“Luminor Bank” ekonomists Pēteris Strautiņš norāda, ka šāds likums nozīmētu to, ka valsts kļūtu par tiešu degvielas cenu noteicēju.

Šāda rīcība būtu pretrunā ar tirgus ekonomikas pamatprincipiem, jo uzņēmumiem ir tiesības noteikt cenas atbilstoši saviem ieskatiem, darbojoties konkurenci regulējošo likumu ietvaros, uzsver Strautiņš.

Viņš skaidro, ka uzņēmumu noteiktās cenas un viņu peļņu tirgus ekonomikā regulē citi principi.

Ja peļņa kādā nozarē pārsniedz ekonomikā tipisko līmeni, tā piesaista jaunus konkurentus.

Pēdējā desmitgadē degvielas tirdzniecības nozarē ir bijuši nozīmīgi jaunpienācēji, viens vietējā kapitāla uzņēmums ir ievērojami palielinājis darbības apjomu, un tas nozīmē, ka konkurence strādā.

“EM ieceri arī var ironiski raksturot kā sekošanu senai cilvēces tradīcijai – par sliktu ziņu sniegšanu šaut uz ziņnešiem. Nav ne mazāko šaubu par to, kas ir izraisījis enerģijas cenu kāpumu – tas ir karš Persijas līcī. Degvielas tirgotāji ir tie, kas nodod ziņu patērētājiem par to, ka pasaule ir mainījusies. Tāpat nav šaubu, ka patērētājiem, kas ir arī vēlētāji, šī ziņa nepatīk. Tas savukārt izskaidro jaunākās “pasaules uzlabošanas” idejas, taču tas nepadara šādu rīcību par saprātīgu ekonomisko politiku,” uzskata Strautiņš.

Viņaprāt, ja valsts piešķir sev tiesības noteikt pārdošanas cenas, tā rada neprognozējamus riskus investoriem gan nozarē, kas tiek šādi regulēta, gan citās nozarēs.

Ja reiz ir radīts šādas rīcības precedents, uzņēmumi nevar būt pārliecināti, ka tas netiks atkārtots citur, brīdina Strautiņš.

Savukārt lēmumi par to, kas ir “pareiza” uzņēmēja peļņa vai izmaksas vai kāds cits parametrs, šādā gadījumā pilnībā ir valsts rokās, lēmumus ierobežotu tikai politiķu fantāzijas griesti.

Tāpat Strautiņš brīdina, ka arī neviens uzņēmums vai nozare nevarētu būt pārliecināti, ka tie nenokļūs politiski “nepopulāri” – tādi, pret kuriem ir izdevīgi vai šķietami izdevīgi, atbilstoši lēmumu pieņēmēju izpratnes līmenim, vērsties ar ierobežojošiem pasākumiem.

Ekonomists uzsver, ka šādi lēmumi mazina Latvijas pievilcību potenciālo investoru acīs, līdz ar to ilgākā laikā padarot sabiedrību nabadzīgāku.

“Gan Latvijas, gan citu valstu uzņēmējiem ir iespējas ieguldīt citās valstīs, viņiem nav pienākuma piedalīties bezgaumīgā vainīgo meklēšanas un ķeršanas spēlē. Šādi priekšlikumi traucē valsts stratēģisko ekonomiskās politikas mērķu sasniegšanu. Tāpēc es pat nekomentēšu ieceres detaļas, jo tā ir absurda pašos pamatos,” uzsver Strautiņš.

Savukārt “Swedbank” galvenā ekonomiste Līva Zorgenfreija nedomā, ka šāda jauna likuma ieviešana samazinās degvielas cenas.

Ekonomiste atgādina, ka Konkurences padome 2022. gadā veiktās tirgus uzraudzības ietvaros secināja, ka 93% no degvielas mazumtirdzniecības cenas veido komponentes, kuras degvielas tirgotāji nevar ietekmēt – degvielas iepirkuma cena, nodokļi.

No atlikušajiem 7% degvielas tirgotājiem jāsedz arī visas administratīvās, loģistikas un citas izmaksas.

“Turklāt noprotams, ka būtisku daļu degvielas tirgotāju peļņas bieži veido apgrozījums DUS veikalos. Arī tādēļ maz ticams, ka jau tā augstu pasaules naftas cenu brīdī degvielas tirgotāju interesēs būtu turēt nepamatoti augstu cenu degvielai, kas liktu iedzīvotājiem vēl vairāk ierobežot degvielas patēriņu un vēl retāk apmeklēt arī degvielas uzpildes staciju (DUS) veikalus,” skaidro Zorgenfreija.

Viņa vērš uzmanību, ka vēsturiskajos un arī pēdējo nedēļu datos nav liecību, ka degvielas cenas Latvijā attīstītos būtiski atšķirīgi no tā, kā tās attīstās Eiropas Savienībā vidēji.

Līdz ar to ekonomistei nav skaidrs pamatojums, kādēļ šāds likums būtu ieviešams.

Ja ir bažas, ka degvielas tirgotāji varētu negodprātīgi izmantot šo enerģijas cenu šoka brīdi, tad jāmudina Konkurences padomi aktīvi sekot šim tirgum līdzi, uzskata Zorgenfreija.

