinātības līmenis 65-74 gadu vecuma grupā, sasniedzot 24,2%, pēc globālās finanšu krīzes tas bija samazinājies līdz viencipara skaitļiem.

Latvijas iedzīvotāju dzīves ilgums pamazām pieaug, fiziska darba pakāpeniski kļūst mazāk un darba režīmi kļūst elastīgāki.

Tāpēc provizoriski arī varēs augt nodarbinātība vecumā pēc arvien nosacītākā pensionēšanās vecuma jeb 65 gadiem, prognozē Strautiņš.

Jau ziņots, ka Latvijā pagājušajā gadā bezdarba līmenis bija 6,5% no ekonomiski aktīvajiem iedzīvotājiem, kas ir par 0,4 procentpunktiem mazāk nekā 2022. gadā, liecina Centrālās statistikas pārvaldes publiskotie Darbaspēka apsekojuma rezultāti.

2023. gadā Latvijā bija 61 500 bezdarbnieku vecumā no 15 līdz 74 gadiem, kas ir par 3700 jeb 5,7% mazāk nekā pirms gada.

Šobrīd aktuāli

Autorizēties

Reģistrēties

Klikšķini šeit, lai izvēlētos attēlu vai arī velc attēla failus un novieto tos šeit.

Spied šeit, lai izvēlētos attēlu.

Attēlam jābūt JPG formātā, max 10MB.

Reģistrēties

Lai pabeigtu reģistrēšanos, doties uz savu e-pastu un apstiprini savu e-pasta adresi!

Aizmirsu paroli

PALĪDZĒT IR VIEGLI!

Atslēdz reklāmu bloķētāju

Portāls liepajniekiem.lv jums piedāvā svarīgāko informāciju bez maksas. Taču žurnālistu darbam nepieciešami līdzekļi, ko spēj nodrošināt reklāma. Priecāsimies, ja atslēgsi savu reklāmu bloķēšanas programmu.

Kā atslēgt reklāmu bloķētāju

Pārlūka labajā pusē blakus adreses laukam ir bloķētāja ikoniņa.

Tā var būt kāda no šīm:

Uzklikšķini uz tās un atkarībā no bloķētāja veida spied uz:
- "Don`t run on pages on this site"
vai
- "Enabled on this site"
vai
spied uz