Elektroenerģijas vidējā cena martā Latvijā samazinājās par 22%
Elektroenerģijas vidējā cena šogad martā Latvijas tirdzniecības apgabalā bija 68,21 eiro par megavatstundu (MWh), kas ir par 9% mazāk nekā februārī un par 22% mazāk nekā 2023.gada martā, liecina Latvijas pārvades sistēmas operatora AS “Augstsprieguma tīkls” sagatavotais elektroenerģijas tirgus apskats.
LETA
2024.gada martā Lietuvā cenu līmenis bija identisks Latvijai, bet Igaunijā mēneša vidējā cena bija nedaudz augstāka – 68,26 eiro par MWh.
Elektroenerģijas cenu kritumu sekmēja zemākas gāzes cenas, kā arī siltāki laika apstākļi, kas veicināja elektroenerģijas patēriņa samazinājumu, un intensīvāks palu process, kas paaugstināja ūdens pieplūdi upēs un līdz ar to arī elektroenerģijas ražošanu hidroelektrostacijās.
Apskatā teikts, ka Baltijas valstu starpsavienotajos elektroenerģijas tirdzniecības apgabalos martā bija vērojamas atšķirīgas tendences attiecībā pret vidējo elektroenerģijas cenu, tostarp Somijā cena pieauga par 15% salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi, bet saruka par 19,9% salīdzinājumā ar iepriekšējā gada martu un bija 59,38 eiro par MWh.
Zviedrijas ceturtajā apgabalā elektroenerģijas cena bija 56,05 eiro par MWh, kas ir par 14% vairāk nekā februārī, bet par 31,5% mazāk nekā 2023.gada martā.
Savukārt Polijā elektroenerģijas cena bija 75,36 eiro par MWh, kas ir par 1% mazāk nekā februārī un par 37,4% mazāk nekā 2023.gada martā.
Martā salīdzinājumā ar februāri elektroenerģijas imports uz Baltijas valstīm samazinājies par 19%, bet salīdzinājumā ar 2022.gada martu imports saruka par 24,5%.
Tostarp imports no Polijas samazinājās par 25% salīdzinājumā ar februāri, bet pieauga 3,7 reizes salīdzinājumā ar 2022.gada martu.
Imports no Zviedrijas ceturtās cenu zonas martā bija par 17% mazāks nekā februārī, bet par 20,6% lielāks nekā gadu iepriekš. Savukārt imports no Somijas martā bija par 17% mazāks nekā februārī un par 69,9% mazāks nekā 2022.gada martā.
Jau ziņots, ka 26.janvārī bojājuma dēļ neplānoti tika atslēgts “EstLink 2” elektroenerģijas savienojums starp Somiju un Igauniju, tādējādi pārvades jauda starp Somiju un Igauniju ir samazināta par 650 megavatiem (MW). Vienlaikus kopējā pārvades jauda samazinājusies līdz 350 MW, ko nodrošina “Estlink 1”.
Latvijas energosistēmas ģenerējošās jaudas ir pietiekamas, lai nosegtu Latvijas patēriņu, kā arī eksportētu elektroenerģiju uz Lietuvu un Igauniju.
Papildus tam, atslēgums nav ietekmējis “Nord Pool” biržas elektroenerģijas cenas, un tās turpina būt stabilas. Patlaban tiek prognozēts, ka starpsavienojuma remonts varētu ilgt līdz 2024.gada augusta beigām.