“Tagad tiek piedāvāts jauns likums un radīts papildus administratīvais slogs – gan valsts, gan uzņēmēju pusē – brīdī, kad valsts līmenī it kā cenšamies mazināt birokrātiju. Turklāt tas ir vēl viens “solidaritātes” traips Latvijas biznesa videi. Pārlieku liela valsts intervence privātajā sektorā un aktīva virspeļņas nodokļu ieviešana jaunās nozarēs var nozīmēt, ka biznesa vidi Latvijā ārvalstu investori un vietējie uzņēmēji uzlūkos ar pieaugošām bažām,” uzsver Zorgenfreija.

Viņasprāt, tā vietā valdībai un ministrijām vajadzētu veltīt laiku un darbaspēka resursus, lai plānotu iespējamos riska scenārijus rudenim un ziemai, kad varētu augt apkures un elektrības, kā arī pārtikas izmaksas, un iedzīvotājiem varētu būt nepieciešams mērķēts valsts atbalsts.

“SEB bankas” ekonomists Dainis Gašpuitis uzskata, ka likumprojekts sniegs ierobežotu un īslaicīgu atvieglojumu, jo ekonomistam šķiet, ka konflikts Tuvajos Austrumos ieilgs.

Akcīzes nodokļa samazinājums ļaus samazināt cenu par astoņiem-deviņiem centiem litrā, taču tas nespēs kompensēt cenu kāpumu, ko nosaka globālais naftas tirgus un ģeopolitiskā spriedze.

Savukārt solidaritātes maksājums vairāk domāts kā uzcenojumu ierobežojošs instruments, nevis tiešs cenu samazinātājs, turklāt tas ir kārtējais birokratizācijas piemērs, kas reālus risinājumus nesniegs, uzskata Gašpuitis.

Ekonomists skaidro, ka pēc būtības degvielas cenas Latvijā un to svārstības ir tikai pakārtoti atkarīgas no naftas cenu izmaiņām, jo tiešā veidā nafta DUS tirgota netiek.

Naftas produkti tiek iepirkti no nedaudziem naftas pārstrādātājiem, piemēram, “Orlen”, kas īsteno savu cenu politiku, no kuras izriet tirgotāju cenu izmaiņas.

“Nenoliedzami, ka šajā situācijā ir ieguvēji, kas gūs milzīgu peļņu, bet Latvijas mazumtirgotāji nav tie, kas nosaka situāciju. Tādēļ interesantākais ir, kā šie aprēķini tiks veikti un cik atbilstoši tie reālajai situācijai tie būs,” pauž Gašpuitis.

Turklāt ekonomists vērš uzmanību, ka, sarūkot pieprasījumam, konkurence saasināsies un diez vai tirgotājiem radīsies motivācija gūt papildus peļņu uz degvielas rēķina.

Lielai daļai tirgotāju nozīmīgu daļu peļņas veido ar degvielu nesaistīti ienākumi, tādēļ interese noturēt un piesaistīt pircēju pieaugs.

Gašpuitis atzīmē, ka parādās jauna līmeņa izaicinājumi, jo arvien vairāk valstīs parādās bažas ne vairs par cenu līmeni, bet par iespējamām degvielas pieejamības problēmām.

Ekonomists neizslēdz, ka līdzīgas dabas izaicinājumi nav tālu arī no Latvijas.

Jau ziņots, ka Latvijas degvielas tirgotāji pauž vairākus argumentus un neizslēdz tiesvedības par ieceri degvielas mazumtirgotājiem piemērot solidaritātes maksājumu, ja to faktiskā mazumtirdzniecības cena pārsniegs objektīvi aprēķināto orientējošo mazumtirdzniecības cenu par vairāk nekā 3%.

Latvijas Degvielas tirgotāju asociācijas (LDTA) vēstulē, kas tostarp adresēta premjerei Evikai Siliņai (JV), teikts, ka papildu nodoklis no patiesi pārmērīgas peļņas (virspeļņas) ārkārtas situācijā būtu saprotams un atbalstāms, taču publiski apspriestais risinājums pēc būtības nav vērsts pret ārkārtas peļņu.

Asociācijā skaidro, ka piedāvājums faktiski nozīmē pārdošanas cenas regulēšanu, balstoties uz sintētisku un administratīvi konstruētu aprēķinu par it kā “normālu” maržu.

Vēstulē minēts, ka valsts mākslīgi noteiktā “pareizā” marža nevar objektīvi atspoguļot reālo tirgus situāciju, un tas nav pieņemams.

Vienlaikus asociācijā vērš uzmanību, ka piedāvātais mehānisms nav instruments pret pārmērīgu peļņu, bet ir instruments pret cenu, kuru kāds uzskata par nepareizu.

Vēstulē minēts, ka gadījumā, ja valsts sāk tieši noteikt, par kādu cenu uzņēmējs nesodīti var pārdot savu preci, tā nav nodokļu politika tirgus ekonomikā, bet cenu regulēšana, kas nav savienojama ar brīva tirgus un tiesiskas valsts principiem.

Jau ziņots, ka degvielas mazumtirgotājiem plānots piemērot solidaritātes maksājumu, ja to faktiskā mazumtirdzniecības cena pārsniegs objektīvi aprēķināto orientējošo mazumtirdzniecības cenu par vairāk nekā 3%, liecina EM iesniegtais likumprojekts.

Atbilstoši izstrādātajam likumprojektam, ja mazumtirgotāja noteiktā degvielas cena par 3% pārsniegs aprēķināto orientējošo mazumtirdzniecības cenu, ieņēmumu summa virs šī sliekšņa tiks iekļauta solidaritātes maksājuma bāzē, piemērojot 100% likmi.

Vienlaikus solidaritātes maksājumu nepiemēros, ja mazumtirgotājs varēs dokumentāri apliecināt, ka faktiskās degvielas iepirkuma izmaksas attiecīgajā periodā pārsniedza orientējošās mazumtirdzniecības cenas aprēķinā izmantoto iepirkuma cenu par vairāk nekā 3%.

Tad attiecīgi solidaritātes maksājuma bāzi samazinās proporcionāli dokumentāri apliecinātajai iepirkuma cenas pārsnieguma daļai.

Solidaritātes maksājums būs pagaidu mehānisms, ko piemēros tikai tad, ja degvielas mazumtirdzniecības cena būtiski pārsniegs naftas produktu cenu izmaiņas pasaules tirgos, tādējādi nodrošinot papildu finanšu līdzekļus ar to saistīto fiskālo vajadzību segšanai un mazinot ar degvielas cenu pieaugumu saistīto ietekmi, atzīmē ministrijā.

Ministru kabineta noteiktā iestāde katras nedēļas pirmajā darba dienā aprēķinās un publicēs tīmekļvietnē orientējošo mazumtirdzniecības cenu dīzeļdegvielai un benzīnam.

Orientējošās mazumtirdzniecības cenas aprēķināšanā paredzēts ietvert visus būtiskākos degvielu veidojošos cenu elementus, piemēram, degvielas iegādes izmaksas, piegādes, uzglabāšanas, loģistikas izmaksas un citus parametrus.

EM atzīmē, ka orientējošā mazumtirdzniecības cena nodrošina, ka mazumtirgotāji var gūt peļņu, jo solidaritātes maksājums būs vērsts tikai pret pārmērīgo uzcenojumu.

Ja mazumtirgotāja noteiktā degvielas faktiskā cena pārsniegs 3% toleranci, visa ieņēmumu summa virs šī sliekšņa tiks iekļauta solidaritātes maksājuma bāzē, piemērojot 100% likmi.

Regulējums paredz, ka šādos gadījumos mazumtirgotāji veiks solidaritātes maksājumu likumā noteiktajā apmērā, kas solidāri novirzāms ar strauju degvielas cenu pieaugumu saistīto izmaksu un fiskālo vajadzību segšanai.

Mazumtirgotājiem būs pienākums iesniegt solidaritātes maksājuma deklarāciju tajā brīdī, kad tiks konstatēts, ka maksāšanas periodā ir pienākums veikt maksājumu.

Solidaritātes maksājuma deklarācijā aprēķināto maksājuma summu būs jāiemaksā valsts budžetā ne vēlāk kā maksāšanas periodam sekojošā mēneša 23. datumā.

Paredzēts, ka mazumtirgotājiem dokumentāri apliecinājumi – degvielas iegādes rēķins, muitas deklarācija, solidaritātes maksājuma deklarācija – būs jāiesniedz SIA “Publisko aktīvu pārvaldītājs “Possessor”” (“Possessor”).

Mazumtirgotājam par nepatiesas informācijas sniegšanu, informācijas nesniegšanu vai par darbībām, kuru rezultātā maksājums nav veikts, Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC) varēs piemērot administratīvo atbildību.

Tāpat ziņots, ka no 2026. gada 1. aprīļa līdz 30. jūnijam Latvijā tiks piemērots akcīzes nodokļa pagaidu samazinājums dīzeļdegvielai par apmēram 15% – no līdzšinējiem 467 eiro līdz 396 eiro par 1000 litriem.

Savukārt marķētajai dīzeļdegvielai, ko izmanto lauksaimniecībā, akcīzes nodokļa likme noteikta 21 eiro par 1000 litriem.

Pēc Finanšu ministrijas (FM) aprēķiniem, šīs izmaiņas varētu samazināt dīzeļdegvielas cenu par apmēram 8,6 centiem litrā, ieskaitot pievienotās vērtības nodokli, bet marķētās dīzeļdegvielas cenu – par apmēram 5,9 centiem litrā, ieskaitot pievienotās vērtības nodokli.

Pēc LETAportāla aprēķiniem Latvijas lielākajos degvielas uzpildes staciju tīklos dīzeļdegvielas vidējā cena kopš konflikta Tuvajos Austrumos saasināšanās šogad 28. februārī ir palielinājusies par aptuveni 40%, savukārt 95. markas benzīna cena ir pieaugusi par nepilniem 20%.